Zemgales Reģionālās VDI vadītājs V.Dūms uzskata, ka Latvijas Autopārvadājumu nozares arodbiedrībai atkārtoti jāvēršas tiesā, lai tā izsvērtu, vai arī pašreizējos līgumos starp Jelgavas Autobusu parku un šoferiem komersantiem ir darba attiecību pazīmes.
Zemgales Reģionālās Valsts darba inspekcijas (VDI) vadītājs Valdis Dūms uzskata, ka Latvijas Autopārvadājumu nozares arodbiedrībai atkārtoti jāvēršas tiesā, lai tā izsvērtu, vai arī pašreizējos līgumos starp Jelgavas Autobusu parku (JAP) un šoferiem komersantiem ir darba attiecību pazīmes. Šajā gadījumā arī VDI un citām valsts institūcijām jau sen vajadzēja iesaistīties jautājuma risināšanā, nevis pārspēlēt to citiem.
Ik reizi, kad tiek iztirzāts JAP, tiek pieminēta VDI. Tāpēc gribētos visu salikt pa plauktiņiem. Komerclikuma izpratnē JAP ir līgumattiecības starp diviem komersantiem un VDI nav bijis un nebūs pienākums kontrolēt, kā starp diviem komersantiem attiecības tiek risinātas. Līdzšinējās publikācijās redzams, ka ne Satiksmes, ne Labklājības ministrija, ne VDI nespēj viennozīmīgi pateikt, vai tām jābūt darba attiecībām, vai tās arī turpmāk var pastāvēt tagadējā veidā. Tā tas ir tādēļ, ka normatīvo aktu kopums, kas regulē autopārvadājumus, diemžēl nav viennozīmīgi izprotams. Un JAP vadība (pamatoti vai nepamatoti, tai, protams, ir savi biznesa apsvērumi) šos neprecīzos formulējumus ir izmantojusi. Šai laikā VDI ne reizi nav vērsies neviens šoferis komersants, kam ir līgums ar JAP. Toties saņemts gandrīz desmit iesniegumu no šoferiem, kas strādā citos pārvadājumu uzņēmumos, – par algas nemaksāšanu. Pēc streika pie mums nāca šoferi, ar ko JAP lauza līgumus. Tolaik mūsu juristi strādāja pamatīgi. Līgumos starp JAP un šoferiem bija daudz darba līguma pazīmju. Tagadējie līgumi noformēti juridiski korekti, tiem ir ļoti grūti “piešūt” darba līguma statusu.
Lielāko aktivitāti izrāda arodbiedrība. Tādēļ gribētu akcentēt dažas lietas. Arodbiedrībai vai nu nav vēlēšanās iedziļināties ar pārvadājumiem saistītajos normatīvajos aktos pēc būtības, vai arī tās juridiskā kvalifikācija ir zema. Līdzšinējos argumentos ir atsauces uz normatīvajiem aktiem, kas izrauti no kopējā konteksta. Saprotu arodbiedrības vadītāju vēlmes, viens no viņu galvenajiem uzdevumiem ir aģitēt un piesaistīt jaunus biedrus. Bet pašlaik šos centienus redzu kā mēģinājumu savu, arodbiedrības, darbu uzvelt uz VDI pleciem. Jau minēju, nav skaidrs, vai JAP ar šoferiem ir jāslēdz darba līgumi vai ne. No normatīvajiem aktiem tas neizriet. Tā vietā, lai sagatavotu un iesniegtu pieteikumu tiesā par jaunajiem līgumiem, arodbiedrība sūta vēstules. Ja būs tiesas spriedums, ka jaunie līgumi atzīstami par darba līgumiem, ne JAP vadība un vēl jo vairāk VDI nekavēsies ar izpildi. Pagaidām ir tikai demagoģija bez juridiska pamatojuma. Skan šerpi, bet tā domāju ne tikai es.
