Perspektīva tuvākajā laikā atgriezties darba tirgū ir apmēram 40 procentiem reģistrēto bezdarbnieku.
Perspektīva tuvākajā laikā atgriezties darba tirgū ir apmēram 40 procentiem reģistrēto bezdarbnieku. Pārējo integrēšanai nepieciešami papildu pasākumi. Viņi par darbu vēlas saņemt adekvātu atalgojumu, vidēji 250 latu pēc nodokļu nomaksas.
Tā secināts Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) šogad veiktajā reģionālajā pētījumā. Ievērojot tā rezultātus, Labklājības ministrija plāno paplašināt pakalpojumu loku, lai sagatavotu darba tirgum bezdarbniekus, kas nevēlas vai nevar strādāt. Atbalsts plānots iedzīvotājiem, kam jārūpējas par bērniem vai kopjamiem ģimenes locekļiem. Nepieciešamas jaunas aprūpes formas – aukļu dienesti, dienas centri vai mājas aprūpe invalīdiem un veciem cilvēkiem. Savukārt cilvēkiem ar atkarības problēmām nepieciešami ārstēšanas un rehabilitācijas pasākumi. Liela ir arī to cilvēku grupa, kam trūkst motivācijas un ticības saviem spēkiem, lai atrastu pieņemamu darbu. Viņiem vajadzīgas psihologa konsultācijas un individuāla palīdzība.
“Ziņas” plašāk iepazīstina ar pētījuma daļu par Zemgales rajoniem.
Atkarības un motivācijas trūkums
Zemgalē līdzīgi kā visā valstī bezdarbnieku aktivitāte ir zema. Gandrīz 30 procentu reģistrēto bezdarbnieku ir ekonomiski neaktīvi – nav gatavi sākt strādāt divu nedēļu laikā pat tad, ja tiktu piedāvāts piemērots darbs. Lielākā daļa darbu nevarētu sākt arī trīs mēnešu laikā. Savukārt tie, kas meklējuši nodarbošanos, galvenokārt izmantojuši pasīvas metodes, kas neprasa lielu laika patēriņu, nav tieši kontaktējušies ar uzņēmumiem.
Būtiski izredzes sākt darbu un tā meklēšanas intensitāti ietekmē tādi riska faktori kā bērna kopšanas vai ģimenes valsts pabalsta saņemšana, darba pieredzes trūkums, vāji izteikta sasniegumu motivācija, pirmspensijas vecums. Minimāla aktivitāte ir to vidū, kam reģistrētā bezdarba ilgums pārsniedz trīs gadus. Pie papildu riska faktoriem pieder dzīvesvieta ārpus rajona centra. Zīmīgi, ka arī Jelgavas bezdarbnieki to norādījuši kā bremzējošu faktoru.
Zemgalē gandrīz katram ceturtajam bezdarbniekam konstatēts vidējs vai augsts alkohola atkarības risks, bet katram septītajam – narkotiskās atkarības. Lai gan šīs riska grupas īpatsvars mūsu reģionā ir daudz mazāks nekā Latgalē un Vidzemē, tomēr tas ir divreiz augstāks nekā Rīgas reģionā. Vislielākais atkarīgo īpatsvars ir Dobeles rajonā (30 procentu), Jēkabpils rajonā (26) un Jelgavā (22). Tur atkarības problēma var būtiski samazināt to kontingentu, kam mācības var palīdzēt veiksmīgi integrēties darba tirgū,– secināts pētījumā.
Darba meklēšanu negatīvi ietekmē tāda rakstura īpašība kā vāji izteikta sasniegumu motivācija. Tā konstatēta katram astotajam bezdarbniekam valstī, bet Zemgalē –15 procentiem. Visvairāk sastopama Aizkraukles un Jelgavas rajona iedzīvotājiem, kā arī jauniešiem un 55 – 64 gadus veciem bezdarbniekiem, ar pamata vai vidējo izglītību. Zema motivācija biežāk ir tiem, kas bezdarbnieku statusā atradušies vairāk nekā divus gadus. Lai situāciju uzlabotu, šīm kategorijām rekomendēts sniegt psiholoģiskā atbalsta pakalpojumus.
Cita specifiskā grupa, kam nepieciešamas psihologu konsultācijas, lai intensificētu darba meklēšanu, ir personas ar stipri izteiktu atbildības izjūtu. Ārēji tā var izpausties kā nervozitāte, kautrība vai nepietiekama motivācija. Iespējams, daļu pārņēmis domāšanas stereotips: “Es varētu netikt galā ar šo darbu, labāk nemēģināt.” Arī viņiem ir mazākas izredzes saņemt darba piedāvājumu.
