No jaunā mācību gada Jelgavā sagaidāmi vairāki būtiski jaunumi, kas saistīti ar vietu skaita palielinājumu pirmsskolas izglītības iestādēs.
No jaunā mācību gada Jelgavā sagaidāmi vairāki būtiski jaunumi, kas saistīti ar vietu skaita palielinājumu pirmsskolas izglītības iestādēs. Pašlaik pilsētā pieprasījums pēc bērnudārza pārsniedz piedāvājumu un vecākiem uz vietu pirmsskolas izglītības iestādē jāgaida rindā.
Pēdējos gados pilsētā audzis iedzīvotāju skaits – ir vairāk jaundzimušo, palielinās arī to cilvēku daudzums, kas uz Jelgavu brauc strādāt no citām pašvaldībām un vēlas bērnu ievietot pilsētas dārziņā. Līdz ar to pašlaik visiem gribētājiem vietu nepietiek. Par to, kādi šai problēmai paredzēti risinājumi, un arī par bērnu sagatavošanu skolai stāsta Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza un pārvaldes galvenā speciāliste pirmsskolas jautājumos Māra Liepniece.
Veidojas jauni bērnudārzi
Jau šajā mācību gadā pirmsskolas izglītību iestāžu tīklā sagaidāmas izmaiņas. No septembra Jāņa ielā 4 darbu sāk privātā sākumskola “Alfa”, kas līdz šim atradās Skautu ielā 1. Jaunajā ēkā pilsētas centrā būs ievērojami vairāk vietu pirmsskolas vecuma bērniem nekā tas bija iepriekš.
“Plānojam, ka “Alfā” varētu būt vietas ap 100 mazo bērnu. Iestādē mācības sāks arī 1. – 4. klašu skolēni, bet nākotnē privātskolā paredzēta arī 5. un 6. klase.
Savukārt Skautu ielā 1, kur daļu ēkas jau aizņēma bērnudārzs “Saules rakari”, tiek veidotas jaunas grupiņas ar 80 vietām. Visa ēka būs pirmsskolas izglītības iestādes pārziņā. Tajā būs vietas 144 bērniem, un esmu pārliecināta, ka visas arī tiks aizpildītas. Rudenī palielināsies pirmsskolas grupu skaits arī Jelgavas sākumskolā Tērvetes ielā, kur būs vēl 24 vietas. Paredzēts, ka turpmākos divus gadus tiks palielināts grupu skaits līdz brīdim, kad no iestādes aizies visas sākumskolas klases un tā pārtaps par pirmsskolas izglītības iestādi,” skaidro G.Auza.
Vadītāja uzsver, ka tuvākajā nākotnē Pārlielupē tiks atvērta vēl viena pirmsskolas izglītības iestāde Brīvības ielā 31a, kur bērnudārzs bijis jau agrāk, bet pašlaik izvietotas 4. vidusskolas jaunākās klases.
“Līdzko 4. vidusskolai uzcels piebūvi un visa skola sāks strādāt vienā ēkā, Brīvības ielā 31a būs bērnudārzs,” stāsta G.Auza un piebilst, ka arī pilsētas centrālajā daļā noteikti jādomā par vienas pirmsskolas iestādes atvēršanu.
Veidos divpakāpju rindu
Tā kā Jelgavas bērnudārzus apmeklē ļoti daudz citās pašvaldībās deklarētu mazuļu, Izglītības pārvaldē tiek apsvērta doma bērnudārziem veidot divpakāpju rindu.
“Izstrādāts priekšlikums par divpakāpju rindas veidošanu Jelgavas bērnudārzos, pašlaik par to tiek diskutēts, un, iespējams, pavisam drīz tā arī darbosies. Tiem, kuru dzīvesvieta deklarēta Jelgavā, būs viena rinda, citu pašvaldību iedzīvotājiem – otra. Ja būtu viena atsevišķa pirmsskolas izglītības iestāde, situācija izlīdzinātos un jelgavnieku bērniem rindā uz dārziņu nebūtu jāgaida,” spriež G.Auza.