To, ka līgumi ir strīdīgi, ka tajos ir darba līguma pazīmes, konstatēja jau pirms 2,5 gadiem. Kāpēc VDI šajā laikā nav nākusi klajā ar iniciatīvu vienreiz normatīvos aktus sakārtot tā, lai neko nevarētu pārprast?
Zemgales reģionālā VDI priekšlikumus VDI iesniedza 2003. gada beigās vai 2004. gada sākumā. Bija daudz juridiskas ekvilibristikas, visu vairs neatceros. Galvenā ideja, un tas neattiektos tikai uz autopārvadājumiem vien, bija tāda, ka valstī jānosaka kārtība attiecībā uz individuālā darba veicējiem un individuālajiem komersantiem. Mūsuprāt, obligāti nepieciešams profesiju un amatu saraksts, kuros komersanti vai individuāli nodarbinātās personas varētu strādāt. Tāpat kā Darba likumā noteikti darbu veidi, kuros darba līgumu drīkst slēgt uz noteiktu termiņu. Šeit it kā būtu otrādi, it kā uzņēmējdarbība būtu ierobežota. Bet tas kalpotu šo cilvēku labā, būtu skaidrība, ka autobusa šoferis nedrīkst strādāt kā individuālais komersants, tāpat cilvēks, kas nodarbināts mežizstrādes darbos. Tā bija galvenā doma.
Priekšlikumus iesniedzāt tikai vienreiz? Vai pēc tam interesējāties, kāda ir tālākā virzība?
Vienu reizi. Kad JAP operatīvi reaģēja uz situāciju un noslēdza jaunos līgumus par pakalpojumu sniegšanu, iemesla iejaukties JAP darbā nav. Tas ir pavisam citas formas līgums un tā nav VDI kompetence. Lielāku iniciatīvu vajadzēja izrādīt Satiksmes ministrijai.
Priekšlikumi bija, tālāka rīcība – nesekoja. Atgādināt neatgādinājāt. Sanāk, ka šāda rīcība nostrādājusi par labu JAP.
Jā, bet vēlreiz gribu uzsvērt: VDI neaizstāv darba devēju, VDI neaizstāv darba ņēmēju. VDI uzdevums ir raudzīties, lai likums tiktu izpildīts. Ja tas uzrakstīts neprecīzi, MK noteikumos ir pretrunas, piedodiet, arī mēs esam iedzīti stūrī. VDI nav likumdošanas iniciatīvas tiesību.
Bet jūs varat vērsties savā ministrijā.
Esmu iepazinies ar ministrijas vērtējumu par VDI darbu un Starptautiskās darba organizācijas VDI vērtējumu. Konstatēts, ka komunikācija un informācijas apmaiņa starp VDI un ministriju nav tā labākā. Jelgavā sēžot, to nevar ietekmēt. Nesakārtotība ir visās jomās. JAP ar 150 vai nedaudz vairāk šoferiem uz kopējā fona vērtējams kā sīks jautājums. Neatbilstības nelegālās nodarbinātības jomā, par ko amatā pazemināts VDI direktors, ir vēl lielākas. Un tās ietekmē visas Latvijas ekonomiku.
JAP jautājums arī ietekmē.
Minēju kā piemēru. Tas ir viens uzņēmums ar saviem pakalpojumu sniedzējiem. Tai pašā laikā, piemēram, bīstamās iekārtas ir Ekonomikas ministrijas pārraudzībā. Taču ar tām jānodarbojas VDI. Labklājības ministrija nereaģē, jo šī joma nav tās pārraudzībā. Savukārt Ekonomikas ministrija VDI var tikai kaut ko ieteikt, jo tai VDI nav pakļauta. Labi, ka no veciem laikiem ir zināma kārtība. Vistraģiskākā ir situācija ar nelegālās nodarbinātības apkarošanu. Tērējam pietiekami lielus resursus un laiku, bet politiskajai vadībai rezultāti liekas pārāk mazi. Tā var teikt, ja nezina, cik viegli vai grūti nelegālo nodarbinātību ir pierādīt, lai pēc tam apkarotu. Bed tā ir atsevišķa saruna.
