Vēršos pie jums ar lūgumu nenolaist rokas, bet cīnīties par savu vietu zem saules. Man bija trīs gadi, kad dzīvoju Jaunsvirlaukā Lielupes krastā. Atceros, kā tēvs un arī kaimiņi sēja cukurbietes.
Vēršos pie jums ar lūgumu nenolaist rokas, bet cīnīties par savu vietu zem saules. Man bija trīs gadi, kad dzīvoju Jaunsvirlaukā Lielupes krastā. Atceros, kā tēvs un arī kaimiņi sēja cukurbietes. Rudenī, kad tās bija izaugušas, kuteri pa upi atvilka lielas laivas. Lielupes krastos bija savāktuves, svērājs, un ražu ar ķerru pa laipām piepildīja laivās. Šī nozare palīdzēja lauciniekiem gan nopelnīt, gan sarūpēt graizījumus un melasi lopiņiem. Tā turpinājās arī padomju laikos, tikai tad bietes vairs neveda ar laivām, bet gan ar mašīnām.
Mīļie zemnieki, nepadodieties rekonstrukcijām, vairāk prasiet no valdības atbalstu! Dzīvojam taču Latvijā, un mums ir sava valsts, kam par mums jāgādā. Lai tās kvotas paliek! Kāpēc ļaujat Briselei komandēt? Latvju cilvēkam jāēd pašu ražota produkcija, jums jāpelna, nevis tikai jāļauj citiem to darīt. Saeimai jānolaižas tuvāk zemei, tad tā sapratīs, kas ir izdevīgi. To, kas nav celts pašu rokām, iznīcināt viegli.
Valda Labsvārde Pūrē
Neklausīsimies pasaules gudrajos! Manām bitēm vajag Jelgavas cukuru, govīm graizījumus, citronskābes rūpnīcai, maizniekiem – melasi. Spaļus manas govis neēdīs. Lūdzam mīļo Māru, lai neatņem cilvēkiem darba vietas!
Maija Zvejniece Zaļeniekos
