Viena no šā gada konkursa «Radoša sieviete Latvijā» laureātēm Valentīna Uzare jau trešo gadu kopā ar dzīvesbiedru Ojāru apsaimnieko bijušo kolhoza «Ziedkalne» dārzniecības teritoriju.
Viena no šā gada konkursa “Radoša sieviete Latvijā” laureātēm Valentīna Uzare jau trešo gadu kopā ar dzīvesbiedru Ojāru apsaimnieko bijušo kolhoza “Ziedkalne” dārzniecības teritoriju. Līdztekus jau ierastajiem dārzeņiem šogad labi padevušies arbūzi, melones, lagināriji un citi dabas brīnumi.
Kādreiz tik slavenā Ziedkalnes dārzniecība, kur krāšņi auga rozes un citi cēli ziedi, pamazām sāk atgūt otru elpu. Pēc kolhoza izjukšanas teritorija sadalīta vairākiem īpašniekiem, taču saimniekošana tā pa īstam arī nav atsākusies. Pamazām no īpašniekiem to atpirka saimniecības bijusī veterinārārste V.Uzare un 2003. gadā kopā ar dzīvesbiedru Ojāru Skadiņu aizaugušajā un izpostītajā teritorijā sāka strādāt.
Siltumnīcu atdzimšana
Saimniecībā redzams, ka darāmā vēl gana un ar četrām rokām vien ir par maz, lai visu ātri sakārtotu: “Sākumā nebija nekā – pliki siltumnīcu karkasi aizauguši ar krūmu un papeļu mežu. Padomju laikā te atradās slavenā Ziedkalnes dārzniecība. Tajā laikā rozes ceļoja uz ministriju, bet tagad, lai ministri brauc pie mums – uz bioloģisko saimniecību,” smej Valentīnas kundze.
Saimniecības “Droši vesels” aprūpē ir 17 hektāru zemes. Nosaukums jau vien liecina, ka pamatnodarbošanās saistīta ar kaut ko veselībai draudzīgu. Un tā arī ir – bioloģiskā saimniecība, kas pagaidām vēl ir ceļā uz attīstību.
No vecās dārzniecības palicis vien lielais ķieģeļu skurstenis. Bijusī kurinātavas māja pamazām tiek atjaunota un pārtop par dzīvojamo namu saimniekiem un strādniekiem.
“Viss bija aizaudzis un sagruvis, māja bez logiem. Tikai aizpagājušajā gadā ievilka elektrību. Tagad mēs te dzīvojam. Esam gulējuši istabā mīnus trīs grādu temperatūrā,” atceras Valentīna.
Skaistā vieta (saimniecība atrodas Svētes upes krastā) ir piemērota tūrisma attīstībai. Upes krasta reljefs ir kā cilvēka galva, tam ir sava vēsture un savdabīgums. Arī šo iespēju saimnieki negrasās laist garām un nākotnē domā par tūrisma attīstību. Bioloģiskajai saimniecībai tā lieliski piestāvētu: “Vasarās ar laiku attīstīsim tūrismu. Mums ir astoņas laivas un jahta, kas vēl nedaudz jāpielabo. Sakārtosim krastu, pabeigsim pirtiņas celtniecību, un cilvēki varēs atpūsties. Upe ir bagāta zivīm. Bet tā ir nākotnes vīzija,” skaidro Ojārs.
No puķēm līdz arbūziem
Cilvēki jau zina, ka pavasarī uz Ziedkalnes dārzniecību droši var braukt skaisto puķu tīkotāji. Saimniece prot izaudzēt lieliskas petūnijas un citus nokarenos ziedus. Paralēli tam siltumnīcās aug vairāk nekā desmit dažādu šķirņu tomāti, gurķi, paprika. Savukārt uz lauka – lagināriji, ķirbji, kabači, melones. Un šogad pirmo gadu izaudzēti lieliski arbūzi.
“Man ir trīs šķirņu melones un trīs veidu arbūzi. Re, šī ir raibā melonīte, un tai nav tik raupja miza. Ēdam paši, izvērtējam, cienājam citus, un, kas vēlas, var arī iegādāties,” stāsta saimniece.
Nedaudz ekoloģiski tīrās produkcijas Valentīnas kundze ik nedēļu nogādā Mārtiņa Rītiņa restorānam. Šogad Rītiņa kungam tikusi arī īpaša dāvana – lielākais arbūzs –, tas svēris gandrīz astoņus kilogramus. Arī “Ziņas” pārliecinājās par Latvijā augušā dārzeņa (saukta par ogu) lielisko garšu. Tas ir ļoti salds, nav pārlieku miltains un ūdeņains, bet ļoti sulīgs. Likās gan, ka Ziedkalnes arbūzam ir vairāk sēklu nekā dienvidu brāļiem, taču tas garšas kvalitātei netraucēja.
