Astoņkārtējais Latvijas čempions Andrejs Vasiļjevs cer pacīnīties uz olimpiskā brīvās cīņas paklāja.
Astoņkārtējais Latvijas čempions Andrejs Vasiļjevs cer pacīnīties uz olimpiskā brīvās cīņas paklāja
Nesen Ventspilī Latvijas II olimpiādē brīvajā cīņā svara kategorijā līdz 60 kilogramiem uzvarēja Andrejs Vasiļjevs, pievienojot Jelgavas rajona sportistu izcīnīto medaļu kolekcijai pirmo zeltu (smagāka svara cīkstonis Antons Staričenko un diska metējs Oskars Siļčenoks par čempioniem kļuva mazliet vēlāk). Andrejs gan lolo daudz augstākus mērķus un cer pacīnīties par godalgām “īstajā” olimpiādē. Šosezon ceļazīmi uz Pekinu nopelnīt vēl neizdevās, bet Andreja divdesmit divos gados īstais cīkstoņa vecums vēl tikai priekšā.
Lauku puika no Rīgas
Andrejs uz sarunu “Ziņu” redakcijā ierodas no Rīgas, un arī tagad lielākā nedēļas daļa aizrit galvaspilsētā, tomēr puisis skaidro, ka pēc būtības ir laucinieks: “Rīgā esmu tikai piedzimis. Līdz četru gadu vecumam dzīvoju Gaujā (domāts ciemats upes krastā starp Siguldu un Inčukalnu – U.V.) pie vecmammas, tad pārvācāmies uz vectēva, nu jau tēva mājām “Klētskalniņi” Emburgā, tagadējā Sidrabenes pagastā.” Sportiskajā Staļģenes pamatskolā Andrejs tika pamanīts, jo “varbūt skrēju nedaudz ātrāk vai lēcu nedaudz tālāk par vienaudžiem,” pirmo pievēršanos sportam atceras nu jau titulētais cīkstonis. Sācis nodarboties ar vieglatlētiku, bet, tā kā Staļģenē bija izveidojusies nopietna cīkstoņu komanda, piekritis Aivara Nagļa piedāvājumam nodarboties ar cīņu. Sākumā vieglatlētika un cīņas sports pat mijušies paralēli, un abos veidos bijuši diezgan labi panākumi (vieglatlētikā pat nedaudz labāki), līdz “cīņa ņēma virsroku”, tagad konstatē Andrejs.
Nevar noliegt Staļģenes specifiku – ja skolotāji ir īsti entuziasti kā Laila Nagle vieglatlētikā un Aivars cīņas sportā, attiecīgo sporta veidu izvēle kļūst likumsakarīga.
Ieejam Eiropā
“Braukājām pa visu Latviju, un vinnēju visu, ko var vinnēt,” savus, kā pats saka, “jaunības” gadus cīņas sportā atceras Andrejs. Taču drīz vien bija jāizdara nopietna izvēle – mācoties astotajā klasē, no sporta skolotāja darba Staļģenes pamatskolā tobrīd aizgāja A.Naglis. Tā kā cīņa no vienkāršas bērnības aizraušanās jau bija kļuvusi par visai nopietnu nodarbi, Andrejs padevās galvaspilsētas vilinājumam un dzīvi un mācības Staļģenē nomainīja pret Visvalža Freidenfelda Brīvās cīņas sporta klubu Rīgā. Kopā ar A.Vasiļjevu treniņus pie V.Freidenfelda un mācības Rīgas 84. vidusskolā sāka arī staļģenieks Uldis Siliņš.
“Trenējoties pie V.Freidenfelda, auga meistarība, un sākām vairāk braukāt pa sacensībām gan Baltijas, gan NVS valstīs, kur gaidīja arvien spēcīgāki pretinieki,” turpina Andrejs.
2002. gadā bija pirmais starts Eiropas brīvās cīņas čempionātā kadetiem (15 – 17 gadu vecuma grupa) Lietuvā. Pats sportists savu rezultātu vērtē kā visai necilu (15. vieta), tomēr jāatgādina, ka vieta valsts izlases sastāvā jāizcīna – šajā gadījumā vārda vistiešākajā nozīmē.
Andrejs sāk atcerēties, ka, sākot no 2000. gada, savā vecuma grupā uzvarēts visos Latvijas čempionātos. Sanācis pat tā, ka vienā gadā vispirms nopelnīts zelts kadetu konkurencē, tad junioru (18 – 20 gadu), visbeidzot iekļūts pieaugušo čempionāta pirmajā trijniekā. “Tas nu gan tiek vērtēts kā ne tik viegli izdarāms sasniegums,” bez mazākās dižošanās pieskaņas stāsta Andrejs.
