Latvijas Bibliotekāru biedrības konferences dalībnieki šonedēļ diskutēja par bibliotēku lomu bērnu un jauniešu dzīvē, kā arī nepieciešamību tās aprīkot ar modernām tehnoloģijām.
Latvijas Bibliotekāru biedrības konferences dalībnieki šonedēļ diskutēja par bibliotēku lomu bērnu un jauniešu dzīvē, kā arī nepieciešamību tās aprīkot ar modernām tehnoloģijām.
Konferenci atklāja kultūras ministre Kārina Pētersone, atzinīgi novērtējot iepriekšējā gada nozīmi bibliotēku attīstībā. Valdība 2000. gadu bija izsludinājusi par grāmatu gadu, līdz ar to tika izstrādātas jaunas grāmatu atbalsta programmas. K.Pētersone pozitīvi izteicās arī par Nacionālās bibliotēkas projektu.
Kultūras ministrija 2002. gada budžeta projektam iecerējusi iesniegt jaunas mērķprogrammas, kas paredz iepirkt jaunas grāmatas publiskajām bibliotēkām, tās tehniski uzlabot, tālāk izglītot bibliotekārus un uzlabot bērnu bibliotēkas. Ministre gan atzina, ka līdzīgas programmas jau bijušas iepriekš, taču tās faktiski nedarbojās.
Jelgavu konferencē pārstāvēja Zinātniskās bibliotēkas direktore Aija Nadziņa un Ozolnieku pagasta bibliotekāre un Zemgales Bibliotekāru biedrības priekšsēdētāja Inga Buholca. Savukārt ar bērnu un jauniešu bibliotēku problēmām iepazinās bibliotēkas «Zinītis» vadītāja Irīna Ķuse.
Konferences dalībnieki sprieda par nepietiekamo bērnu bibliotēku nodrošinājumu ar grāmatām un lasīšanas veicināšanas pasākumiem. «Lai gan pērn izglītības iestādēm informācijas tehnoloģiju attīstībā izdevies ieguldīt ap 10 miljonu latu, to datorklasēm ir maza pieejamība. Tāpēc, manuprāt, tieši bibliotēka, kas pieejama visiem, ir tā vieta, kur jāievieš informācijas tehnoloģijas,» atzīst A.Nadziņa.
Bibliotekāri varēja iepazīties ar pētījumu par to, ko bērni un jaunieši gaida no bibliotēkām. Lielākā daļa aptaujāto vēlas tajās vairāk jaunu grāmatu, piemērotas, gaišas un ērtas telpas, interneta pieslēgumu, kā arī iespēju izdzert kafijas tasi un apēst kādu smalkmaizīti.
A.Nadziņa šajā sakarā uzskata, ka no Sorosa fondā pērn iesniegtajiem ap 100 projektiem sabiedrisko interneta pieejas punktu ierīkošanai atbalstu guvušie desmit piecpadsmit visai Latvijai ir pārāk maz.
