Lai gan vairākos mūsu rajona pagastos vēl vācamas cukurbietes un jāuzar lauki, kopumā zemnieki ziemai gatavi.
Lai gan vairākos mūsu rajona pagastos vēl vācamas cukurbietes un jāuzar lauki, kopumā zemnieki ziemai gatavi. Lauksaimnieki pārliecināti, ka atkušņa laikā pēdējos darbus iespēs padarīt, vien lopkopjus bažīgus dara jautājums, vai ziemai pietiks barības.
“Ziņas”, aptaujājot pagastu lauku konsultantus un zemniekus, noskaidroja, ka bagātīgais sniegs licis uz laiku pārtraukt biešu vākšanu, atkusni gaida arī vēl neaparti lauki. Lopkopji reizē ar prieku, ka rudens bijis ilgs un silts, kā dēļ piena devējas ilgāk varēja laist ganos, raizējas par lopbarības krājumiem. Lai arī siena un salmu cena šogad uzkāpusi kā vēl nekad, pieprasījums aizvien pārsniedz piedāvājumu, un daudzi lopu turētāji salmu rulli gatavi pirkt pat par 20 latiem. Laikapstākļi šoruden ļāvuši lielākas platības apsēt ar ziemājiem, tāpēc varot prognozēt, ka pavasarī būs par desmit procentiem mazāk darba.
*
Sesavas pagastā zemnieki par pēkšņo sniegu īpaši nesūkstās. Vairāki audzētāji turpina uz rūpnīcu vest cukurbietes, tāpēc lielākās raizes sagādājot ceļu tīrība. Pagasta lauku konsultante Gunta Kravala teic, ka lopbarības vismaz līdz ziemas vidum pietikšot visu saimnieku ganāmpulkiem. Daudzi rudenī iepirkuši papildu krājumus, bet pārsteigumu sagādājusi siena un salmu cena. Šogad par rulonu prasot pat 20 latu, bet atkarībā no lopbarības kvalitātes varot dabūt arī par 10 – 15 latiem. “Šādas cenas nevienu gadu nav bijušas, bet zemnieki tāpat pērk,” vērtē G.Kravala.
*
Ap 40 procentu nenoņemtu biešu palicis arī Glūdas pagastā. Lauku attīstības speciāliste konsultante Ņina Samakara “Ziņām” atklāj – tā kā zem sniega augsne nav sasalusi, saimniekiem rūpes neesot arī par aptuveni pusi pagasta lauku, kas līdz salam jāpaspēj apart. Ziemāji Glūdā apsēti, kā plānots, arī raža veiksmīgi realizēta. Vietumis gan vēl burkāni gaidot atkusni. “Lopu saimniecībās maz siena, pēc pāris mēnešiem tā būs problēma, jo pieprasījums ir, bet barības nav,” saka Ņ.Samakara. Mālainās augsnes dēļ sausajā vasarā zālāji “švaki” auguši glūdenieces Skaidrītes Kravales saimniecībā “Ķekari”, kur nu jau nedēļu zem jumta dzīvo 26 liellopi. Īpašniece teic, ka līdz oktobra beigām siltajā laikā piena devējas varējis turēt laukā, līdz zemei noēsta pat jaunā zāle divarpus hektāru platībā.
S.Kravale gandarīta, ka no cukurfabrikas izdevies nopirkt pietiekami graizījumu. Lai gan biešu pārstrādes sākumā tie maksājuši 50 santīmu tonnā, viņa oktobrī tos iegādājusies jau par diviem latiem. Ja šīs barības līdz nākamajai ganību sezonai pietikšot, saimniece ar bažām domā par siena daudzumu. Ar to ragaines piebarot nācies arī sausajā vasarā. “Ķekaru” īpašniece atklāj, ka būtu gatava sauso zāli pirkt, bet neesot piedāvājuma. Pašlaik tā cena uzkāpusi līdz 40 latiem par tonnu, taču, tiklīdz kādu sludinājumu pamanot, tā viss jau pārdots! “Cerēsim to labāko,” nosaka S.Kravale.
Lai gan “Ķekaros” domā, ka nevienu piena devēju barības trūkuma dēļ pārdot nevajadzēšot, Ņ.Samakara saka – daudzi jau līdz rudenim atteikušies no lopkopības. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar daudzi zemnieki jau tā nelielos salmus nevis smalcinājuši un iearuši, bet gan presējuši lopbarībai.
