Jautājam, kā šajā nemierīgajā laikā par drošību rūpējas mācību iestādēs un kā situāciju varētu uzlabot.
Jautājam, kā šajā nemierīgajā laikā par drošību rūpējas mācību iestādēs un kā situāciju varētu uzlabot
Ineta Ozoliņa, Lielvircavas pamatskolas direktore
Meklējam arī papildu risinājumus
Mums ir konkrētas lietas, kas atrunātas skolas iekšējās kārtības noteikumos, darbinieku štatu sarakstā ir skolas dežurants, noteikti ierobežojumi attiecībā uz nepiederošu personu ienākšanu skolā. Iespējama konflikta gadījumā varam pieaicināt arī pagasta policistu, un priecē, ka mums ir šāds darbinieks. Tomēr izteiktu vardarbības gadījumu skolā nav, un kopumā esam draudzīgi.
Patlaban apsveru dažādas iespējas, kā atrisināt ar skolēnu pīpēšanu saistītās nebūšanas. Meklējam arī papildu risinājumus skolēnu drošības uzlabošanai gan skolā, gan pa ceļam uz to. Sadarbosimies ar pašvaldību, bērnu vecākiem un iesaistīsim arī pārējo sabiedrību, jo tas ir komplekss jautājums, pie kura risināšanas jāķeras kopīgiem spēkiem.
Uldis Gāle, Jelgavas rajona Izglītības pārvaldes vadītājs
Skolas veiksmīgi sadarbojas ar policiju
Domāju, ka mums šajā ziņā ir normāla situācija. Lauku skolās tomēr saikne starp skolu, bērnu un viņa vecākiem ir pavisam cita nekā pilsētā. Nedomāju, ka rajona mācību iestādēs bieži sastopamas situācijas, kad audzēkņi ignorē skolotāju, lai gan gadīties var visādi. Vieniem allaž būs vieglāk iejusties kolektīvā, citiem – grūtāk. Visi esam gājuši skolā un zinām, ka dažreiz bērniem gadās saplūkties. Agrāk gan tādas lietas nefilmēja ar mobilajiem telefoniem.
Bet varu droši sacīt, ka lielākā daļa skolu veiksmīgi izveidojusi sadarbību ar vietējiem policijas inspektoriem. Tomēr viss sākas ar ģimeni. Kamēr likumi pieļaus vecākiem braukt prom, nenokārtojot aizbildniecību – par ko vispār runāt? Tā ir bezatbildība.
Ināra Daščinska, Jelgavas Valsts ģimnāzijas direktore
Darbojas videonovērošana
Ikdienā problēmu ar drošību nav. Kādreiz gadās, ka notiek neliela saplūkšanās, zēni tomēr ir zēni, bet tie nav smagi gadījumi. Mēdz būt arī tā, ka skolēns emociju uzplūdā skolotāju rupji “pasūta”, taču pedagogi mums ir profesionāli un spēj situāciju atrisināt mierīgā ceļā.
Skolā darbojas videonovērošanas sistēma, tā kā sveši te parādās reti. Dežurē policists, regulāri gan ar klašu audzinātājiem, gan bērniem pārrunājam, kā rīkoties dažādās situācijās, kā jāuzvedas ikdienā, skolā strādā arī sociālais pedagogs, ir pieejama psihologa palīdzība.
Tuvākajā laikā gribētu sliktāk pārredzamajās vietās uzlikt vēl dažas videonovērošanas kameras, tālāk jau jāskatās, kāda veidosies situācija.
Agris Celms, Jelgavas 4. vidusskolas direktors
Patruļas labprāt redzētu biežāk
Mūsu skolā ikdienā dežurē Pašvaldības policijas (PP) darbinieks, divreiz nedēļā nāk nepilngadīgo lietu inspektori, strādā sociālais pedagogs un psihologs, arī pats daudz laika veltu sarunām ar pusaudžiem, lai konfliktus novērstu saknē. Manuprāt, tieši klases audzinātāju pirmais uzdevums ir savlaicīgi pamanīt, vai kāds nav atstumts. Nopietni incidenti atgadās relatīvi reti. Vai videonovērošanas kameras mainītu pusaudžu uzvedību, nevaru pateikt.
Sadarbība ar policiju ne visās jomās ir tāda, kā varētu vēlēties, īpaši, kad kāds pārstāj apmeklēt skolu. Policija šādā gadījumā konstatē faktu un vienkārši “atrakstās”. Gribētu, lai aktīvāk apkarotu smēķēšanu, jo direktoram un pedagogiem nav laika šos pusaudžus ķert. Toties man tas liek justies neērti, ka ar saviem resursiem nespējam tikt galā ar šo problēmu. Piektdienās skolā mēdz iegriezties nepiederošas personas, kas meklē kompāniju vakara pasākumiem, un arī šajā laikā patruļas labprāt redzētu biežāk.
Tatjana Flandere, Jelgavas Kārtības policijas biroja 2. nodaļas vecākā inspektore
Skolēni kļūst aizvien nekaunīgāki
Uzskatu, ka skolās kopumā ir droši. Pēdējos gados par narkotiku tirdzniecību pie skolām nav dzirdēts, tur policija labi strādā. Sīki konflikti starp skolēniem mēdz gadīties, tie tomēr ir bērni, viņi ir ar atšķirīgu hormonu līmeni, impulsīvāki. Iesaistīti gan policisti, gan sociālie darbinieki, gan psihologi, uzliktas videonovērošanas kameras. Pateicoties tām, izdevies atklāt zādzību, bet būtisks arī psiholoģiskais efekts.
Cik runājam ar skolotājiem – bērni diemžēl uzsver savas tiesības, taču aizmirst, ka tās nenozīmē visatļautību un ka ir arī pienākumi. Jāatzīst, ka skolēni kļūst aizvien nekaunīgāki – aizvien biežāk saņemam ziņojumus, ka bērni atļaujas traucēt stundu, sūtīt skolotājus “vienu māju tālāk”. Un tā diemžēl notiek gan pilsētā, gan rajonā.
Sadarbība ar skolām mums ir laba, taču gribētos to vēl uzlabot un – lai skolotāji spētu agri pamanīt negatīvas tendences. Taču jāsaprot arī viņu noslogotība.
Igors Baimanovs, uzņēmējs, četru bērnu tēvs
Nu kas tā par drošību!
Šajā sakarā varu minēt dažus piemērus. Esmu gājis, piemēram, uz 4. pamatskolu, Jelgavas 1. ģimnāziju, un neviens man pie ieejas neko neprasīja – ne kas esmu, pie kā dodos, ne arī lūdza uzrādīt dokumentus. Sēž netālu no ārdurvīm tantiņa un skatās televizoru. Nu kas tā par drošību, ņemot vērā to, kas notiek pasaulē? Turklāt mācību stundu laikā durvis atstātas vaļā! Par skolās notiekošo – tas jau ierasts, ka lielākie apceļ mazākos. Bet visu to labāko varu teikt par Spīdolas ģimnāziju, kur mācās viens no maniem bērniem. Skola maza, kolektīvs ļoti saliedēts, gluži kā ģimene.
Jelgavā ir aktuāla arī reibinošu vielu tirdzniecība pie skolām. Esmu dzirdējis, ka tā notiek Mātera ielā pie Valsts ģimnāzijas. Zinu, ka turpat pretī ir māja ar “točku”, bet viss it kā skaitās kārtībā.
