«Tas ir neciešami, atverot logus, smird visa māja! No kurienes rodas šīs smakas?» sašutumā pēdējo nedēļu laikā jautā vairāki pilsētnieki un rajona ļaudis.
Jelgavas Reģionālajā vides pārvaldē līdz šim sūdzības par neizturamām smakām nav saņemtas, apliecina pārvaldes direktora vietniece Biruta Puķīte. Viņa teic, ka pirms kāda laika iestādes darbinieku rīcībā bijusi informācija, ka vairākas dienas nepatīkama smirdoņa valdot Dobeles pusē.«Smakas ir normāla saimnieciskās darbības parādība,» vērtē B.Puķīte, pieļaujot, ka mūsu pusē, sevišķi laukos, netīkamo aromātu rada platību mēslošana. Iedzīvotājiem jāsaprot, ka, dzīvojot ārpus pilsētas, nāksies paciest lauku mēslošanas laikā radušās smakas. Speciāliste zina teikt, ka gan šķidrmēsli, gan cits organiskais mēslojums zemē jāiestrādā 24 stundu laikā. Taču tas ir pietiekami ilgi, lai tuvējo māju iedzīvotāji un vējainā laikā arī tālākos apvidos mītošie sajustu, ka lauki tiek tādējādi «piebaroti». «Putnu mēsli rada specifisku, nepatīkamu smaku,» skaidro speciāliste, norādot, ka pēdējos gados, kad lopi lielākoties tiek baroti ar vienveidīgu un sabalansētu, kā arī rūpnieciski ražotu barību, mēslu smirdoņa kļuvusi citādāka, nekā varbūt iedzīvotāji pieraduši līdz šim.Pagaidām vides inspektoriem nav nācies kādu zemnieku sodīt par normatīvu neievērošanu. To apgrūtina vairāki faktori, no kuriem galvenais – grūti izsekot, kas ir smirdoņas cēlonis. Smakas valda gaisā, tādēļ, ja vējš tās pārnesis vairāku kilometru attālumā, izcelsmes vietu noteikt ir gandrīz neiespējami. Metodika paredz, ka uzņēmums vai saimniecība bojāt gaisu drīkst ne ilgāk par astoņām dienām, pēc šī laika to iespējams sodīt. Tomēr šādi pētījumi izmaksā dārgi, nepieciešami astoņi mērījumi, un līdz šim to darīt neesot bijis pamata.
