Glauhavas džeza festivāls «Swingin’ Saxonia» Vācijā, kur ne pirmo gadu piedalās arī Jelgavas bigbends, gan jūtami paplašinājies pārstāvēto valstu ģeogrāfijā, gan audzis konkursantu prasmē, sagādājot grūtu darbu žūrijai.
Glauhavas džeza festivāls “Swingin” Saxonia” Vācijā, kur ne pirmo gadu piedalās arī Jelgavas bigbends, gan jūtami paplašinājies pārstāvēto valstu ģeogrāfijā, gan audzis konkursantu prasmē, sagādājot grūtu darbu žūrijai. Bet arī pašreizējā konkurencē džezmeņi no Jelgavas izcīnījuši veselas divas balvas, turklāt pavasarī uz meistarklasēm pašu mājās gaida “Swingin” Saxonia” žūrijas dalībnieku.
Šoreiz konkursā, kas mēneša sākumā risinājās trīs dienu festivālā Glauhavas pilsētā Saksijā, startēja 17 kolektīvu no piecām valstīm (vēl nepilni divi desmiti palika “aiz svītras”). Jelgavas pārstāvji abās grupās, kurās piešķīra godalgas, ierindojās otrajā vietā: lielo – bigbenbdu – un mazo – “combo” – sastāvu konkurencē.
Festivāla pašreizējo līmeni raksturo pirmās vietas ieguvēji bigbendu grupā – Drēzdenes Konservatorijas kolektīvs, Jelgavas bigbenda diriģenta Raita Ašmaņa vārdiem, Saksijas “spicākā” šāda mūziķu apvienība (par – maigi sakot – iespaidīgiem jebkurš latviešu mūziķis noteikti atzīs jau viņu darba apstākļus un nodrošinājumu vien: mēģinājumi notiek piecreiz nedēļā, orķestrī spēlē līdz 20 gadu veci studenti, kas džezu profesionāli apgūst no septiņu gadu vecuma, mūziķus sagatavo seši augsti kvalificēti džezmeņi – katrs savā instrumentu grupā). Pēc mūsu diriģenta pārliecības, Latvijā neviens nespēj mēroties ar vāciešiem svinga tradīcijas izkoptībā. Gluži pretēji ir ar latīņamerikāņu mūziku, tāpēc, ņemot vērā konkursa nolikuma punktu, kas liek sagatavot vai nu svinga, vai “latino” programmu, jelgavnieki izvēlējās pēdējo un ieguva ne vien žūrijas atzinību par augstu muzikālo kultūru ansambļa saspēlē, bet arī publikas atsaucību. Vakara balles koncertā mūziķus no Jelgavas pieteikuši kā atraktīvu ansambli, kas uzstāšanos iecienījis papildināt ar šovelementiem, vārdu sakot, – kā bigbendu, kas “nesēž uz vietas”. Šo raksturojumu viņiem izdevies attaisnot, neļaujot “uz vietas sēdēt” arī publikai, un liela nozīmē tajā bijusi tieši “latīņu” ritmiem.
Kā vēsta R.Ašmanis, no Vācijas pārvests arī “ilglaicīgs labums” – “par 95 procentiem” panākta vienošanās, ka pavasarī kā meistarklašu vadītājs mūsu pilsētā viesosies festivāla žūrijas dalībnieks Leipcigas Teātra un mūzikas augstskolas rektors Konrads Kerners, un, domājams, apmēram nedēļas kopdarba rezultāts būs dzirdams koncertā.
