Tā kā septembrī nebija sinoptiķu solīto vēso nakšu un nepastāvīgais laiks sākas tikai šajās dienās, siltajā un saulainajā mēnesī turpināja briest dārzeņi un augļi.
Tā kā septembrī nebija sinoptiķu solīto vēso nakšu un nepastāvīgais laiks sākas tikai šajās dienās, siltajā un saulainajā mēnesī turpināja briest dārzeņi un augļi. Rudens darbiem labvēlīgie apstākļi tomēr neļāva plānoto savlaicīgi paveikt, jo sausās vasaras dēļ daudzi gaidīja ražas apjomu palielināšanos. Oktobra pirmajā pusē laukos vēl valdīs rosība.
Lauku darbus šajā un nākamajā nedēļā traucēs lietus, toties būs salīdzinoši silts. Tā kā ilgstošu to sinoptiķi neprognozē, var sekmīgi vākt dārzeņus. Tas gan būs grūtāk smagāka mehāniskā sastāva jeb mālainajās augsnēs. Jāatceras, ka oktobra otrajā pusē laiks var strauji pasliktināties. Arī mēneša sākumā dārzeņi vēl aug un briest.
Dārzeņkopība
Pēdējais laiks ar pilnu sparu vākt sakņaugus. Nogaidīt var, ja sakne neatbilst noteiktam izmēram vai formai. Burkānu stādījumi izskatās ļoti dažādi. Dārzos, kur slimību ierobežošanai izmantoti fungicīdi sumileks vai ronilāns, burkāni lakstus saglabājuši zaļus un veselīgus, tāpēc arī saknes ir kvalitatīvas. Toties, kur sausplankumainība, melnā puve un cerkosporioze nopostījušas lapotni, tās var būt nelielas un nepilnīgas pēc formas, tādēļ ar kombainu novākt, iespējams, neizdosies. Tad jāķeras pie pacēlāja un roku darba.
Lietus laikā vāktās apžāvē nojumē un tikai tad pārvieto pagrabā. Tā kā gaisa temperatūra vēl samērā augsta, lielākā problēma ir pazemināt to ar dzesētājiem neaprīkotās glabātavās. Lielās noliktavās burkānus parasti uzglabā sabērumā vai konteineros, arī stirpās. Nelielus daudzumus liek kārtām kastēs un maisos. Saknes apkaisa ar krītu un starp kārtām ber viegli mitru, tīru smilti. Pēdējo kārtu mazliet biezāku. Ja liek maisos, to galus noteikti atstāj vaļā. Ja smilts nav pieejama, var izmantot arī smalku granti, smalkās frakcijas kūdru, zāģu skaidas.
Līdzīgi rīkojas arī ar pārējiem sakņaugiem. Tikai kāļiem, rutkiem, rāceņiem lapas nogriež līdz ar saknes pieri. Asmens nedrīkst skart sulīgo daļu, jo tad tās pastiprināti zaudēs mitrumu. Arī neīsina, jo arī tā var zust mitrums.
Vāc kāpostus skābēšanai. Tā kā daudz galviņu bojājusi pelēkā puve, pirmajā piegājienā ņem tikai veselās, bet slimās – atsevišķi un tīra tikai tad, kad veselās jau prom no lauka.
Vāc pēdējos brokoļus, ziedkāpostus, kolrābjus. Pēc tam nekavējoties iestrādā augu atliekas un nezāles, sadiskojot lielās platības un sekli uzrokot mazdārziņus. Ja atlieku daudz, izsmidzina biokompostētāju, tas palīdzēs sadalīšanās procesā. To visu iestrādā sekli tāpēc, ka straujākam sadalīšanās procesam nepieciešams skābeklis.
Pilnā aramkārtas dziļumā uzar laukus, kas nokopti augusta beigās. Daļu platību pēc agri iegūtiem dārzeņiem lietderīgi apsēt ar zaļmēslojuma kultūrām. Kartupeļu bumbuļiem pēcbriedes laiks, it sevišķi septembra beidzamajās nedēļās novāktajiem.
Vāc rudens puravus. Tūlītējai realizācijai līdz puscentimetram nogriež saknes, novelk virsējo caurspīdīgo zvīņu kārtu, tā iegūst baltu un tīru stublāju. Lapas apgriež vēdekļveida formā. Uz lauka vēl paliek vēlie kāposti, ziedkāposti (ja nav salnu), Briseles kāposti, virziņkāposti, ziemas šķirņu puravi.
Siltumnīcās
Salīdzinoši siltās naktis nodrošina, ka turpina ražot veselīgākie gurķu un tomātu stādījumi plēves siltumnīcās. Gurķiem lielākā daļa lapu jau dažādu iemeslu dēļ atmirst. Lietot augu aizsardzības līdzekļus vairs nav lietderīgi. Arī mēslot nav īpašas jēgas, laista reizi divas nedēļā.
Tomātiem uz auga gatavoties ļauj tad, ja neizplatās augļu brūnā puve, pretējā gadījumā visi atlikušie nekavējoties jānolasa. Nogatavināšanai ņem tikai pilnīgi veselos. Tad novāc ieplaisājušos, kurus var izmantot tūlītējam patēriņam, bet realizācijai tie nederēs. Slimos pārvieto uz bedri aprakšanai vai komposta kaudzi ilgajam kompostēšanas ciklam. Nogatavināšanas telpā tomātus pāris reižu nedēļā pārskata, izņem gatavos un likvidē iebojātos. Mazajās siltumnīcās var izvākt visus augus. Tos piņķerīgi atbrīvot no auklām, taču, ja izmantoti klipši, darbs sekmējas ļoti vienkārši.
