Driksa sāktu pašattīrīties, ja tajā vairs nenovadītu fekālos un saimnieciskos notekūdeņus – secināts pirms vairākiem gadiem, kad veica upes gultnes attīrīšanas izpēti.
Driksa sāktu pašattīrīties, ja tajā vairs nenovadītu fekālos un saimnieciskos notekūdeņus – secināts pirms vairākiem gadiem, kad veica upes gultnes attīrīšanas izpēti. Jelgavas pašvaldības speciālisti apgalvo, ka pašlaik piesārņojums Driksā vairs neieplūst, un pēc dažiem gadiem jau varam gaidīt uzlabojumus, taču, pateicoties “Ziņu” lasītāju modrībai, atklājies, ka Lielupes attekā aizvien tiek iepludinātas jelgavnieku fekālijas.
Pirms diviem gadiem speciālisti par Driksas ūdens kvalitāti “Ziņām” skaidroja, ka neattīrītus notekūdeņus upē novada pa četriem kolektoriem. “Plānojam, ka pēc 2005. gada 8. decembra Driksā vairs neieplūdīs kanalizācijas ūdeņi,” stāstot par projekta “Ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas attīstība Jelgavā” aktivitātēm, apgalvoja SIA “Jelgavas ūdens” rīkotājdirektors Jānis Laizāns. Jelgavas Domes Attīstības sektora speciāliste Solvita Lūriņa toreiz norādīja, ka šajā Lielupes attekā pa kolektoriem ieplūst 12 procentu pilsētas neattīrīto kanalizācijas notekūdeņu. Taču SIA “Jelgavas ūdens” interneta mājas lapā vēl šovasar bija redzami dati, ka upē ietek 16 procentu no visas pilsētas kanalizācijas. Augustā Jelgavas Reģionālās vides pārvaldes un Jelgavas Domes speciālistiem “Ziņas” atkal vaicāja par Driksas ūdens kvalitāti.
Apgalvojums izrādījies nepatiess
J.Čakstes bulvāra 11. mājas iedzīvotāja vēstulē “Ziņām” pauž sašutumu par situāciju Driksā. “Šā gada 4. martā laikraksts informēja, ka 3. martā atklātās rekonstruētās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas novērsušas kaitējumu videi,” raksta lasītāja. Turpmāk Driksā jāieplūst tikai lietus ūdeņiem. Taču pilnīgā bezlietus periodā visu vasaru kanalizācija pie viesnīcas pa Jēkaba kolektoru turpināja tecēt upē, radot ne tikai nepatīkamu smaku, bet arī nogalējot ūdensdzīvniekus. To apstiprināja sievietes fotouzņēmumi, turklāt arī “Ziņas” pārliecinājās, ka fekālie ūdeņi aizvien ietek Driksā. Turpat bija beigti vēži.
“Ziņas” augustā pašvaldībai jautāja, vai ir vēl kāds kolektors, pa kuru kanalizācijas notekūdeņi ieplūst Driksā. Ja ir, tad kur, vai un kad to plānots novadīt uz attīrīšanas ietaisēm?
SIA “Jelgavas ūdens” rīkotājdirektors J.Laizāns atbildēja, ka, realizējot projekta “Ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas attīstība Jelgavā” pirmo posmu, visus notekūdeņus, kas ieplūda kopējā kanalizācijā (kolektoros, kas notekūdeņus ievada Driksā), paredzēts novadīt uz notekūdeņu attīrīšanas iekārtām. “Vienīgais kolektors, pa kuru neattīrīti notekūdeņi ieplūst Platonē, ir Savienības ielas kolektors,” apgalvoja J.Laizāns un papildināja, ka, gatavojot dokumentāciju projekta otrajam posmam, šajā jautājumā tiek gaidīti priekšizpētes grupas priekšlikumi. Pašvaldība arī uzsvēra, ka kolektors no krasta nav redzams, tā izvads esot upes vidū.
Tomēr “Ziņas” uzstāja, lai Jelgavas Reģionālās vides pārvaldes speciālisti apskata minēto vietu pie viesnīcas. Pēc izbraukuma pie Driksas pārvaldes vadītājs Hardijs Verbelis secināja: “Tikāmies ar Laizāna kungu. Izrādījās, ka viens kolektors aizvien nav pārslēgts uz attīrīšanas ietaisēm, tāpēc Driksā ietek kanalizācijas ūdeņi no Lielās ielas un citām pilsētas centra vietām.” Papildus pārsteidzošajam faktam, ka attīrīšanas iekārtas darbojas jau pusgadu, bet vietvara nepārzina situāciju saistībā ar kanalizācijas aizvadīšanu, atklājās arī, ka kolektora izvads tomēr ir Driksas krastā, nevis vidū.
Lielupē ūdens kvalitāte – vidēja
Uz jautājumu par Driksas ūdens analīzēm, mērījumiem un monitoringu Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektora Viļa Avotiņa padomniece Iveta Grigule atbildēja, ka VVD neveic šādas funkcijas, jo vides dienests darbojas kā “ātrās reaģēšanas vienība”, ja tiek konstatēts vides piesārņojums.
Par ūdens kvalitāti pilsētas ūdenstilpēs pašvaldība regulāri tiek informēta, ūdens kontroles un monitoringa funkcijas īsteno Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra, bet peldvietu monitoringu veic Sabiedrības veselības aģentūra.
