Atsaucoties Latvijas kordiriģentu asociācijas aicinājumam, svētdien Jelgavas Valsts ģimnāzijā notika īpašs koncerts, kurā Jelgavas jauniešu kori «Skali» un «Mītava» izpildīja Dziesmu svētku repertuāra «zelta fondu».
Vēl apmēram četrsimt Latvijas kultūras namos un zālēs vienlaicīgi notika līdzīgi pasākumi, kuros piedalījās kori, deju kolektīvi un orķestri. Kā paredzēts sadziedāšanās noteikumos, tieši pulksten 18 visā Latvijā kā vienā elpas vilcienā tika nodziedāta valsts himna, bet koncerta noslēgumā – Jāzepa Vītola un Ausekļa «Gaismas pils».«Piedalīšanās šajā pasākumā notika pēc skolēnu ierosinājuma. Viņi vēl pirms manis bija izlasījuši Latvijas kordiriģentu asociācijas aicinājumu, un viss aizgāja uz «urrā!»,» stāstīja «Skalu» diriģente Maija Branka. Viņa kori vada kopš šā mācību gada sākuma.«Skali» atdzimušiSaspringtā darbā koris ir teicami apguvis Dziesmu svētku repertuāru, un Jelgavas skatē «A» grupā «Skali» ieguva pirmās pakāpes diplomu. Korī dzied astoņdesmit ģimnāzisti un absolventi. «Mītavas» diriģente Agija Pizika, kuras vadībā kopkoris noslēdza koncertu, atklāja, ka jūtas ļoti saviļņota. Ņemot vērā, ka, turpinoties Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcijai, ir mazāks skatītāju vietu skaits un biļetes uz svētkiem ir izpirktas, šī bijusi lieliska iespēja izjust tuvojošos Dziesmu svētku noskaņu.Jelgavas Latviešu biedrības dalībniece, agrākā koriste Rita Brinkus, kas šoreiz bija skatītāju vidū, teica: «Ideja ir brīnišķīga! Tā ir lieliska sajūta, kad visā Latvijā, turklāt Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienā dzied «Kurzemīti – Dievzemīti». Dziedāju līdzi un gandrīz biju gatava kāpt uz skatuves un stāties blakus mazmeitai.»Kļūs par tradīcijuSadziedāšanās pasākumā piedalījās arī Lielplatones, Elejas un Platones pagastu koris «Sidrabe», kurš kopā ar Tērvetes kori un diviem Dobeles rajona deju kolektīviem uzstājās Tērvetes kultūras namā. Vairāki kori šajā sadziedāšanā nevarēja piedalīties, jo pasākuma organizēšana sākās tikai pavasarī. Piemēram, 4.vidusskolas koris «Spīgo» šajā laikā koncertēja Igaunijā.Artūra Ancāna vadītā Latvijas Kordiriģentu asociācija vēlas, lai turpmāk 4.maija sadziedāšanās kļūtu par tradīciju.