Kvalitatīvā sastāva ziņā salīdzinājumā ar citiem reģioniem Zemgales bezdarbnieki parādījuši augstāku piemērotību darbiem, kas saistīti ar kontaktēšanos ar klientiem, mācībām un darbam apkalpojošās sfēras profesijās. Mācību spēju novērtējums apliecinājis uzmanības, analīzes, sintēzes spējas.
Atalgojums – būtisks faktors
Vairāk nekā 85 procenti Zemgales bezdarbnieku, kas vēlas strādāt, būtu gatavi darboties kādā no pakalpojumu vai ražošanas sektora profesijām, ja viņus apmierinātu darba samaksa. Būtisks darba roku trūkuma cēlonis ir nepietiekams atalgojums, iespējams, arī nepietiekama informācija par reāli piedāvāto.
Protams, bezdarbnieku atbildes par vēlamo atalgojumu interpretējamas ar zināmu piesardzību. Tomēr aptauja apliecina, ka iespēja strādāt ārzemēs mazkvalificētā darbā par mūsu valsts standartiem visai augstu samaksu būtiski izmainījusi pieprasīto algu struktūru. Tikai viens procents Zemgales bezdarbnieku ir gatavs strādāt par neto algu zemāku par 100 latiem mēnesī (valstī tādi ir trīs procenti). Nepilna ceturtā daļa piekrīt līdz 175 latiem lielai algai pēc nodokļu nomaksas. Gan kvalificēto, gan mazkvalificēto un nekvalificēto strādnieku vēlamā alga ir robežās no 200 līdz 300 latiem pēc nodokļu nomaksas.
Tikai 28 līdz 35 procenti Dobeles, Jelgavas un Jēkabpils rajona bezdarbnieku ir gatavi strādāt Latvijā, ja darba vieta atrodas 30 kilometru vai tālāk no dzīvesvietas. Tas norāda uz nepietiekami attīstīto sabiedrisko transportu, jo savu auto var izmantot tikai neliela daļa.
Pētījums liecina, ka darba devēji nepietiekami piedāvā nepilna laika darbu. To kā sev piemērotāko variantu norādījusi gandrīz katra piektā Zemgales bezdarbniece.
Gandrīz katrs ceturtais reģiona bezdarbnieks tuvākā gada laikā ir gatavs uz kādu laiku aizbraukt uz ārzemēm, bet katrs astotais – pārcelties uz citu dzīvesvietu Latvijā, lai iegūtu piemērotu darbu. Šo kategoriju īpatsvars īpaši liels ir Jelgavā un Bauskas rajonā, kur vismaz uz kādu laiku iespējams samazināt bezdarba līmeni bezdarbnieku aizbraukšanas dēļ. Aizkraukles un Jēkabpils rajonā gatavība strādāt ārzemēs ir ievērojami zemāka nekā citur Zemgalē.
Piedāvājums un noraidījums
Gandrīz katrs otrais Zemgales bezdarbnieks apgalvo, ka kopš reģistrācijas nav saņēmis no NVA nevienu darba piedāvājumu. Situāciju iespējams izskaidrot divējādi – zems darba vietu veidošanās līmenis vai neformāla bezdarbnieku vienošanās ar inspektoriem, lai izvairītos no piedāvājumiem, ja reģistrācijas mērķis ir nevis darbu meklēt, bet saņemt pabalstu. Labāka situācija šajā ziņā ir Dobeles rajonā un Jelgavā.
Tomēr darba piedāvājumu skaita palielinājums neatrisinās bezdarba problēmu. Vairāk nekā puse bezdarbnieku vismaz vienreiz sastapušies ar situāciju, ka darba devējs nepieņēma viņus darbā ar NVA norīkojumu. Visizplatītākais iemesls ir neatbilstoša kvalifikācija.
Tajā pašā laikā 76 procenti bezdarbnieku, kas saņēmuši NVA piedāvājumus, paši noraidījuši vismaz vienu darba piedāvājumu. Visaugstākais noraidīšanas līmenis no darba devēju puses novērots Dobeles un Jelgavas rajonā (apmēram 80 procentu), bet no bezdarbnieku puses – pārējos rajonos. Zema samaksa ir tā iemesls visur, izņemot Dobeles un Jelgavas rajonu, kur bezdarbnieki lielākoties piedāvājumus nav pieņēmuši sliktu darba apstākļu dēļ.
