Esam sapriecājušies par premjerministra Aigara Kalvīša solītajiem nākamajiem «treknajiem gadiem». No ES dažādiem fondiem Latvijas tautsaimniecībā varētu ienākt teju četri miljardi eiro.
Esam sapriecājušies par premjerministra Aigara Kalvīša solītajiem nākamajiem “treknajiem gadiem”. No ES dažādiem fondiem Latvijas tautsaimniecībā varētu ienākt teju četri miljardi eiro. Tajā pašā laikā jau vairākas tautsaimniecības nozares izjūt akūtu visu līmeņu darbinieku trūkumu.
Neilgi pēc Lieldienām bankas “Nord/LB Latvija” Makroekonomiskās analīzes grupas speciāliste Olga Ertuganova ziņu aģentūrai LETA atzina, ka straujā ekonomikas attīstība Latvijā vienlaikus mijas ar aizvien straujāku bezdarba līmeņa samazinājumu. Tendence ir iepriecinoša, bet tajā pašā laikā problēmas darba tirgū tiek padziļinātas. To veicinājusi Latvijas iestāšanās ES un ar to saistītā ātri augošā ekonomika. Situāciju, piemēram, ceļu būves speciālistu sagatavošanā ietekmējusi arī valsts politika izglītībā. No deviņdesmito gadu sākuma bija tendence atbalstīt augstākās izglītības ieguvi humanitārajās specialitātēs. Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības fakultātes dekāns Juris Smirnovs intervijā Latvijas Radio izteicies, ka, lai gan ceļu būves specialitātē fakultāti ik gadu beidz vairāk nekā četrdesmit inženieru, to trūkums mērāms simtos.
Valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts ceļi” Jelgavas rajona nodaļas būvinženieris Vilnis Zadovskis “Ziņām” apstiprināja, ka speciālistu trūkums galvenokārt varētu kavēt apgūt jau tuvākajos gados sagaidāmās lielās Eiropas investīcijas. “Tieši ceļu būvē mēs nepiedalāmies, tomēr no mūsu akciju sabiedrības speciālistu zināšanām un pieredzes atkarīgs, cik kvalitatīvi būs būvfirmu realizētie projekti,” skaidro V.Zadovskis.
Arī ceļu būvētāju firmas satrauktas par katastrofālo situāciju nozarē. Kā atzīst daudzas firmas, kas nodarbojas ar ceļu būvi, speciālistu trūkums kavē to attīstību. Piemēram, SIA “Zemgales meliorācija”, kas veic ceļu būvi un remontu Jelgavas rajonā, izjūt akūtu būvinženieru un arī visu līmeņu strādnieku trūkumu. Kāds firmas speciālists, kas lūdza neminēt viņa vārdu, akcentēja, ka pašlaik ceļu būvē vairs nevar runāt par nepietiekamu atalgojumu. Drīzāk problēma saistīta ar līdzšinējo valsts un sabiedrības attieksmi. “Pirmkārt, inženierim šajā specialitātē ir liela atbildība. Tajā pašā laikā mums jau gadiem ilgi gandrīz neviens būvinženieris kadru trūkuma dēļ nav bijis normālā atvaļinājumā. Otrkārt, runājot par strādniekiem, – tie, kuriem ir vēlēšanās un iemaņas strādāt ceļu būvē, ātri vien dodas iegūt specialitāti vai strādāt uz ārvalstīm. Par pārējiem, kas jau nodzērušies un aizmirsuši kārtīgi strādāt, pat negribas runāt,” saka speciālists. Izeju no šīs situācijas viņš neredz tuvākajos piecos gados.
Atliek jautāt – kurš būvēs ceļus “treknajos gados”?
