Agroķīmisko pētījumu centra speciālistu veiktās augsnes analīzes aprīļa vidū mūsu rajona ziemāju laukos liecina, ka visos augsnes slāņos amonija slāpekļa ir maz vai nav. Pēc šiem datiem jāsecina, ka slāpekļa virsmēslojums jādod nekavējoties.
Agroķīmisko pētījumu centra speciālistu veiktās augsnes analīzes aprīļa vidū mūsu rajona ziemāju laukos liecina, ka visos augsnes slāņos amonija slāpekļa ir maz vai nav. Pēc šiem datiem jāsecina, ka slāpekļa virsmēslojums jādod nekavējoties. Tas darāms, kad augsnes temperatūra pietuvinājusies desmit grādiem, to varot noteikt pēc māllēpju ziedēšanas. Mūsu rajona lauksaimnieki jau sparīgi mēslo ziemāju laukus.
Kā “Ziņām” skaidro Agroķīmisko pētījumu centra vadītāja Regīna Timbare, lai pildītu ES Nitrātu direktīvas prasības samazināt un turpmāk novērstu slāpekļa savienojumu piesārņojumu ūdeņos, ar Ministru kabineta rīkojumu Latvijā apstiprināta Rīcības programma īpaši jutīgām teritorijām, kurās ietilpst Bauskas, Dobeles, Rīgas un arī Jelgavas rajons.
Analīzes veiktas 48 laukos
Viens no rīcības programmā noteiktajiem pasākumiem videi nekaitīgas kultūraugu mēslošanas sistēmas nodrošināšanai ir augsnes minerālā slāpekļa monitorings. Agroķīmisko pētījumu centra speciālistiem sadarbojoties ar saimniecībām, pagājušā gada rudenī īpaši jutīgajās teritorijās izvēlēti 48 lauki, kur katru gadu agri pavasarī un vēlu rudenī paredzēts noteikt nitrātu un amonija slāpekļa saturu 0 – 30, 30 – 60 un 60 – 90 centimetru augsnes slānī. Pētījumu vietās noteiktas koordinātas un augstums virs jūras līmeņa, lietojot globālās pozicionēšanas uztvērēju. Sagatavots arī kartogrāfiskais materiāls, lai atrastu pētījumu vietas.
Augsnēs slāpekļa maz
“Noskaidrojot, cik daudz minerālā jeb augiem izmantojamā slāpekļa vēlu rudenī atrodas dažādos augsnes slāņos, var spriest par augsnes un iespējamo ūdeņu piesārņojumu ar slāpekļa savienojumiem. Savukārt, zinot minerālā slāpekļa daudzumu augsnē pavasarī, iespējams precīzāk aprēķināt slāpekļa virsmēslojuma normas ziemājiem, kā arī secināt, vai tas jādod nekavējoties vai arī augi kādu laiku varēs izmantot slāpekli, kas ir augsnē,” stāsta R.Timbare.
No 13. līdz 18. aprīlim mūsu rajonā Agroķīmisko pētījumu centra speciālisti paņēma augsnes paraugus 0 – 30, 30 – 60 un 60 – 90 centimetru dziļā slānī 12 rudenī izvēlētajās pētījumu vietās, kur auga ziemāji. Visos paraugos noteikts nitrātu un amonija slāpekļa saturs pēc starptautiski atzītas metodes (ISO/TS 14256 – 1).
Lai noteiktu minerālā slāpekļa krājumus dažādos augsnes slāņos, iegūtie rezultāti pārrēķināti kilogramos uz hektāru. Augsnes paraugu analīzes parādīja, ka visos augsnes slāņos tā ir maz vai praktiski nav (0 – 9 kg/ha). Vairāk nitrātu slāpekļa augsnē ir tajās pētījumu vietās, kurām raksturīgs paaugstināts organisko vielu saturs (3,5 procenti un vairāk) vai arī gadījumos, kad ziemāju laukā iepriekš audzēts rapsis vai bijusi papuve.
Cik daudz mēslot?
Kā skaidro R.Timbare, plānojot slāpekļa virsmēslojuma kopējo normu un pirmo devu, jāievēro, ka augi attīstības sākumā spēj izmantot slāpekli nitrātu formā no virsējā (0 – 30 centimetru) augsnes slāņa. Vēlākās attīstības fāzēs augsnes minerālā slāpekļa krājumus tie var uzņemt arī galvenajā sakņu izplatības zonā (0 – 60 centimetru slānī).
Amonija slāpekli augi lielākoties izmanto pēc tam, kad to augsnes mikroorganismi pārvērtuši nitrātu formā.
“Pirmo slāpekļa virsmēslojuma devu piecu līdz septiņu tonnu no hektāra ziemas kviešu ražas ieguvei varētu plānot mazāku
(50 – 60 kg/ha N) tikai iepriekšminētajos gadījumos, kad augsnē var prognozēt paaugstinātu nitrātu slāpekļa saturu,” skaidro Agroķīmisko pētījumu centra vadītāja. Lielāka slāpekļa deva (70 – 80 kg/ha N) nepieciešama pārējās augsnēs vai arī novājinātos un retos sējumos.
Spriežot pēc minerālā slāpekļa satura augsnes 0 – 60 centimetru slānī, tā kopējā virsmēslojuma norma visā veģetācijas periodā piecu līdz septiņu tonnu no hektāra ziemas kviešu ražas ieguvei varētu būt 130 – 175 kilogrami slāpekļa uz katru hektāru.
Daudzi mūsu rajonā slāpekļa minerālmēslu sēju sākuši jau pirms nedēļas. R.Timbare uzsver, ka pirmā slāpekļa virsmēslojuma deva ziemājiem jādod tikai tad, kad augiem sāk veidoties jaunās saknītes un augsnes temperatūra sasniegusi piecus sešus grādus. “Par to liecina māllēpju ziedēšana. Intensīvi augsnes slāpekli augi sāk uzņemt, kad augsnes temperatūra ir tuvu desmit grādiem,” piebilst agroķīmijas speciāliste. Pēc “Ziņu” novērojumiem, pagājušajā nedēļā daudzviet mūsu rajonā māllēpes jau ziedēja.
***
Nitrātu slāpeklis Jelgavas rajona augsnēs
– 0 – 30 cm augsnes slānī variē no 3 līdz 13 kg/ha (zems)
– 30 – 60 cm slānī – no 4 līdz 34 kg/ha
– 60 – 90 cm slānī – no 2 līdz 59 kg/ha