No eksotiskajiem bumbuļiem saimniece pāriet pie stāstījuma par Latvijas apstākļiem ierastākiem dārzeņiem. Valentīnas siltumnīcās aug vairāk nekā desmit dažādu šķirņu tomātu, paprikas un gurķu: “Lūk, meloņtomāts – zieds kā kartupelim, pēc izskata es to vairāk sauktu par bumbiertomātu. Kad nogatavosies, būs brūngani violets. Tālāk – zvanveida paprika, ko vēl neesmu ēdusi. Arī gurķus visu mūžu audzēju, bet tik garšīgi nav bijuši nevienu gadu,” jūsmo saimniece, un nevar viņai nepiekrist, jo gurķi ir patiešām gardi. Valentīnu saista oriģinālas un neierastas lietas, viņai patīk eksperimentēt. Raža ir lieliska, daži tomāti galvas lielumā, ķekari noslīguši līdz zemei. Kāds ir tik bagātīgas ražas noslēpums?
“Ar mīlestību auguši, katrs apčubināts un apmīļots, bet lielākais nopelns laikam ir mēslojumam. Katru nedēļu dārzeņi jāmēslo, un ne jau ar ko pagadās. Manā saimniecībā mēslošanas veids ir pilnīgi citāds. Redzat tās mucas? Tajās pati gatavoju mēslojumu, meklēju sastāvu, eksperimentēju un mēģinu, bet tikai no dabiskiem materiāliem un dabiskā procesā. Man jautāts: klausies, Valentīna, ko tu dari, ka tev tā aug tomāti, dārzniekam tik labi nepadodas. Pamatnoslēpums ir virca, ar ko laistu. Recepti nestāstīšu nevienam, bet varu pateikt, ka minerālmēslu tur nav. Mēs pa diviem notiesājam vienu arbūzu un esam paēduši. Ar pirkto nekad nepaēdīsi. Ministrs Mārtiņš Roze visprecīzāk pateica par mūsu arbūziem: tajā ir vērtība – barības vērtība,” Valentīnas kundze ir lepna.
Blakus paveras plašs iekopts lauks, un saimniece stāsta, ka trīs gadus zemīte gatavota un nākamgad tajā tiks sēti ķirbji, melones, gurķi un arbūzi.
“Skatīsimies, kāda produkcija tirgū aizies, uz to arī specializēsimies,” piebilst Ojārs.
Dzīvotprieks visai Latvijai
Vīrs Ojārs pēc specialitātes ir arhitekts, sirdī – mākslinieks, bet tagad lielākoties viņa rokas un galva aizņemtas saimniecībā.
“Dzīvē tā izveidojies, ka arī mani sāka interesēt dabas zinības. Studēta ezotērika, un ir manuālā terapeita sertifikāts. Strādāju arī par masieri, esmu lasījis lekcijas. Ar Valentīnu iepazināmies lekcijās pie dziednieces Ilzes Jansones. Tā viņa mani pārvilināja uz šejieni nodarboties ar bioloģisko lauksaimniecību,” atklāj Ojārs.
Valentīnas artavā ir 17 veidu ziedes, un tās ir starptautiski atzītas. Pirmā nosaukta “Dzīvotprieks” un tapusi, kad saimniecei klājies grūti pēc ērces kodiena. Laima slimība pievārēta ar pašas vārītu ziedi. Pēc profesijas Valentīna ir veterinārārste ar 20 gadu praktisko pieredzi, deviņi gadi nostrādāti laboratorijā par bakterioloģi.
“Ziedes gatavoju pēc principa – jo lielāka augu un eļļu daudzveidība, jo labāk. Organisms pats izvēlēsies sev nepieciešamo,” skaidro Valentīna. Viņas gatavotās ziedes pazīst visur Latvijā, un cilvēki pēc tām brauc no malu malām.
“Ja dziednieks ir mediķis – tas ir visideālākais variants. Ar medicīnu vien ir par maz, un tikai ar dziedniecību arī nepietiek. Dziedniecība ir pamatā, medicīna blakus,” pārliecināta Valentīna. Viņas ziedes pamatsastāvā ir bišu vasks, eļļas un augi.
Ja viss izdosies, nākamgad saimniecībā sāks audzēt arī garšvielas. Jāpiebilst, ka “Droši vesels” sezonā nodarbina arī pagasta iedzīvotājus un aprūpē ņēmusi invalīdu.
***
Par saimniecību “Droši vesels”
Dace Rence – Daukste: Dzīvoju Dobeles rajonā, bet reizi nedēļā cenšos aizbraukt līdz Ziedkalnei, kur aug ļoti garšīgi tomāti un gurķi. Beidzot varēsim nogaršot arī arbūzus. Ar Valentīnu iepazināmies sieviešu klubiņa pasākumā, kur viņa stāstīja par savām brīnišķīgajām ziedēm. Tad braucām pēc puķēm un tagad gribam nogaršot visu, kas siltumnīcās izaudzis.
Silvija Krūmiņa: Es pie Valentīnas braucu pēc ziedēm. Vienai rokai man uzmetās ādas kaite, devos uz Rīgu pie profesoriem, bet ēde nepārgāja. Sāku lietot Valentīnas gatavoto smēri, un redzat, kā jau sadzijis! Liels prieks, ka tur viss pamazām atdzimst, kādreiz braucām pakaļ ziediem, tagad arbūziem.
