Jelgavas Reģionālās vides pārvalde reidos konstatē krāšņu kurināšanu ar izstrādātu motoreļļu, nolaidību atkritumu utilizēšanā un nesakārtotu dokumentāciju
Negaidīti lietderīgi izrādījušies reidi, kuros pārbaudes veiktas mazajos autoservisa uzņēmumos. Viens otrs uzņēmuma īpašnieks ar šīs valsts institūcijas pārstāvjiem ticies pirmo reizi. Dažkārt gan inspektoriem nācies palikt aiz no iekšpuses slēgtām durvīm. Pārvaldes vadītājs Hardijs Verbelis saka – pārbaudes turpināsies ne tikai pilsētā, bet arī laukos.
Nepilnus simt metrus garais ļoti izdangātais iebraucamais ceļš Dobeles ielā 4 gar agrāko pirti aizved uz plašāku pagalmu, kurā izvietotās garāžās atraduši mājvietu vairāki autoservisi. Kaut šajā biznesā janvāris ir diezgan tukšs, uz garāžu jumtiem kūp vairāki no metāla caurulēm izgatavoti skursteņi. «Tur, kur dūmi balti, skaidrs, ka kurina ar malku. Turpretī melnie liecina, ka deg izstrādātā motoreļļa, tā vērtējama kā bīstamie atkritumi,» skaidro pārvaldes Kontroles daļas vadītāja Evita Beitlere. Pirmajā reidā, kas notika novembrī, motoreļļas dedzinātāji atrasti vairākos mazajos servisos Meiju ceļā un Ozolniekos.
Nav kur likt vecās riepas
Nelielas autodarbnīcas saimnieks Lauris Kristanovičs inspektoriem saka: «Mēs kurinām tikai ar malku. Dedzinot eļļu, taču apkvēptu klientu mašīnas!» Zemākās kategorijas piesārņojošās darbības apliecinājumu, uz kura pamata uzņēmumu pārbauda reizi trijos gados, viņš ir nokārtojis. L.Kristanoviču uztrauc tas, ka nav kur likt nolietotās autoriepas. Uzņēmums «E Daugava» Emburgā tās pašlaik nepieņem, bet uz Brocēniem vest neesot izdevīgi. Apmēram 250 sakrauto riepu kaudze L.Kristanoviča īrētās garāžas priekšā traucē strādāt un rada iespaidu par nesakoptu vidi. E.Beitlere uzskata, ka veco riepu utilizācija kļuvusi par valsts mēroga problēmu. Ar tām esot pilnas arī «Zemgales eko» atkritumu šķirotavas, kur personīgo auto īpašniekiem ir tiesības atstāt četras savas automašīnas riepas.
Nezina, ka pastāv vides prasības
Gar garāžas sienu sakrautas malkas grēda redzama arī blakus ierīkotajā darbnīcā, kur saimnieko Sergejs Vaļiņecs. Taču viņš līdz šim neko neesot zinājis par tādu Valsts vides dienestu un tādēļ arī nav nokārtojis piesārņojošās darbības apliecinājumu. «Es kā pašnodarbinātais Valsts ieņēmumu dienestā maksāju nodokļus. Biju iedomājies, ka man jāievēro noteiktas prasības darba drošībā. Aizgāju uz Valsts darba inspekciju, taču tur man paskaidroju, ka, strādājot viens, pats par savu drošību arī atbildu. Tas, ka man ir jāievēro vides prasības, nebija ienācis prātā,» «Ziņām» teica S.Vaļiņecs. Līdzīga nepilnība arī pāri pagalmam pretī strādājošajās garāžās, kur novietni automašīnas remontam iznomājis Anatolijs Karpenko. «Strādāju dzelzceļā par dispečeri un nodokļus maksāju labu labos. Lai uzturētu ģimeni ar trim bērniem, nākas piepelnīties,» saka nomnieks. Abi vīri ar inspektori norunāja laiku, kad piesārņojošās darbības apliecinājumu pārvaldē nokārtot, tādēļ viņi netika sodīti. Tiesa, A.Karpenko darbnīcā pie krāsns durvīm atradās spainis ar atstrādāto eļļu, ko viņš bija izmantojis iekuram. Pie kādas citas garāžas inspektori konstatēja dzelzs mucu ar atkritumiem. Tā liecina, ka darbnīcām nav līguma par atkritumu izvešanu.
Apkures katlu, kas darbojas ar automašīnu izstrādāto eļļu, inspektori atrada Lapu ielā 12 uzņēmumā «Valremo», kas nodarbojas ar kravu pārvadājumiem. Uzņēmuma darbinieka aizbildināšanās, ka apkures katls ir speciāli pielāgots izstrādātās eļļas dedzināšanai, netika pieņemts. Inspektore Indra Vecpūle paskaidro, ka tādu katlu vispār nav. Ja kāds šādam mērķim pielāgo šķidrā kurināmā mazuta katlu, tad tas ir pārkāpums.
Vairākās adresēs durvis, pie kurām sniegā manīja svaigas pēdas, inspektoriem palika slēgtas. E.Beitlere novērojusi, ka īpaši mazo servisu saimnieki cits citam ziņo par inspektoru tuvošanos un ne viens vien tādos gadījumos nolemj aizslēgties. Pašvaldības policijas vecākais inspektors Uldis Beikmanis «Ziņām» paskaidroja, ka šādos gadījumos policija pāris dienu laikā sazinās ar telpu īpašnieku, kuram tad arī jāizdod, kurš īrnieks atrodas aiz slēgtajām durvīm. No pārbaudes tādējādi izbēgt nevarot. Tiesa, tā gan pārbaudāmie iegūst laiku trūkumus novērst.
Reģionālās vides pārvaldes priekšnieks H.Verbelis teic, ka līdz šim inspektori galvenokārt veica ražošanas objektu plānotās pārbaudes (izņēmumi ir reaģēšana uz sūdzībām un avārijas). Taču novembrī un vakar notikušo reidu rezultāts liek domāt, ka šāda pārvaldes darba forma arī veicina vides sakārtošanu. ◆
