Vasara ir atvaļinājumu laiks, kad daudzi dodas pie dabas un nereti ļaujas makšķerēšanas vilinājumam. Apvienojot patīkamo ar lietderīgo, varam labi atpūsties un sarūpēt gardu maltīti.
Vasara ir atvaļinājumu laiks, kad daudzi dodas pie dabas un nereti ļaujas makšķerēšanas vilinājumam. Apvienojot patīkamo ar lietderīgo, varam labi atpūsties un sarūpēt gardu maltīti. Turklāt zivju ēdieni ir ne vien garšīgi, bet arī ļoti veselīgi un nepieciešami mūsu organismam, jo zivis ir bagātīgas olbaltumvielām un omega – 3 taukskābēm.
Zivis cilvēka pārtikā ir viens no galvenajiem pilnvērtīgu olbaltumvielu avotiem, tās satur proteīnu, kā arī vitamīnus un minerālvielas, kas ikdienā nepieciešams labas veselības uzturēšanai. Padomos un zināšanās par zivju produktu veselīgumu un nozīmi mūsu ēdienkartē dalās Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģiju fakultātes katedras lektore Gita Krūmiņa.
Kā vien gardēdis vēlas
Iespējas zivju maltīšu pagatavošanai ir ļoti dažādas. Tās var sautēt, cept, vārīt, sālīt, kaltēt, žāvēt, marinēt un pildīt.
Tradicionālākais un mums pierastākais veids ir cepšana. Lai ēdiens būtu garšīgāks un veidotos stingrāka garoziņa, saglabājot gaļas sulīgumu, zivju gabaliņus pirms cepšanas panē (apviļā miltos un olā). Īpaši svarīgi tas ir, gatavojot saldētas zivis, lai cepšanas laikā neizdalās audu sula. Starp citu, saldētas zivis un filejas nedrīkst atlaidināt ūdenī. Tādējādi ne vien pasliktinās ēdiena garša, bet arī daudz zivju gaļā ietilpstošo uzturvielu pāriet ūdenī. Spurastes cep nelielā eļļas daudzumā uz lēnas uguns. Vidēju karpu lieluma zivīm pirms cepšanas ar plānu nazi vairākās vietās līdz pat mugurkaulam vēlams nedaudz iegriezt. Lielākus gabalus cep pannā ar vāku. Nebaidieties biezākus gabalus padurstīt ar dakšiņu vai nazi. Ceptas zivis jāapēd uzreiz, jo, glabājot ledusskapī, tām veidosies jēlu zivju piegarša.
Kaltēt vislabāk ir treknas vai vidēji treknas zivis. Siltumā un saules staros tās pakāpeniski zaudē mitrumu, bet gaļa iegūst savdabīgu garšu. Kaltētu zivju priekšrocība ir tā, ka uzturā lietot var bez apstrādes. Savērtas uz rupja diega saišķos, tās apsāla un kaltē apmēram mēnesi.
Žāvētas zivis lielākoties iegādājamies veikalā, un pirmais darbs, kas jāizdara, ķeroties pie ēšanas, – jānoņem āda, lai no žāvēšanai lietotā kurināmā ēdienā neiesūktos rūgtenā darvas piegarša. Bet vislabāk tomēr kūpināt pašiem, un tam nebūt nav nepieciešama kūpinātava. Pietiks, ja izraktā bedrē sakursiet uguni (vislabāk no baltalkšņa koka), un, kad bedre sakarsusi un tajā parādās ogles, zivis iekarina iesmos un saliek žāvētavā, virsū uzklājot skārda plāksni.
Kāpēc tās ir veselīgas?
Zivīs ir vērtīgas uzturvielas. Olbaltumvielas ir galvenais aminoskābju avots, kas nodrošina organisma pamatfunkcijas. Omega – 3 taukskābes cilvēka organismā tiek izmantotas bioloģiski aktīvu vielu veidošanai un ir absolūti neaizstājamas ikdienas uzturā. Svarīgi, ka šīs taukskābes organismā neveidojas. Liela nozīme ir zivīs ietilpstošajam D vitamīnam. Īpaši taukainās zivis (skumbrija, siļķe, lasis, forele) ir tā bagātīgs avots. Parasti mūsu organismā D vitamīns veidojas saules staru ietekmē, bet Latvijas klimatiskajā joslā tās nav pārāk daudz, un vitamīna līmenis var būt pārāk zems. D vitamīns nepieciešams kauliem, jo tas palīdz organismam absorbēt kalciju. Vitamīna trūkums savukārt var izraisīt osteoporozi (kaulu trauslumu) vai osteomalāciju (kaulu mīkstināšanos). Cilvēkam kļūstot vecākam, D vitamīna daudzums organismā jāpalielina.
