Līdz pat trīsdesmit gadu vecumam Laine Seikstule tāpat kā daudzi citi nezināja, kam vajadzīgs zobu higiēnists
«Kopš sevi atceros, domāju, ka būšu vai nu daktere, vai māsiņa. To biju noskatījusies no mammas Rūtas Bridānes. Viņa ilgus gadus strādāja bērnu poliklīnikā par vecāko māsu, procedūru māsu, rentgena kabineta māsu. Šprices bija arī mājās, un viens mans rotaļu lācītis bija tik ļoti sapotēts, ka no viņa pilēja ūdens,» tā par profesijas izvēli, kurā «nebija nekādu citu variantu», stāsta zobu higiēniste Laine Seikstule.Nevar dzīvot pa vecamPēc Jelgavas 1. vidusskolas beigšanas viņa devās uz māsu skolu, ko sekmīgi beidza. Pēc tam darbs Jelgavas slimnīcas Bērnu infekciju slimību nodaļā, kur bija arī jāprot izskaidrot vecākiem vienas vai otras procedūras, ārstēšanas metodes nepieciešamību, jāprot pažēlot tos, kuriem mammas slimnīcā līdzi nebija un kuriem klusiņām spilvenā lija lielākās asaras. Brīvajā laikā Laine dziedāja Jelgavas medicīnas darbinieku korī un 1992. gadā apprecējās ar diriģentu Jāni Seikstuli. Piedzima meitas Rūta un Ance, un likās, ka dzīve tāpat vien tālāk varētu turpināties. Taču laiki sarežģījās. Ģimenei ar iztikšanu bija diezgan grūti. Jānis no mūzikas pedagoga darba aizgāja privātbiznesā, kur spēja nopelnīt vairāk. Tagad viņš tirgo un apkalpo biroja tehniku. Lainei sarežģīts bija 1999. gads. Vecā Jelgavas slimnīca un tajā ietilpstošā Bērnu infekciju slimību nodaļa tika likvidēta, slimnieki pārcelti uz Dobeli. Atkal jāmācāsKo nu? Nāca piedāvājums strādāt par zobārsta asistenti. Darba kabinetā Lainei ņirbēja acis no daudzām sīkajām lietiņām. Kā var iemācīties, kurā gadījumā katra jālieto? Taču, paliekot medicīnā, citu variantu nebija, algu solīja lielāku, un Laine piekrita. Lai varētu pilnvērtīgi strādāt, viņa pabeidza arī zobārstu asistentu kursu. Pirms desmit gadiem Latvijā sāka ienākt zobu higiēnista amats. Līdz tam bija pierasts, ka pietiek ar zobu tīrīšanu un regulāru pārbaudi pie zobārsta. Taču izrādījās, ka to veselību var krietni uzlabot, regulāri apmeklējot higiēnistu. Laine nosprieda, ka spēj ko vairāk nekā strādāt vien par asistenti. Viņa uz gadu atstāja darbu, lai klātienē mācītos Rīgas Stradiņa universitātē, kur izveidota Zobu higiēnistu skola. Ģimenei tas bija grūtāks laiks. Nācās iztikt ar vīra nopelnīto. Taču gads pagāja, un tagad Lainei ir jauns darbs, sava klientūra – jaunākajam pacientam ir tikai pusotrs gads. «Ar bērniem man vēl arvien patīk strādāt. Ar pusotrgadīgo Andrīti vairāk sanāca spēlēšanās un vizināšanās krēslā, taču pa to laiku paskatījāmies arī zobiņus un kopā ar mammu norunājām, ko vajadzētu darīt, lai nerastos problēmas,» teic L.Seikstule. Stāstīšana par to, kā izvairīties no zobu problēmām, viņai ir svarīga arī kā Zemgales Mutes veselības centra darbiniecei. Šo amatu Lainei piedāvāja pērn, un tas liek sadarboties ar skolām, bērnudārziem, dažādām iestādēm, propagandējot veselīgu dzīvesveidu. «Dažkārt cilvēki nošķir mutes veselību no pārējās. Taču mutē bieži vien var redzēt, kas cilvēkam kaiš un kur ir patiesais slimības cēlonis,» atzīst mediķe. Četrdesmit ar jaunu saprašanuVai Rūta un Ance arī varētu mantot mammas profesiju? Par to Laine šaubās. Vecākajai meitai, kas jau pabeigusi Jelgavas Mākslas skolu, tuvāks šķiet humanitārais virziens. Jaunākā ir aizrautīga basketboliste. Pašai Lainei ļoti patīk lasīt. Pacientu pieņemšanas starplaikos tas nesanākot, jo gribas palasīt kaut ko dziļu un nopietnu – kā Gabrielu Garsiju Markesu, kā vēsturnieku publicistiku. Tādos nopietnos pārdomu brīžos Laine nospriedusi – tagad, kad, daudz ko dzīvē pārvērtējot, tikko pārkāpts četrdesmit gadu slieksnis, gribētu vēl pamācīties. Tas varētu būt saistīts ar dietoloģiju, zinātni par veselīgu uzturu, vajadzētu uzlabot arī angļu valodas zināšanas, lai vieglāk lasīt profesionālo literatūru un arī aizbraukt uz higiēnistu forumiem, kas notiek daudzviet rietumvalstīs.