Atgriežoties pie JAP, arodbiedrībai ir taisnība tanī ziņā, ka jautājums saistīts ar darba attiecībām, kas ir VDI kompetencē.
Ir ļoti viegli runāt. (Saruna ievirzās par administratīvo kapacitāti, kompetences, pārsūdzības jautājumiem, bet noslēgumā V.Dūms kārtējo reizi uzsver, ka arodbiedrībai ir juristi, tā ir ieinteresēta, tāpēc tikai normāli būtu vērsties tiesā – red.).
Tātad arodbiedrībai jābūt ieinteresētai, bet valstij, kam maksājam nodokļus, ir vienalga?
Valstij būtiskākais – cik tā saņem nodokļos. Arī uzņēmējiem, mums katram šajā sabiedriskajā formācijā emocijas, cilvēciskums ir tukša skaņa. Visu nosaka nauda. Ja JAP un individuālie komersanti valstij nodokļos samaksā vairāk, nekā tas būtu tad, kad tiktu noslēgti darba līgumi, valstij tas ir izdevīgi.
Vai tad maksā vairāk?
Nezinu, neesmu rēķinājis.
Katra institūcija dara savu, informācijas apmaiņas nav. It kā slēdz sadarbības līgumus, bet tie kalpo tikai ķeksītim. Tas dažādām shēmām ir izdevīgi.
Tāpēc vēlreiz uzsveru – ir divas ieinteresētās puses, lai mēģina savā starpā tiesā pierādīt un pārliecināt, kuram ir taisnība. Bet VDI pīt iekšā un tā celt savu popularitāti…
Normālā valstī arī no VDI normāli būtu prasīt kompetencei atbilstošu atbildību.
Jā. Tai pašā laikā nupat pēc mūsu iniciatīvas Cukurfabrikā tika sasaukta darbinieku sapulce sakarā ar šūmēšanos par ražošanas pārtraukšanu. Sapulcē piedalījās arodbiedrība, uzņēmuma vadība. Visas trīs puses savlaicīgi reaģēja, un visi teica vienu un to pašu: nevajag pakļauties baumām.
Atgriežamies pie JAP. Labklājības ministrija VDI nosūtījusi iesniegumu un aicinājusi veikt pārbaudi, vai JAP nav konstatējamas nedeklarēta darba pazīmes, kad darbinieki tiek nodarbināti darba tiesisko attiecību ietvaros, noformējot tās kā citas civiltiesiskās attiecības.
Man šāds uzdevums vēl nav zināms. Droši vien ar to nodarbojas VDI Darba tiesību daļa. Domāju, atbilde būs tāda pati. JAP noformēti līgumi ar komersantiem par pakalpojumu sniegšanu, ko Civillikums pieļauj. Un visi gali ūdenī…
No Jelgavas Saeimā ir J.Stalidzāne, Ē.Zommere, V.E.Bresis, ir citi Saeimas deputāti, kas pieņem likumus. Kad Saeima tos pieņem vai izdara grozījumus, nebūsim naivi, tie bieži vien ir citādi, nekā ieteikuši eksperti. Nostrādā pavisam citas intereses. Iedodiet VDI likumu, kas ir nepārprotams, ko nevar dažādi tulkot, un problēmu nebūs.
* * *
Saruna ar Zemgales reģionālās VDI vadītāju rakstu sērijā par darba tiesisko attiecību risinājumu JAP ir pretrunīga un kārtējo reizi apliecina, ka mūsu valstī nav pieņemts rīkoties, jautājumu atrisinot pēc būtības un mērķtiecīgi. Atbildību ir izdevīgāk pārspēlēt no vienas institūcijas citai, kā šajā gadījumā – Satiksmes ministrija domā, ka aktīvāk jārīkojas darba inspekcijai, bet VDI domā otrādi. Un tā līdz bezgalībai.