Domā par maksas griestiem
Par bērnudārzu biznesa nišu mūsu pilsētā interesi izrādījuši gan Rīgas, gan Jelgavas uzņēmēji, un iespēja tajā darboties ir, taču būtiskākais ir telpu jautājums, arī pedagogi, kuru jau tā Jelgavā izteikti trūkst. Svarīga arī iestādes atbilstība MK noteiktajām sanitāri higiēniskajām prasībām pirmsskolas iestādēs.
Patlaban Izglītības pārvalde nav noteikusi maksas griestus, un privātās pirmsskolas iestādes maksu par pakalpojumu nosaka pašas. Daudzus vecākus tas satrauc, jo maksa augot vai ik mēnesi.
“Vecāku satraukums par maksas palielināšanos ir jūtams. Tagad, jūlijā, pārvaldē analizējam arī šo jautājumu, un domāju, ka ar jaunā mācību gada sākumu finansu mehānisms tiks pilnveidots,” bilst G.Auza.
Skolai tiek sagatavoti labi
2005./2006. mācību gadā izglītības iestādes apmeklēja 2458 pirmsskolas vecuma bērni, iepriekšējā gadā – 2380, vēl gadu iepriekš – 2251 audzēknis. Tātad bērnu skaits pilsētā aug. Pirmsskolas izglītības programmas īsteno 20 izglītības iestāžu: septiņi pašvaldības un seši privātie bērnudārzi, kā arī obligātās sagatavošanas grupas skolās.
“2002. gadā Latvijā sākās obligātā pirmsskolas bērnu sagatavošana skolai. Uzskatu, ka pašvaldībā šis jautājums tiek veiksmīgi risināts. Visi attiecīgā vecuma bērni nodrošināti ar vietām pirmsskolas izglītības iestādēs vai skolās, un nav situācijas, kad kāds piecgadīgs, sešgadīgs bērns stāvētu rindā,” norāda M.Liepniece.
Jelgavā 90 procentu bērnu apmeklē obligāto pirmsskolas apmācību un daudz labāk tiek sagatavoti arī skolai. To pierāda decembrī skolās veiktā anketēšana par pirmklasnieku sagatavotību.
“Septembrī mācības sāka 520 pirmklasnieku, un 80 procentos anketu minēts, ka bērni tām sagatavoti labi un teicami. Kā lielāko problēmu pedagogi minējuši motivācijas trūkumu mācībām. Anketu atbildes liecina, ka bērnudārzos un arī ģimenēs lielāka uzmanība jāpievērš bērnu fonemātiskās dzirdes attīstībai – skaņas saklausīšanai, skaidru vārdu izrunāšanai, kā arī bērnu vispārējai attīstībai, ne tik daudz akcentējot burtu mācīšanu. Vairāk vērības būtu nepieciešams pievērst arī rokas sagatavošanai rakstīšanas procesam – tas nozīmē praktiski darboties, griežot, aplicējot, līmējot, zīmējot, vijot utt. Pirmklasniekiem bieži ir problēmas ar patstāvību – no rīta mamma apģērbj, iesēdina mašīnā, bērnudārzā ātri noģērbj, bērns netiek radināts pie pašapkalpošanās, un skolā līdz ar to atklājas patstāvības problēmas,” skaidro M.Liepniece.
Daudz ir bērnu ar veselības traucējumiem
Katru gadu pirmsskolas iestādēs ierodas vairāk bērnu ar veselības traucējumiem un attīstības problēmām – redzes, fiziskās attīstības, valodas traucējumiem, psihiskās attīstības aizturi, somatiskām saslimšanām. “Vispārizglītojošajās grupās ar valodas attīstības traucējumiem šogad bija 389 bērni jeb 43 procenti. Tā ir nopietna problēma, tādēļ visos pašvaldības bērnudārzos strādā logopēdi. Bet ir arī bērni ar citiem traucējumiem – psihiskās attīstības aizturi, kustību traucējumiem, uzvedības problēmām. Nopietnais problēmu loks parāda, ka vajadzētu palielināt atbalsta dienestu, lai visi bērni saņemtu speciālistu palīdzību,” uzsver M.Liepniece.
