Noticis gandrīz neticams, pārsteidzošs 21. gadsimta atklājums. Tas nekas, ka tikai Latvijas mērogā.
Noticis gandrīz neticams, pārsteidzošs 21. gadsimta atklājums. Tas nekas, ka tikai Latvijas mērogā. Proti, mūsu finansisti, valdība un likumdevēji atklājuši, ka ievērojama tiesa valsts iedzīvotāju sirgst ar interesantu slimību. Daudzviet pasaulē to saucot par bezatbildīgu aizņemšanos. Perfekti šīs kaites simptomus aprakstījusi kāda mūsu lasītāja. Viņas dēlam uz mājām pirms laba laika atnācis reklāmas aicinājums no kādas kredītkompānijas ar aicinājumu doties pie viņiem un beidzot sajusties kā normālam cilvēkam. Lai saņemtu gana iespaidīgu summu, formalitātes tiešām prasījušas minūtes. Vien tad, kad bijis jāsāk maksāt par iegādāto bērna spēļu konsoli, meitas velosipēdu, jauno televizoru un Ēģiptes divu nedēļu ceļojumu, nākusi apskaidrība, ka ģimenes ienākumi ir pārāk mazi, lai segtu kredītu. Vajadzējis radiem un draugiem samesties, lai bēdubrāli izvilktu no parādu jūga, jo kompānija, nesaņemot iemaksas, sākusi terorizēt citus ģimenes locekļus. Augļotāju smalkā humora izjūta atklājās nupat. Pērnie naudas aizdevēji atkal sākuši bombardēt dēla ģimeni ar aicinājumiem aiziet un realizēt savus slēptākos tērētāja sapņus.
Protams, no augstās morāles troņa lūkojoties, var vīzdegunīgi bilst – ko esi tāds duraks, ka iekrīti uz visādiem aicinājumiem? Savukārt, no godprātīga biznesa viedokļa raugoties, rodas pamatots jautājums – cik godprātīga un no valsts puses atbalstāma tāda darbošanās. Protams, ikviens esam atbildīgi par pieņemtajiem lēmumiem. Tajā pašā laikā tā vien gribas pajautāt – kāpēc citkārt tik moralizējošā valsts vara šoreiz kautrīgi pievērusi acis?
