Jaunajām ģimenēm savu pienākumu pildīšanai vajadzētu gatavoties laikus, uzskata bērnu tiesību aizsardzības speciālisti.
«Risinot vecāku, bērnu un skolotāju saskarsmes problēmas, nevar iztikt bez emocijām un iekšējiem pārdzīvojumiem,» atklāj Jelgavas Izglītības pārvaldes galvenā speciāliste bērnu tiesību aizsardzībā Līvija Vilcāne, atskatoties uz paveikto un raugoties vēl darāmajā, lai sabiedrībā nostabilizētos veselīgs līdzsvars starp jēdzieniem «tiesības» un «pienākumi». Tie skan smagi un pieprasoši, jo it kā ierobežo indivīda brīvību, tomēr ir regulējoši, lai viens ar savu visatļautību nenosmacētu citus. «Katram sabiedrības loceklim ir sava loma – tēvs, māte, dēls, meita, kolēģis,» turpina bērnu tiesību aizsardzības speciāliste, aicinot sadarboties un strādāt kopā. Jau pavisam drīz mazais loks – ģimene – atvērsies, un tās atvases ienāks plašākā apritē – skolā.Satverto roku metode«Man ļoti patīk pirms vairākiem gadiem Bērnu un ģimenes lietu ministrijas (BĢLM) sāktā projekta «Bērniem draudzīga skola» emblēma, kur rokās sadevušies visi sadarbības partneri – skola, ģimene un sabiedriskās organizācijas. Tas ir noslēgts aplis, nav spraugu, pa kurām ienākt negācijām. Draudzīgas skolas mērķis ir padarīt izglītības iestādi bērnam drošu un ļoti labvēlīgu, kur jaunajam cilvēkam attīstīties, mācīties, uzzināt par profesijām un veidoties par sabiedrībā noderīgu personu,» stāsta L.Vilcāne, atklājot, ka projekta turpinājumā arī Jelgavas skolās izstrādāti sadarbības plāni, lai kopā ar pilsētas Izglītības pārvaldi, Valsts un Pašvaldības policiju un Sociālo lietu pārvaldi šos principus īstenotu dzīvē. «Mēs cenšamies ievērot šo «satverto roku» modeli, lai jautājumus risinātu bērna interesēs,» viņa teic.Viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem sadarbības veicināšanā ir sapratne un dialogs, tāpēc projekta laikā liels uzsvars tiek likts uz mediācijas metodes ieviešanu skolā, kas ļauj cilvēcīgā, bet profesionālā sarunā risināt strīdus un konfliktus. «Šī lieta ir ļoti aktuāla. Mediācija palīdz sakārtot visu līmeņu attiecības, tā ļauj iepazīt pašiem sevi un savus resursus. Līdz ar to mēs labāk izprotam pretējo pusi, lai atrastu labāko risinājumu neatkarīgi no izglītības līmeņa un profesionālās prasmes,» raksturo bērnu tiesību aizsardzības speciāliste, izsakot gandarījumu, ka kopā ar vēl dažiem kolēģiem no Jelgavas guvusi iespēju kursos šo metodi pastiprināti apgūt. Turklāt, turpinot pērn iesākto praksi, arī šajā mācību gadā vecākiem un citiem bērna aprūpētājiem Jelgavas Izglītības pārvalde nodrošinās atbalsta personāla konsultācijas. «Jo ātrāk izzinām problēmu, jo operatīvāk varam ar speciālistu to izvērtēt. Tas kalpo bērna interesēs. Vecāku pienākums ir rūpēties par savas atvases veselību. Novilcinot un nerisinot problēmu, tas atstāj iespaidu uz bērna attīstību, mācībām un pat profesijas izvēli!»Mīlestība naudu nemaksāJau ilgāku laiku sabiedrībā rit diskusija, kuram īsti jāaudzina skolasbērni. Izglītības iestādei, kur jaunais cilvēks pavada krietnu darba dienas daļu, ģimenei, dažādām institūcijām vai tomēr visiem kopā? Bērnu tiesību aizsardzības speciāliste pārliecināta, ka lielākais ieguldījums jāsniedz vecāku, vecvecāku un citu tuvāko aprūpētāju lokā.