*
Par ziemas sākumu nesūdzas Līvbērzē. Lauku konsultante Liene Feldmane zina teikt, ka lauku saimnieki ražu novākuši, tikai zeme dažviet jāapar. Viena no lielākajām dārzeņu audzētājām Līvbērzē ir “Medaru” saimniece Ruta Medne. Viņa “Ziņām” pastāstīja, ka pēdējie kāposti pagājušajā nedēļā uz glabātavām vesti, kad sācis snigt. “Medaros” 40 hektāros audzē kartupeļus, bietes, burkānus, kāpostus un sīpolus. “Kartupeļi padevās labi, jo tos šogad audzējām jaunās plēsuma augsnēs,” vērtē R.Medne. Vidēji un mazi izauguši sīpoli, bet par mazajām agro kāpostu šķirņu galviņām īpaši nesūkstās, jo bijusi laba cena. Sausajā vasarā izziedējuši agrie ziedkāposti, bet daļa vēlo šķirņu apsnigusi, vēl nenobriedusi. Pirmie burkāni pat smilts augsnēs sasnieguši vēlamo lielumu, taču ap Jāņiem sētie nu apsniguši. “Vēl domāsim, vai vākt nost, jo izauguši tikai ap desmit centimetru gari, kas nav standarta lielums,” teic dārzeņu audzētāja. Vēlie kāposti siltajā un nokrišņiem bagātajā rudenī paspējuši izaugt gana brangi. “Medaru” lauki citus gadus arti pat decembrī, tāpēc saimniece neraizējas par biezo sniega kārtu, zemi noteikti paspēšot apstrādāt.
*
Jaunsvirlaukas pagastā lauciniekus pārsteidzis sniegs, tomēr saimnieki cits citam izlīdzējuši ar tehniku, tāpēc neviens nav iestidzis. Pagasta lauku speciāliste Gunta Saulāja stāsta, ka ir saimniecības, kur cukurbietes vēl turpina augt: “Zemnieki gaidīja, kamēr piebriedīs, tāpēc tagad vāc pat naktīs.” Ap desmit hektāros cukurbietes zem pusmetra sniega kārtas palikušas arī saimniecībā “Klidziņas”. Īpašniece Laima Klidziņa vien noteic, ka šaipusē sniegs raizes sagādājot daudziem, bet līdz ar atkusni cer visus lauku darbus pabeigt. Konsultante G.Saulāja prognozē, ka pavasarī problēmas varētu rasties ziemas rapša audzētājiem. Tas siltajā rudenī pāraudzis, tāpēc martā varētu izsalt vai izsust. Arī lopkopjiem nebūšot viegli sagaidīt pavasari, bet barība lielākoties sagādāta. Šogad vairāk gatavots zaļbarības.
*
Platones pagasta lauksaimnieku konsultants Merabs Katamadze par to, kā zemnieki sagaidījuši ziemu, saka: “Tiem, kas neslinko, viss kārtībā. Sliņķiem problēmas vienmēr atradīsies.” Mazo zemnieku Platonē esot samērā maz, visvairāk tur audzējot labību. Ap 90 procentu pagasta zemes aparts, dažos laukos pāraudzis rapsis, tas zemniekus darīšot bažīgus martā. Platonē arī ziemāji veselīgi sazēluši, jo rudens sējai bijis pateicīgs.
*
Lielākā daļa ražas novākta arī Ozolnieku novadā. Lauku konsultants Kaspars Rozītis atklāj, ka pašvaldībā galvenokārt saimnieko tā saucamie mazie zemnieki. Piemājas saimniecībās apstrādā līdz 10 hektāriem zemes un tur vidēji līdz piecām govīm. Dažiem lopkopjiem nav izdevies savākt pietiekami siena. Lielākā daļa zemnieku, par vasaras sausuma radītajiem zaudējumiem domājot, cer uz valsts atbalstu.
*
Viens otrs saimnieks apart laukus nav iespējis Elejas pagastā. Lauksaimniecības speciālists Jānis Tiščenkovs “Ziņām” teic, ka kāpostus abi lielākie audzētāji novākuši, arī kartupeļi labu laiku zem jumta. Atkusni gaidot daļa biešu lauku. Kādai lopu saimniecībai ar 25 slaucamām govīm barību izdevies savākt mazāk, nekā plānots, taču “ziemu vajadzētu izvilkt”. Ja siena nepietiks, to piepirks pavasarī. J.Tiščenkovs arī uzsvēra, ka Elejas pagastā šoruden mazāk sēts ziemas rapsis, jo daudzi mācību guvuši šopavasar, kad tas lielās platībās izsala.