Tā kā uz augu atliekām atrodas daudzu slimību ierosinātāji un kaitēkļi, tās vislabāk sadedzināt. Ja pārvieto ilgajai kompostēšanai, obligāti izmanto biokompostētāju. Kur siltumnīcu kultūras audzētas augsnes substrātā, novāc vismaz 5 – 10 centimetru virskārtu. Ja izmantotas kūdras renes, tās izved uz atklātā lauka. Vietās, kur augsne bijusi nosegta ar plēvi, to apstrādā ar dezinfekcijas šķīdumu, apžāvē un sarullē nākamajai sezonai. Novāc arī pilināšanas caurulītes laistīšanai.
Papildus augsnes atveseļošanai var iesēt ziemas rudzu un vīķu maisījumu, tikai augsni iepriekš vajadzētu salaistīt, lai pietiek mitruma. Pavasarī varēs iefrēzēt un būs arī labs zaļmēslojums. Auklas, ja ir ultravioleto staru izturīgas, iespējams izmantot atkārtoti, tikai pirms novieto glabāšanai iegremdē divprocentīgā dezinfekcijas šķīdumā. Ar to, kamēr vēl silts, apsmidzina konstrukcijas un plēvi, sevišķi rūpīgi apstrādājot grūtāk pieejamās un konstrukciju savienojuma vietas. Ir audzētāji, kas plēvi jumta daļā atbrīvo un sarullē pie kores. Tas palīdz saglabāt segumu, ja ziemā daudz sniega vai siltumnīca neatrodas pie mājas, bet dārzkopības kooperatīvā.
Augļkopība
Par ābolu un bumbieru vākšanu varētu teikt – kā ar olām. Kokos palikušas ziemas ābeļu šķirnes “Antej”, “Sinap Orlovskij”, “Zarja Alatau”, “Spartan” un citas. Saulainā septembra otrā puse sekmēja intensīvu augļu krāsošanos, jo pat parasti ne visai izskatīgais “Sinap Orlovski” ieguvis maigi rozā “vaigus”. Tā kā vēl salīdzinoši silts, novāktos ābolus, it sevišķi nelielos daudzumos, novieto nojumēs, taču uzglabājamie noteikti jāliek dzesēšanai. Tarai jābūt sausai, tīrai un dezinficētai. Tādām jābūt arī telpām, tikai tā var cerēt, ka āboli labi glabāsies. Noliktavās veic profilaktiskus pasākumus, lai izķertu grauzējus – izliek lamatas, ēsmas, vienlaikus nodrošinot, lai tie neiekļūtu telpās.
Vāc bumbierus “Beloruskaja pozdņaja”. Kad veselā raža nolasīta, atsevišķi noņem un iznīcina pilnīgi visus (gan uz zemes, gan kokos) slimos un puvušos.
Tā kā daudzviet bagātīgās ražas un nolīkušo zaru dēļ nebija iespējams nopļaut zāli, tas jādara tagad, jo mitrums veicinājis tās augšanu. Citādi būs labs patvērums grauzējiem.
Klāt arī ābeļu un ogulāju stādīšanas laiks. Plūmes un ķiršus gan labāk pierakt un stādīt pavasarī. Jāatceras, ka ābelēm potējuma vietai jāpaliek vismaz desmit centimetru virs zemes, tā paredzot vietu mulčas kārtai. Ja acojums zemu, tā var izrādīties īsta problēma, svarīgi nelikt kociņu par dziļu.
Ja izmanto organisko mēslojumu, it sevišķi mazdārziņos, nekādā gadījumā to nepilda tikai izraktajā bedrē, bet gan vienmērīgi izkliedē pa visu apdobes zonu viena divu metru platumā. Ja augsne nav pietiekami mitra, vēlams arī nedaudz aplaistīt.
Dekoratīvā dārzkopība
Tā kā nopietnu salnu nav bijis, joprojām krāšņi zied puķes. Kaprīzākajām gan uzbrukusi pelēkā puve. Noziedējušos augus liek komposta kaudzēs. Vasaras puķēm, kas ir šķirnes, ne hibrīdi, novācot var mēģināt nogatavināt sēklas. Vienkārši tas parasti izdodas ar samtenēm, saulespuķēm, kliņģerītēm. Droši vēl iespējams stādīt košumkrūmus un kociņus ne tikai no konteineriem, bet arī kailsakņu. Pienācis laiks telpaugus pārvietot atpakaļ istabās. Tumšākās vietās var izvietot lapainos (papardes, līdakastes, dīfenbahijas), toties kaktusiem nepieciešamas gaišākās palodzes, tad ir cerība, ka tie arī ziedēs.
***
Laikapstākļi Zemgalē
Oktobris nāk ar siltu un nepastāvīgu laiku. Dienā gaisa temperatūra stabili turēsies 15…200C robežās, arī naktīs nedaudz virs +100C, tikai pirmās nedēļas beigās vēsas – vien 4…60C. Tas nozīmē, ja būs skaidrs, iespējamas pirmās rudens salnas. Saule spīdēs reti, jo debesis pārsvarā apmākušās, bieži īslaicīgs lietus.