Pieaugušam nav viegli
Turpmāk dalība Eiropas un pasaules brīvās cīņas čempionātos kļūst regulāra. Andrejs atzīst – kopš sācis startēt pieaugušo konkurencē, panākumi vairs nenāk tik viegli. “Salīdzinot ar kadetiem vai junioriem, tā jau ir pavisam cita pasaule – līmenis ir krietni, krietni augstāks. Lai varētu cīnīties kā līdzīgs ar līdzīgu Eiropas vai pasaules līmeņa mačos, jāpaiet vismaz pieciem gadiem,” pārliecinājies A.Vasiļjevs. Tāpēc viņš nav īpaši sarūgtināts par to, ka uz olimpisko Pekinu šogad nebrauks – īstais četru gadu olimpiskais cikls vēl priekšā.
Svara vērotājs
Cīņa pieder sporta veidiem, kur sacensības norit dažādās svara kategorijās. Loģiski, ka arī Andrejs sāka ar mazākiem svariem, bet, pieaugot, auga arī kilogrami. Pašreiz cīkstoņa A.Vasiļjeva ierastā kategorija ir līdz 55 kg Eiropas un pasaules mačos un līdz 60 kg Latvijā. Mūsu valstī vairāk, lai labāk sagatavotos cīņai ar spēcīgākiem pretiniekiem. Andrejs stāsta, ka nereti nācies nodzīt svaru, kas cīkstoņu, bokseru vai svarcēlāju vidē nav nekas neparasts. “Treneris sastāda programmu, pēc kuras regulāri treniņi tiek apvienoti ar papildu apģērbu, pirti, mazāk jāēd, bet tomēr tā, lai nezustu spēks. Šajos posmos vienmēr kārojas pēc frī kartupeļiem vai belašiem, kas ikdienā nemaz tik mīļi nav,” atzīstas sportists. Visvienkāršākais princips – “jo vairāk apēd, jo treniņā vairāk jāstrādā!” – patiesība, kas noderētu jebkuram svara vērotājam.
Paklājs pievelk
Atskatoties uz savu vēl ne pārāk garo dzīves ceļu, A.Vasiļjevs atzīst, ka šad tad uznākot domas par to, vai cīņai netiek atdots pārāk daudz. Arī citu sporta veidu vidū brīvā cīņa mūsdienu Latvijā nebūt nav tā prestižākā, ātru slavu un naudu nesošā nodarbe.
Centības trūkumu pārmest puisim nevar – pirmais treneris A.Naglis atceras, kā reiz vēl bērnībā Andrejs kopā ar brāli uz norunāto sacensību izbraukumu atnākuši pat nakts vidū, jo sabojājies pulkstenis, un īstais sapulcēšanās laiks nevis nokavēts, bet pat apsteigts par vairākām stundām.
Tā jau nav, ka saista tikai paklājs – nesen treniņnometnē Zviedrijā iepatikās snovbords, pat uznāca vēlēšanās pārbaudīt spējas nopietnākā līmenī. Patīk arī dators un viss, kas ar to saistīts (atcerēsimies, ka, kļūdams par Latvijas “Superpuiku 2000”, Andrejs balvā saņēma savu pirmo datoru ar interneta pieslēgumu).
Andrejs ir pateicīgs par ģimenes un draudzenes Gitas atbalstu un izpratni gan sportā, gan mācībās. “Daudzi, kas cīņas sportā pavadījuši ilgāk par gadu un tad pievēršas kaut kam citam, agri vai vēlu nāk atpakaļ – paklājs pievelk,” secina A.Vasiļjevs.
***
Andrejs Vasiļjevs
Dzimis 1986. gadā Rīgā, dzīvo Jelgavas rajona Sidrabenes pagasta “Klētskalniņos”
Mācījies Staļģenes pamatskolā un Rīgas 84. vidusskolā
Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas III kursa students
Treneris – Visvaldis Freidenfelds, pirmais treneris – Aivars Naglis
Astoņkārtējs Latvijas čempions brīvajā cīņā (dažādās vecuma grupās – no kadetiem 2000. gadā līdz pieaugušajiem 2008. gadā)
Vairākkārtējs Baltijas čempions
Daudzu starptautisko turnīru laureāts: Lietuvā, Vācijā, Baltkrievijā (Sergeja Smaļa turnīrs), Rīgā (V.Freidenfelda turnīrs) u.c.
2004. gadā 7. vieta Eiropas čempionātā junioriem Polijā
2005. gadā 5. vieta Eiropas čempionātā junioriem Ungārijā
2008. gadā 14. vieta Eiropas čempionātā pieaugušajiem Somijā
2008. gadā 22. vieta pasaules čempionātā pieaugušajiem Azerbaidžānā
Latvijas “Superpuika 2000”
