Ceturtdien Saeimā notikušo balsojumu par trīs Satversmes tiesnešu ievēlēšanu plašsaziņas līdzekļos jau paspēts gana apspriest.
Ceturtdien Saeimā notikušo balsojumu par trīs Satversmes tiesnešu ievēlēšanu plašsaziņas līdzekļos jau paspēts gana apspriest. Kā komentārā portālā www.vdiena.lv raksta žurnālists Kārlis Streips: “… 14. decembri tagad var ierakstīt kalendārā kā dienu, kad Latvijas valdošā kliķe pierādīja, ka par tiesiskumu mūsu valstī labāk nerunāt.” Tas spilgti parāda faktisko lietu stāvokli pēc oktobrī notikušajām 9. Saeimas vēlēšanām. Respektīvi, ar vēlētāju gribu varas saulītē iecelto partiju un to apvienību – Tautas partijas, Latvijas Pirmās partijas/”Latvijas ceļa” un Zaļo un zemnieku savienības – trijotne arvien precīzāk parāda, ka notiek un notiks tikai tas, ko viņi uzskata par vajadzīgu.
Stājies spēkā klasiskā izteiciena princips: “Kas nav ar mums, ir pret mums.” Draudzīgi piepalīdzot ceturtajam kompanjonam TB/LNNK, gan valdībā, gan Saeimā tiek virzīti un atbalstīti tikai tie lēmumi, kas šķiet noderīgi jau minēto partiju pārstāvjiem. Protams, jaunlaiku politiskā kultūra parlamentā un politikā vispār ievirzījusies tāda, ka atbalstu gūst vienīgi varas pārstāvju griba. Parlamentārā opozīcija Latvijā ar savām runām var vienīgi tricināt gaisu. Tāpat tas bijis ar daudz pārspriesto sabiedrības viedokli un tā vērā ņemšanu. Nu un kas, ja pat eksperti ir vienisprātis, ka divi no trijiem Saeimas vairākuma atbalstu guvušajiem Satversmes tiesas tiesnešiem – Viktors Skudra un Ringolds Balodis – tomēr neatbilst līdz gana augstu uzliktajai kvalifikācijas latiņai. Nav noliedzams, ka tieši Satversmes tiesa ar tās priekšsēdētāju Aivaru Endziņu teju vai vienīgā no tiesu sistēmas baudījusi sabiedrības visaugstāko vērtējumu. Tāpēc attieksme, kuru ceturtdien parādīja likumdevēji, ir bīstama no tā viedokļa, ka acīmredzot Latvija ieiet ne labākajā tiesiskuma četrgadē. Vismaz no demokrātijas principu ievērošanas viedokļa jau nu gan.
Kā precīzi norādījuši kritizētāji, tas ir bīstams precedents, jo drīzumā būs jāievēl Valsts prezidents, aiz kalniem nav Satversmes aizsardzības biroja, ģenerālprokurora un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāju nomaiņa. Protams, vēl ir jau tuvākajās nedēļās gaidāmā Latvijas galvenā tiesībsarga (ombudsmena) apstiprināšana. Arī ap to pašlaik savērpušās tādas kaislības un varasvīru klaja sava kandidāta bīdīšana, ka nav šaubu – izvēlēts tiks “pareizais”.
Lai arī liekas, ka valdību veidojošā četrotne savos balsojumos ir vienota, novērojama kāda interesanta lieta. Trijām “lielajām” varas koalīcijas partijām pievienojusies ceturtā – TB/LNNK – šajā balsošanas mašīnā acīmredzot arvien vairāk sāk justies kā baltais zvirbulis. Līdz šim publiski izteiktie tās pārstāvju viedokļi un kritika parāda, ka viņi vismaz cenšas “nepazaudēt seju” pat tad, ja viņu balsojumu nosaka iepriekšēja vienošanās koalīcijā. Arī “tēvzemiešu” ieteiktā Jautrītes Briedes kandidatūra ceturtā Satversmes tiesas tiesneša amatam ir visnotaļ apsveicama. Vienīgi nav pārliecības, ka pēc “apspriešanās draugu un domubiedru lokā” šī kandidatūra tiks virzīta uz balsošanu.
Kā jau minēts, līdzšinējās vērojamās tendences ir gana bīstamas galvenokārt Latvijas valstij un tās tālākai demokrātiskai attīstībai. Šķiet, ka valdības koalīciju pārņēmis kas līdzīgs varas eiforijai. Un tā mūsu turpmāko dzīvi var ievest “galīgās auzās”.