Veseliem kauliem, lai tos stiprinātu, nepieciešams daudz kalcija. Visvairāk šā vitamīna atradīsim piena produktos, bet arī, piemēram, austeres, sardīnes, konservēts lasis organismu nodrošinās ar nepieciešamo D vitamīna devu. Zivis ir arī cinka, kas nodrošina veselu imūnsistēmu, joda, kas rūpējas par vielmaiņu, vitamīna A un B12 avots.
Zivju un vēžveidīgo dzīvnieku gaļa ir bagāta proteīniem, kas vajadzīgi ķermeņa izturības uzlabošanai, veselīgiem muskuļiem, ādai un matiem.
Zivju ēdieni – slimību profilaksei
Zinātnieki konstatējuši, ka, divreiz nedēļā lietojot uzturā zivis, iespējams izvairīties no dažādām saslimšanām. Bērniem, kas ēd treknas zivis, esot daudz mazāks risks saslimt ar astmu. Daži zinātnieki uzskata, ka omega – 3 taukskābes, kas atrodamas zivīs, ir aizsargs pret vēzi.
Cilvēkiem, kas cieš no hroniska bronhīta, stāvoklis var uzlaboties, ja viņi savā diētā iekļaus daudz taukskābju un zivju, jo tām ir iekaisuma mazināšanas efekts. Daudzi ārsti iesaka lietot uzturā zivis, ievērojot diētu, tā samazinot saslimšanas risku.
Cilvēkiem, kas uzturā lieto omega – 3 taukskābēm bagātās zivis, retāk novērojama depresija. Zivju ēdieni pasargā arī no diabēta. To iekļaušana svara samazināšanas režīmā efektīvi uzlabo glikozes un insulīna vielmaiņu un samazina augsto holesterīna līmeni.
Vairāki pētījumi pierādījuši, ka zivju ēšana samazinot nāves gadījumu skaitu, kā arī sirds bojājumus, tomēr citi zinātnieki šos atklājumus neapstiprina.
Saskaņā ar jaunu pētījumu uz atklātas uguns vai krāsnī ceptu zivju ēšana samazina sirds aritmijas iespējamību, kas ir izplatīta kaite (ēdot uz pannas ceptas zivis vai zivju sviestmaizes, rezultāti nebūs tik labi).
Savukārt austrāliešu pētnieki secinājuši, ka zivju eļļa palīdz zaudēt svaru. Taukskābes, kas atrodas spurastēs, palēninot novecošanās iedarbību uz cilvēka smadzenēm. O
Materiālā izmantoto pētījumu autori: Dariušs Mozafarians, M.D., M.P.H., Čeningsas laboratorijas, Brighemas un Sieviešu slimnīcas, Hārvardas medicīnas skolas, Hārvardas sabiedrības veselības skolas pasniedzējs un zinātnieks, Rendels S.Stefords M.D., Ph.D., Kalifornijas štata Stenfordas universitātes Stenfordas Slimību profilakses pētījumu centra medicīnas docents.
***
PVD rekomendē
– ikdienas uzturam labāk izvēlieties Latvijas upēs un ezeros ķertās zivis vai zivsaimniecībās audzētos zvejas produktus;
– uzturā nevajadzētu lietot lielās, plēsīgās okeāna zivis (haizivis un zobenzivis);
– mazāk ēdiet Baltijas jūras lašus, trekno zivju vēderiņus;
– retāk lietojiet Baltijas jūras mencu aknas;
– ne pārāk aizraujies ar dzīvām zivīm, ko piedāvā lielveikalos un tirgos, ja tās tiek turētas pieblīvētās ūdenstilpēs, akvārijos bez skābekļa piegādes, kopā ar slimām un beigtām zivīm;
– neļaujiet par ikdienas uztura produktu kļūt zivju aknām, tas nav veselīgi.
Apstrādājot un gatavojot:
– svaigas, neiztīrītas zivis ilgstoši neuzglabājiet (ne krastmalā, ne virtuvē); pēc iespējas ātrāk tās jānotīra un jāizmanto maltīšu pagatavošanai;
– rūpīgi notīriet katru zivi – atdaliet galvu, novelciet ādu, atdaliet muguras, sānu un vēdera taukus;
– izņemiet zivs iekšējos orgānus, arī aknas;
– ledusskapī svaigas zivis neuzglabājiet ilgāk par diennakti;
– ēdienu pagatavošanai nelietojiet zivju taukus, galvas un iekšējos orgānus;
– gatavojot zivi, ļaujiet taukiem brīvi notecēt, lai kopā ar tiem nodalās arī piesārņotājvielas;
– zivju zupas vārīšanai nelietojiet trekno zivju vēderiņus (arī lašu), kas satur daudz tauku, to vāriet no mazām jaunām zivtiņām; ja gatavojat zivju buljonu, taukus no virspuses nosmeliet;
– nelietojiet citu produktu gatavošanai taukus, kuros cepta zivs.