*
Lauku konsultante Alla Jemeņjaņeko par situāciju Vircavas pagastā izsakās diezgan optimistiski, vien piebilst, ka lopkopjiem ziema sagādās ne mazums raižu. “Vēl nav novāktas visas cukurbietes, taču tās audzē lielie zemnieki, kuriem ir jaudīga tehnika, tādēļ par to palikšanu uz lauka nav jāsatraucas. Septembra sākumā zeme bija smaga, tādēļ aršana veicās gausi, taču pašlaik lielākoties tā jau sagatavota ziemai. Cik esmu novērojusi, problēmas varētu rasties ar graudaugu pārziemošanu – rudens bija garš, silts un mitrs, tādēļ, piemēram, ziemas rapsis pastiepās vairāk, nekā vajadzētu,” situāciju Vircavas pusē vērtē A.Jemeņjaņeko. Zemnieku saimniecības “Uzkalniņi”, kurā pašlaik mīt 85 lopi, īpašniece Mārīte Pikšena “Ziņām” saka: “Lai gan prognozes ir bēdīgas, nākotnē raugos cerīgi – siens nedaudz palicis vēl no iepriekšējā gada, iegādāsimies arī graizījumus, ir milti, graudi, bietes, salmi… Kaut kā lāpāmies.” Viņa neslēpj, ka siens un salmi govīm baroti jau vasarā, jo ganību vietā pleties tuksnesis, un pieļauj, ka no dažiem lopiņiem vajadzēs atteikties, jo barības visiem var nepietikt.
*
“Nekāda dabas katastrofa jau nav notikusi – ziemai sagatavojušies visi Svētes pagasta lauksaimnieki, neviens par sniegu nav sūdzējies, droši vien citādi būtu, ja uznāktu kailsals,” bilst pagasta priekšsēdētāja Sandra Viniarska. Svētes pusē esot tikai viens lielāks lopkopis, un, šķiet, barības lopiem ziemā pietiks. Lielākas bažas pašlaik ir par cukurbiešu audzētājiem, jo saldās saknes, kas sakrautas kaudzēs lauku malās, gaida transportēšanu uz cukurfabriku. “Zeme nav sasalusi, tādēļ satraukumu rada situācija, kāda pēc biešu vešanas var izveidoties uz ceļiem,” S.Viniarska bažījas par seguma kvalitāti. Taču citādi lauksaimnieki, pēc pagasta priekšsēdētājas vērojumiem, ir gatavi ziemai.
*
Vilces pagastā, kā stāsta lauku konsultante Gitija Šuķe, ir gan tādi zemnieki, kas visu jau paveikuši, gan tādi, kam, piemēram, cukurbiešu vākšana un zemes aršana vēl tikai priekšā. “Pie lauku konsultanta pagastā pēc padoma visbiežāk vēršas “mazie” zemnieki, un iespēju robežās cenšos palīdzēt,” vilcenieki lielākoties ziemai ir gatavi, un G.Šuķe novērojusi, ka vietējie pamanījušies izlīdzēties ar barterdarījumiem. “Vienam pāri palicis siens, citam pavairāk salmu, kādam labāk padevušies sīpoli, kādam – kartupeļi, un saimnieki mainās,” viņa piebilst un savējos aicina nepadoties arī turpmāk.
*
Zaļenieku pagasta lauku konsultante Vita Bērziņa vērtē, ka par to, kā lauksaimnieki aizvadījuši ziemu, varēs spriest vien pavasarī, jo viss atkarīgs no laika apstākļiem. “Cukurbiešu nodošanas grafiks ir līdz jaunajam gadam, un to vākšana raizes nesagādā. Ziemāji, šķiet, padevušies normāli, vien ziemas rapsis vietumis pāraudzis, lauki lielākajā daļā saimniecību aparti,” saka V.Bērziņa, piebilstot, ka mazliet skumjākas prognozes ziemai ir saimniekiem, kas tur lopus, taču īpašu satraukumu viņi nepauž.
*
Liela daļa lauksaimnieku Sidrabenes pagastā iesaistījušies erozijas programmā, kas paredz 70 procentu no saimniecības zemes apsēt ar ziemājiem, ilggadīgajiem zālājiem vai uz lauka atstāt rugājus, tādējādi augsnē saglabājot augiem nepieciešamās barības vielas. “Laika apstākļi šogad lauksaimniekiem nodarījuši lielus zaudējumus, turklāt nepadevās visas kultūras, un visvairāk satrauc neziņa par iespējamām kompensācijām, jo valdība līdz šim nav paudusi skaidru viedokli. Iedzīvotājiem interesē samaksas kārtība, taču es kā konsultants diemžēl viņiem nevaru palīdzēt, jo man trūkst informācijas,” sašutis Sidrabenes pagasta lauku konsultants Gundars Liepa. Viņš lēš, ka pašlaik pagastā nenovākts apmēram 15 hektāru cukurbiešu, bet lopiem barības, visticamāk, netrūks, jo platības bijušas lielas.
*
“Cukurbietes mūspusē neaudzē, savukārt graudaugi nokulti, kartupeļi novākti…” Domes priekšsēdētājs Edgars Turks akcentē, ka Valgundes pagastā lauksaimniecība nav populāra nozare – novadā nav īpaši lielu zemnieku, turklāt lauksaimnieku nav daudz. Bet tie, kam aprūpē ir zemes pleķītis, pēc Domes priekšsēdētāja vērojuma, ziemai gatavi.