«Raugoties uz zināšanām, kas ģimenei jāapgūst, domāju, ka būtu noderīgi jaunajiem pāriem, kas gatavojas savu pienākumu pildīšanai, organizēt kursus un lekcijas par savstarpējām attiecībām un bērnu audzināšanu – šajā laikā vēl daudz ko varētu vērst par labu,» uzskata L.Vilcāne, norādīdama, ka itin bieži savā darbā sastopas ar neieinteresētiem un bezatbildīgiem vecākiem. Ir nokavēts, kad tiesas procesā, kurā izskata lietu par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu nepilngadīgajam, (parasti) mamma pēkšņi attopas un sola situāciju ar savu atvasi vērst par labu. Pusaudža gados, kad nostabilizējušās vērtības un dzīvesveids, ir diezgan bezcerīgi appelēt ar skolas iekšējās kārtības noteikumiem un likuma pantiem, pārliecināta Izglītības pārvaldes speciāliste.«Izaudzināt bērnu ir ārkārtīgi grūts darbs. Vecāku statuss pienākas uz mūžu, tāpēc jāapzinās atbildība – savu atvasi var uzaudzināt par sabiedrībai noderīgu personu vai sabojāt jau ar piedzimšanas brīdi. Cietumā par sliktu audzināšanu neliek!» pauž L.Vilcāne.Līdzekļi un metode, kā panākt labu audzināšanu, ir dažādas, tomēr ļoti bieži pietrūkst paša galvenā – mīlestības pret bērnu, pārliecināta L.Vilcāne, rādīdama BĢLM īpaši sagatavotu bukletu. «Tā ir mana mīļvārdiņu rokasgrāmata, kurai būtu jābūt katrā ģimenē,» viņa teic. Tajā vecāki aicināti katru mēneša dienu samīļot savu atvasīti, pateikt un izdarīt viņam ko labu. «Nauda šeit netiek prasīta, vien sirds siltums, mīlestība un izpratne. Iespējams, bērniņš to nav izjutis jau kopš dzimšanas!»
Bērna statuss, vispārējās tiesības un atbildībaBērns ir persona, kas nav sasniegusi 18 gadu vecumu, izņemot tos, kuri saskaņā ar likumu izsludināti par pilngadīgiem vai stājušies laulībā pirms 18 gadu sasniegšanas.Tiesības valsts nodrošina visiem bērniem bez jebkādas diskriminācijas.Visām darbībām attiecībā uz bērnu neatkarīgi no tā, kas tās veic, prioritāri jānodrošina viņa tiesības un intereses.Katram bērnam ir neatņemamas tiesības uz dzīvības un attīstības aizsardzību.Par civiltiesisku kaitējumu (mantas, veselības bojājumu un citu) bērns ir atbildīgs no septiņu gadu vecuma.Kriminālatbildība un administratīvā atbildība iestājas 14 gadu vecumā.No 11 gadu vecuma par kriminālnoziegumu vai administratīvu pārkāpumu var piemērot audzinoša rakstura piespiedu līdzekli.Katram bērnam ir tiesības uz aizsardzību un gādību, lai nodrošinātu viņa labklājību un attīstību.
Bērnu un jauniešu pienākumiCienīt ģimeni, citus cilvēkus un viņu tiesības, kā arī uzklausīt to viedokli.Atbilstoši savam vecumam piedalīties mājas darbos un sniegt palīdzību arī citiem sabiedrības locekļiem.Mācīties, ievērot skolas iekšējās kārtības noteikumus un izvēlēties profesiju.Piedalīties skolas vides sakopšanā, ja vien tie neietver algota darbaspēka pienākumus.Saudzīgi izturēties pret savu veselību un apkārtējo vidi, savu īpašumu un apģērbu.Ar cieņu izturēties pret valsti un tās simboliem.
Pedagogu tiesībasPrasīt bērnam ar cieņu izturēties pret pedagogiem, citiem skolotājiem un sabiedrības locekļiem kopumā.Būt gan skolēnu, gan vecāku uzklausītam.Prasīt atbildību no skolēna par viņa izteikumiem vai darbiem neatkarīgi no tā, vai tie vērsti pret pedagogu vai citiem sabiedrības locekļiem.Iesaistīt skolēnu skolas sabiedriskajā dzīvē un skolas vides sakopšanā, ja vien tie neietver algota darbaspēka pienākumus.Nepieciešamības gadījumā vērsties pēc palīdzības pie skolas direktora vai vecākiem.
