Šogad atkal graudu iepircēji nepieņem dažas kviešu graudu kravas, jo tie ir tumši un smaržo pēc iebojāta siļķu sālījuma.
Šogad atkal graudu iepircēji nepieņem dažas kviešu graudu kravas, jo tie ir tumši un smaržo pēc iebojāta siļķu sālījuma. Kooperatīvā sabiedrība “Latraps” līdz šim pa kravai labības atteikusies pieņemt no trim mūsu rajona zemniekiem. Iemesls – kviešu cietās melnplaukas izplatība sējumā.
Kā “Ziņām” atklāja “Latraps” Elejas iecirkņa laborante Alla Višņekova, šosezon visas trīs ar melnplauku inficēto kviešu kravas atvestas no dažādiem pagastiem, kas nozīmē, ka slimība izplatīta daudzviet rajonā.
Kviešu cietā melnplauka samazina graudu ražu. Kviešu milti, kas satur melnplauku sporu piejaukumu, ir tumši un mazvērtīgi. Pārtikā tās var bojāt tikai izskatu, bet neapdraud ne cilvēku, ne dzīvnieku veselību.
Valsts augu aizsardzības dienesta Nacionālās fitosanitārijas laboratorijas vadītāja Irēna Lielmane skaidro, ka tumšu krāsu graudiem var piešķirt arī melnais pelējums, kas parasti parādās mitrā laikā, kad graudu nobriešana tuvojas beigām – vārpas, arī lapas, to makstis un stiebri pārklājas ar izteikti tumšu apsarmi. Tumšo graudu iemeslu var noteikt ar mikroskopu, apskatot noskalotās sporas.
Slimie augi mazāki, vairāk cero
Kviešu cietās melnplaukas ierosinātāju inficētie augi vairāk cero, bet to augums par 25 – 30 procentiem mazāks nekā veseliem. Saslimušie augi ilgāk turas zaļi, novākšanas laikā slimās vārpas nav nokarenas, bet ir stāvas un izskatās izspūrušas. Tajās parasti saslimst visi graudi, retāk daļa ir vesela. Kviešu cietā melnplauka iznīcina graudu saturu, pārvēršot to melnā sporu masā. Grauda apvalks zilgani blāvs, bez dabiskā spīduma. Saberžot to, jūtama siļķu sālījuma, trimetilamīna smaka. Viens grauds satur aptuveni četrus miljonus melnplaukas sporu.
Izplatās ar sēklas materiālu
Kviešu cietā melnplauka izplatās ar sēklas materiālu. Labību novācot, kuļot, kaltējot, grauda apvalks saplīst un sporas izsējas, pielīp veseliem graudiem, ar sēklu nonāk augsnē, dīgst reizē ar to un inficē jaunos kviešu asnus. Ziemas kviešu asnus var inficēt arī sporas, kas, rudenī labību novācot, izput uz lauka. Asnu infekciju stipri ietekmē to attīstības straujums. Jo ātrāk attīstās asni, jo mazāk tie pakļauti infekcijai. Liela nozīme augsnes temperatūrai sējas laikā. Asnu infekcijas optimālā temperatūra svārstās starp plus 5°C un plus 10°C, augsnes mitrums ap 40 procentu, bet tam ir mazāka nozīme. Ziemas kvieši visstiprāk cieš, ja sējas laikā augsnes temperatūra ir ap plus 10°C, vasaras kvieši – agras sējas laikā.
Asnu infekciju daļēji ietekmē graudiem pielipušo sporu skaits. Ja ir tikai ap 1000 sporu, raža var būt pilnīgi vesela. Ja graudam pielipušas ap 100 000 sporu, normālos apstākļos tajā var parādīties ap 50 procentu melnplaukainu vārpu.
Latvijā novērojama katru gadu
Kviešu cietā melnplauka Latvijā vairāk vai mazāk ir katru gadu, jo ne vienmēr izsēj kvalitatīvi kodinātu sēklu. Līdz šim valstī parasti tika konstatēta cietā melnplauka Tilletia caries. Dienvidos izplatīta arī cietā melnplauka Tilletia foetida.
Ja kviešu sēkla pareizi kodināta un tomēr novāktajos graudos novēro melnplauku, pamats domāt, ka augi inficējušies ar kviešu pundurmelnplauku (Tilletia controversa). To ierosina sēne Tilletia controversa.
Kviešu pundurmelnplauka sastopama vairākās Eiropas, Ziemeļamerikas, Dienvidamerikas, Āfrikas un Āzijas valstīs. Nosaukums norāda, ka viena no pazīmēm – ievērojama augu atpalikšana augumā.
Izraisītie simptomi ļoti līdzīgi tiem, ko izraisa cietā melnplauka. Augi pastiprināti cero un divas līdz četras reizes atpaliek augumā, salīdzinot ar veseliem. Graudu vietā izveidojas tumši, apaļīgi, virsotnē nosmailināti sporu maisiņi – sorusi –, kas pārklāti ar graudu apvalku. Saberžot slimo graudu, tāpat kā cietajai melnplaukai, jūtama trimetilamīna smaka. Inficētās vārpās daļa graudu var būt vesela. Sorusos teliosporas ir samērā cieši salipušas. Tās ir ļoti dzīvotspējīgas, un ar tām slimība izplatās.
Inficēšanās avots – augsne
Teliosporas dīgst augsnes virskārtā un inficē sējumus kultūrauga divu trīs lapu stadijā. Optimālā sporu dīgšanas un augu inficēšanās temperatūra ir 1 – 8°C. Inficēšanās var notikt arī zem sniega segas, ja augsne nav sasalusi.
Iespējami vairāku Gramineae dzimtas augu (graudzāļu, ieskaitot vārpatu, rudzu, miežu) inficēšanās gadījumi. Kaut arī slimība var izplatīties ar sēklām, nozīmīgākais inficēšanās avots ir augsne, kur sporas var saglabāt dzīvotspēju trīs līdz desmit gadu.
Ierobežo ar kodnēm
Galvenais kviešu cieto melnplauku (Tilletia caries, Tilletia foetida) novēršanas paņēmiens ir sēklas materiāla kodināšana, un kvalitatīvi tas jāveic pirms sējas. Ļoti vēlams sēklas materiālu atputekļot, lai kodne nokļūtu uz grauda apvalka.
Kviešu pundurmelnplaukas (Tilletia controversa) ierobežošanai jāizvēlas pret to izturīgas šķirnes. Ja vienā laukā ziemas kviešus sēj atkārtoti, nav vēlama minimālā augsnes apstrāde. No Latvijā reģistrētajām kodnēm kviešu pundurmenplauku ierobežo Maksims ekstra 50 s.k.
Tādējādi, gatavojoties rudens sējai, jāpievērš uzmanība augu maiņai, sertificēta materiāla iegādei, kodņu izvēlei un kodināšanas kvalitātei, kas īpaši būtiska, iegādājoties sēklas materiālu no ārvalstīm.
***
Latvijā ziemas kviešiem reģistrētās kodnes
Visas kodnes efektīvi ierobežo cietās melnplaukas (Tilletia caries, Tilletia foetida) – Baritons 075 s.k., Baitāns universāls 094 š.k., Kemikars T s.k., Kinto s.k., Maksims 025 s.k., Maksims ekstra 50 s.k., Maksims Stārs 025 š.k., Panoktīns 35 š.k., Premis 25 s.k., Raksils ekstra 515 š.k., Vincits s.k. un Vitavakss 200 FF s.k.
