Ķīniešu medicīna uzskata, ka pēda ir ķermeņa attēls miniatūrā, līdz ar to tās var izmantot dažādu slimību ārstēšanai un novēršanai. Pieprasījums pēc pēdu masāžas, it sevišķi refleksoterapijas, pēdējos gados Latvijā palielinājies.
Ķīniešu medicīna uzskata, ka pēda ir ķermeņa attēls miniatūrā, līdz ar to tās var izmantot dažādu slimību ārstēšanai un novēršanai. Pieprasījums pēc pēdu masāžas, it sevišķi refleksoterapijas, pēdējos gados Latvijā palielinājies. Šo procedūru var izmantot ne tikai ārstēšanai, bet arī relaksācijai.
“Masējot punktiņus pēdās, tiek staipīti muskulīši, kas palīdz atjaunot ne tikai kustību spējas, bet arī atveseļot ķermeni. Mēs palīdzam arī cilvēkiem, kas nesen pārdzīvojuši insultu, un rezultāti patiešām ir labi,” “Ziņām” pastāstīja veselības centra “Sorgenfrei” masiere Ināra Jurēvica.
Pēdu iesmērēšana – pret saaukstēšanos
Pēdu masāžu I.Jurēvica iesaka ikvienam, arī bērniem, vienīgi mazuļiem tās parasti tiek paijātas, nevis masētas, to itin viegli var izdarīt arī māmiņa. Ja bērniņš apslimis – ir iesnas vai neliela apmēram 37,2 grādu temperatūra – pēdas var ierīvēt ar terpentīna ziedi. Pēc tam jāuzvelk vilnas zeķes. Tas palīdz arī pieaugušajiem pieveikt saaukstēšanos sākuma stadijā.
“Vakaros kājas var pamasēt, vasarā ieteicams staigāt pa čiekuriem, akmentiņiem vai sabērt tos vannītē un tādējādi masēt. Tas ne tikai uzlabo asinsriti, pašsajūtu un miegu, bet stabilizē arī nervu sistēmu,” atklāj I.Jurēvica. Pēdu masāža palīdz atbrīvoties no sāļu uzkrājumiem kaulos. Šajā gadījumā kāju pēdas vispirms jāizkarsē, tad jāpamīca un jāpaknaiba, jāpastaigā pa asumiņiem (var izmantot arī speciālus paklājiņus vai čības), bet pēc tam ierīvē ar kādu sildošu ziedi vai eļļu.
Nomierina un stiprina
Refleksoterapijas pamatā ir ideja, ka cilvēka pēda ir miniatūra ķermeņa karte – uz tās var atrast visu orgānu, muskuļu un dziedzeru stimulēšanas punktus, kas palīdz diagnosticēt un ārstēt dažādas slimības. Tā atbrīvo un veicina ķermeņa pašārstēšanās spējas. Īpaša refleksa punktu masāžas tehnika ļauj samazināt spriedzi un atjaunot enerģētisko līdzsvaru atbilstošās ķermeņa daļās. Pēdu refleksoterapija aktivizē asinsriti un limfas cirkulāciju, stimulē ķermeņa kustību orgānus un veicina šlakvielu izvadīšanu. Tādējādi ķermenis dabiskā veidā atgūst enerģētisko līdzsvaru un iekšējo harmoniju.
Refleksoloģijas speciālisti uzskata, ka ķermenis ir sadalīts desmit gareniskās zonās. Ja no kāju pirkstgaliem līdz galvai novelk iedomātu vertikālu līniju, tad piecas zonas atrodas pa labi no šīs līnijas, piecas – pa kreisi. Visi orgāni un struktūras, kas atrodas vienā zonā, ir savstarpēji saistītas. Ķermeņa labo pusi pārstāv labās pēdas virsma, bet kreiso – kreisās. Katrs orgāns atspoguļojas uz attiecīgās pēdas virsmas, piemēram, sirds – uz kreisās, bet aknas – uz labās. Te gan jāteic, ka šāda masāža kuram katram nav piemērota – to labāk atstāt sertificētu masieru ziņā. Pēdas masē ne biežāk kā reizi nedēļā, nepieciešams vismaz desmit reižu kurss. Vienas procedūras maksa – no trim (Jelgavā) līdz 12 latiem.
Šīs masāžas pirmsākumi meklējami senajā Ķīnā un Tibetā pirms vairāk nekā pieciem tūkstošiem gadu, kad dziednieki atklāja enerģētiskās plūsmas esamību cilvēka ķermenī. Tās netraucēta un harmoniska darbība nodrošina cilvēka veselību un vitalitāti. Ēģiptē 1000 gadu pirms mūsu ēras gleznotajās Ankmatora kapeņu freskās atainota refleksoterapijas procedūra, kas liecina par šīs ārstniecības metodes seno izcelsmi un tolaik ikdienišķo pielietojumu.
Ar basām kājām pa jūrmalu
Vasara ir piemērotākais laiks, lai masāžu aizstātu ar lētāku veselības uzlabošanas veidu – staigāšanu basām kājām, taču speciālisti neiesaka to darīt pa gludu virsmu. Īpaši tas attiecas uz maziem bērniem, jo nepareizi tiek noslogota pēda. Pastaigai bez apaviem labāk izvēlēties speciālus paklājiņus ar izciļņiem, kā arī ūdeni, smiltis un akmentiņus. Laba, pēdām veselīga ir skriešana augšup un lejup pa smilšainu kāpu zonu. Tas attīsta pēdas, trenē un stabilizē ceļu locītavas. Basām kājām pastaigājoties pa strauta gultni vai vēsākā laikā atsakoties no kurpēm, cilvēks stimulē asinsriti. Ne velti vairākās valstīs, piemēram, Vācijā sākta ārstniecisku taku izveide.
Nenorūdītiem cilvēkiem kāju atdzišana bieži izraisa saaukstēšanos – rodas iesnas, klepus, aizsmakums. Lai sagatavotos staigāšanai basām kājām, var izmantot kāju vannošanu ūdenī, sākot ar istabas temperatūru, tad ik pāris dienas ūdens temperatūru pazemina un vannošanas laiku paildzina no minūtes līdz piecām. Pēc kāju peldes tās jānoberž ar dvieli, līdz rodas siltuma sajūta. Sākumā telpā staigā ar zeķēm, pēc tam basām kājām un visbeidzot – ārā – pa zāli, zemi, smiltīm, nelīdzenu zemi, oļiem, rasu.
Tiesa, pastaigājoties brīvā dabā, cilvēkus var apdraudēt iespējamās slimības. Sēnīšu infekcijas smiltīs saglabājas ilgi, līdz ar to var inficēt daudzus kājāmgājējus.
Pēc pastaigas pēdu āda mēdz palikt sausa, tāpēc ieteicams lietot speciālus krēmus, kas novērš ādas, it sevišķi papēžu, saplaisāšanu.
Tie, kam šāda staigāšana nav pa prātam, pēdas var peldināt dažādās nomierinošās vanniņās vai izmantot speciālas masāžu vannas, kuras par apmēram 25 latiem var iegādāties veikalos. Tās ne tikai, burbuļojot ūdenim, atsvaidzina un mīkstina kāju ādu, bet arī masē pēdu.