Jelgavas Domes Attīstības un pilsētplānošanas pārvaldes speciāliste S.Lūriņa, paužot pašvaldības vērtējumu par pilsētas teritorijā ietilpstošo ūdenstilpju piesārņotību, uzsver, ka pēdējos gados situācija gan Driksā, gan Lielupē uzlabojusies, jo ievērojami samazināta neattīrītu notekūdeņu novadīšana, kas veicināšot upes dabisko atjaunošanos.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras 2006. gada dati liecina, ka Lielupes baseina apgabala ūdens ekoloģiskā kvalitāte ir atšķirīga. Lielupē līdz Jelgavai tā ir vidēja, bet pilsētas teritorijā un lejpus tās – jau laba. Šo informāciju speciālisti skaidro ar faktu, ka pēc PSRS sabrukuma bankrotēja rūpnieciskie uzņēmumi, kas līdz tam ūdenstilpēs nopludināja ievērojamu daudzumu ķīmiskos komponentus saturošu vielu.
Pēc Jelgavas Reģionālās vides pārvaldes datiem, vislielākā ietekme uz Lielupes ūdens kvalitāti līdz šim bijusi akciju sabiedrības “Jelgavas Cukurfabrika” novadītajiem notekūdeņiem, tomēr tajos nav fiksētas ķīmiskas vielas, bet gan bioloģiskas daļiņas, kas pūšanas dēļ mazina skābekļa daudzumu upē.
Plānots, ka ūdens kvalitāte Lielupē uzlabosies, jo cukurfabrika izbūvējusi notekūdeņu priekšattīrīšanas ietaises, kas tehniski attīrīto ūdeni novadīs uz pilsētas centralizētajām attīrīšanas iekārtām. Jelgavniekus bažīgus dara jautājums, vai dienesti pienācīgi kontrolēs ražotnes darbu, jo iepriekšminētais par Driksu uzskatāmi parādot pašvaldības un tās uzņēmumu bezatbildību.
Regulārus peldūdens kvalitātes mērījumus Sabiedrības veselības aģentūra veic tikai Svētē un Lielupē pie Pasta salas. Šajās vietās ūdens kvalitāte ir laba un peldēšanai piemērota.
Par Driksas ūdeni ziņu nav
Kā norādīts Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras 2005. gada virszemes ūdeņu kvalitātes pārskatā, Lielupes baseina upju apgabalā monitorings veikts 16 upēs (kopā ir 33) un divos ezeros (pavisam ir 13).
Tā kā Driksa ir Lielupes atteka, tajā atsevišķu izpēti neveic. Savukārt Lielupes monitoringa dati rāda, ka tās kvalitāte Jelgavas teritorijā ir laba. “Tomēr Lielupes attecēs un pietekās novēroti nedaudz sliktāki kvalitātes rādītāji, kuru iemesli galvenokārt ir palielinātā slāpekļa un fosfora savienojumu koncentrācija. Procentuāli Latvijā vislielāko sliktas un pat ļoti sliktas ekoloģiskās kvalitātes ūdensobjektu skaitu nosaka intensīvā lauksaimniecība Lielupes baseina teritorijā, ko vietām papildina pilsētu komunālo notekūdeņu ietekme, tostarp no Lietuvas,” skaidro Jelgavas Domes speciāliste vides aizsardzības jautājumos S.Lūriņa. Turklāt arī ūdens izplūde no Rīgas jūras līča bieži ietekmē Lielupes ūdens režīmu, tādējādi piesārņojums var tikt aizturēts un pat migrēt pa upi uz augšu pretēji normālajam upes tecēšanas virzienam.
Gaidīs, kad upe pati sāks attīrīties
Kādi ir vietvaras plāni un termiņi par Driksas upes ūdens vai gultnes tīrīšanu? Ko pašvaldība perspektīvā plāno darīt, attīstot Driksas apkārtni? Vai ir izstrādāti projekti ūdens attīrīšanai un apkārtnes labiekārtošanai? “Ziņas” jautāja Jelgavas Domes speciālistiem.
S.Lūriņa skaidro, ka pirms vairākiem gadiem pētītas iespējas attīrīt Driksas gultni. “Secinājām, ka dūņu tīrīšana būtu ne tikai ļoti dārgs process, bet arī radītu virkni citu problēmu, jo dūņu slāņa biezums ir pieci metri,” stāsta S.Lūriņa. Galvenā blakus problēma būtu atrast dūņu glabāšanas vietu, jo to sastāvs ir ķīmiski piesārņots un videi bīstams. To “Ziņām” apliecina arī Jelgavas Reģionālās vides pārvaldes Piesārņojumu kontroles daļas vecākais inspektors Andrejs Zabeļins. Viņš uzskata, ka upe spējīga pašattīrīties, ja tajā vairs nenovadītu fekālos un saimnieciskos notekūdeņus. “Tā kā tas vairs nenotiek, pēc dažiem gadiem jau varam gaidīt uzlabojumus,” papildina S.Lūriņa. Patlaban gan, kad atklājies, ka kanalizācija aizvien ieplūst Driksā, šādu apgalvojumu gribas apšaubīt.
Upes pašattīrīšanas procesu pozitīvi ietekmē pali, jo to laikā daļa dūņu tiek aizskalotas. “Jelgavas upes īpatnējas ar to, ka ūdens bieži ir stāvošs, līdz ar to neattīrās. Nereti gadās pat situācijas, kad ūdens pie attiecīga vēja virziena plūst atpakaļ no jūras,” piebilst S.Lūriņa.
