Eiropas Komisija pieņēmusi zināšanai Latvijas iebildumus pret Eiropas Komisijas regulu par cukurfabriku restrukturizācijas noteikumiem, tomēr tie netiks mainīti.
Eiropas Komisija pieņēmusi zināšanai Latvijas iebildumus pret Eiropas Komisijas (EK) regulu par cukurfabriku restrukturizācijas noteikumiem, tomēr tie netiks mainīti. Kā vērtē cukurfabriku vadības, ir pazemojoši, ka šādi uzņēmumus izsit no aprites. Cukura nozares beigas Latvijai nozīmētu arī ekonomiskās neatkarības zaudēšanu.
Minētais EK dokuments paredz, ka cukurfabrikām, kas gatavojas restrukturizēt ražošanu – pilnībā pārtraukt darbu un daļēji demontēt iekārtas vai arī atsacīties no cukura ražošanas kvotas –, jāiemaksā 120 procentu drošības depozīts no kompensācijā saņemamās summas.
“Šīs regulas būtība ir pilnīgi absurda,” iepriekš sacīja zemkopības ministrs Mārtiņš Roze. “Ja EK grib sakārtot un liberalizēt cukura tirgu, pieņemtie noteikumi – tieši otrādi – liedz to, jo uzliek cukura tirgus dalībniekiem neizpildāmas prasības. Domāju, ka neviens uzņēmējs nav gatavs “iesaldēt” miljonus šādā depozītā.”
ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē Luksemburgā zemkopības ministrs pauda nostāju pret Latvijas cukurfabrikām neizdevīgo regulu. Mūsu valsts pozīcijai pievienojās arī Nīderlandes un Grieķijas pārstāvji.
Turpmāk notiks konsultācijas ar cukura nozares pārstāvjiem un tiks apsvērta iespēja EK regulu apstrīdēt tiesā.
Noteikumus maina pēdējā brīdī
Liepājas Cukurfabrikas ģenerāldirektore Valija Zabe pašreizējo situāciju aģentūrai LETA raksturoja kā strupceļu. “Ne strādāt, ne ciet vērties. Kā uzņēmējs var plānot savu darbu?” jautā V.Zabe. Viņa pauda neizpratni par to, ka cukurfabriku restrukturizācijas noteikumi tika izmainīti pēdējā brīdī. Dalībvalsts loma lēmumu pieņemšanā ir ļoti neliela, norāda ģenerāldirektore.
EK cukura vadības komiteja regulu par restrukturizācijas kārtību pieņēma 14. jūnijā. Noteikums par 120 procentu drošības depozīta iemaksāšanu tika pieņemts pēdējā brīdī. Pret to balsoja Latvija, Grieķija, Spānija, Somija, Portugāle.
Jelgavnieki vēl nogaidīs
Akciju sabiedrības “Jelgavas Cukurfabrika” valdes loceklis Māris Freifalts “Ziņām” sacīja, ka nav skaidrības, kā būs jāmaksā 120 procentu drošības nauda. Nav arī precīzas informācijas, kad “iesaldētie” līdzekļi atkal būs pieejami. “Ja finansējumu nevarēs atgūt vairākus gadus, kredītiestādēm vajadzēs atmaksāt procentus,” sacīja M.Freifalts.
Pēc “Ziņu” aprēķiniem, ja Jelgavas ražotnē gadā top 41,5 tūkstoši tonnu cukura, katru realizē par 730 eiro, “iesaldējamā” summa veidotu 3 635 400 eiro. Jāpiebilst, ka par restrukturizācijā paredzētajiem 10 procentiem no atbalsta summas biešu audzētājiem drošības depozīts nav jāgarantē.
M.Freifalts netic, ka pieņemto regulu būs iespējams mainīt. ES Cukura ražotāju asociācijas sanāksmē šopavasar kāda augsta ES amatpersona apgalvojusi, ka 120 procentu drošības depozīts noteikti tiks ieviests. Viņš norādīja, ka ZM vēl strādā pie regulas galējā varianta tulkojuma latviešu valodā, jo pašlaik pieejamajā trūkst daudzu labojumu. Tādēļ pagaidām Jelgavas Cukurfabrikai neder daļēja atteikšanās no cukura kvotas, kas ir viens no iespējamajiem restrukturizācijas variantiem. Bet par vienu no atlikušajām iespējām – pilnībā pārtraukt darbu vai daļēji demontēt iekārtas – uzņēmums nevar lemt, pirms nav saņemta precīza informācija par restrukturizācijas kārtību.
M.Freifalts neuzskata, ka Latvijas vēršanās tiesā spētu ko mainīt, jo “tiesas nenotiek ļoti ātri”. Tomēr tā iespējams skaļāk paust viedokli, ka pieņemtā regula ir nereāla.
Jelgavas Cukurfabrikas valdes loceklis “Ziņām” apgalvoja, ka nākamās sezonas darbu minētās regulas nosacījumi neietekmēs. Patlaban ražotnes teritorijā veidojot jaunās attīrīšanas ietaises, par ko plašāks apraksts plānots kādā no nākamajām “Lietišķās Zemgales” publikācijām.
