Sestdien notika viens no galvenajiem Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas atklāšanas notikumiem – Grāmatu draugu ķēde, kad no rokas rokā tika nodotas grāmatas no Latvijas Nacionālās bibliotēkas vecās ēkas uz jauno mūsdienīgo celtni Daugavas otrā krastā – Gaismas pili. Par spīti kalendāram atbilstošajiem īsti ziemīgajiem laika apstākļiem pasākums pulcēja daudzus tūkstošus dalībnieku, ne tikai rīdziniekus, ne tikai latviešus un pat ne tikai Latvijas iedzīvotājus.
Kas pamudinājis brīvdienā traukties uz Rīgu, lai krietnu laiciņu pavadītu ne visai komfortablos apstākļos, vistrāpīgāk laikam atbildēja «Zemgales Ziņu» uzrunātā Jelgavas Valsts ģimnāzijas direktores vietniece Marita Asarīte: «Tas taču ir pasākums, kurā top Latvijas vēsture – pavisam īsta un pavisam dzīva, un otras tādas izdevības vairs nebūs.»
Skolotāja M.Asarīte bija atbraukusi pilnīgi brīvprātīgi un neviena organizētā grupā (ja neskaita dzīvesbiedru), bet turpat netālu varēja sastapt jau organizētāku kolektīvu – Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolas 12.m klases meiteņu grupiņu skolotājas Svetlanas Anševičas. Arī viņas bija aizdomājušās par vēsturi, kas rodas šodien, vienīgi mulsinošs šķita fakts, ka tādu iestādi kā Tehnoloģiju vidusskolu nepārstāv neviens vīrieša cilvēks.
Visorganizētākais mūsu puses kolektīvs laikam gan bija Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas (arī filiāļu un novadu bibliotēku) delegācija Dzintras Pungas vadībā. Kā jau profesionāļiem viņām bija uzticēts tas ķēdes posms, kas darbojās jaunās Gaismas pils iekštelpās. Atšķirībā no daudzajiem tūkstošiem grāmatu draugu āra spelgonī, it kā siltumā darbs patīkamāks. Tomēr pašā Gaismas pilī arī pavisam cita atbildības pakāpe, tāpēc iemūžināt Jelgavas bibliotekāres, kas strādāja jau aiz organizatoru noteiktās drošības (vai slepenības) zonas robežas, «Ziņu» fotogrāfam nenācās viegli.
Organizētības pārsvars pār neorganizētību, par spīti dažām sīkām kļūmītēm, bija jūtams visā Grāmatu ķēdes ceļā. Savukārt lielais interesentu skaits, kurā katrs zināja savu vietu un pret pārnēsājamo eksemplāru izturējās ar pienācīgo cieņu, liecināja, ka Grāmata joprojām nepieciešama lielai tautas daļai un cerams, nekad nebūs vajadzīga tāda profesija kā fantasta Reja Bredberija romānā «451 grāds pēc Fārenheita» attēlotie grāmatu dedzinātāji.
Video no pasākuma skatāms šeit.
Foto: Agris Samcovs
