Jelgavas pilsētas un rajona arodskolu absolventiem darba piedāvājumu netrūkst – tā «Ziņām» apgalvoja gan Jelgavas Amatniecības vidusskolas direktore Zaiga Bensone, gan Jelgavas Amatu skolas direktores vietas izpildītāja Ilze Indrikova.
Jelgavas pilsētas un rajona arodskolu absolventiem darba piedāvājumu netrūkst – tā “Ziņām” apgalvoja gan Jelgavas Amatniecības vidusskolas direktore Zaiga Bensone, gan Jelgavas Amatu skolas direktores vietas izpildītāja Ilze Indrikova, gan Zaļenieku Arodvidusskolas direktore Lilita Leoho.
Jūnija beigas ir pārmaiņu laiks arodizglītības skolās. Uzņemšanas komisijām jaunie audzēkņi iesniedz dokumentus, un vēl pirms Jāņiem notiks izlaidumi šā gada absolventiem. Jelgavas Amatu skolā lielāks konkurss ir mazumtirdzniecības komercdarbiniekiem (mācību ilgums četri gadi), frizieriem, konditoriem un pavāriem (mācību ilgums trīs gadi). Runājot par beidzējiem (to ir ap pusotra simta), skolas direktores vietas izpildītāja I.Indrikova stāsta, ka vairums audzēkņu aiziet pastāvīgā darbā uz vietām, kur strādājuši mācību praksi. Mazākā daļa turpina izglītību augstskolās, dažu tālākie plāni nav īsti skaidri. Skola meklē jaunas mācību programmas, kas varētu būt pievilcīgas darba tirgum. Iespējams, jau nākamajā mācību gadā tajā amatu varēs apgūt arī maiznieki un tūrisma pakalpojumu komercdarbinieki.
Zaļenieku Arodvidusskolu šogad beigs 104 audzēkņi. Darba piedāvājumu netrūkst mūrniekiem, pavāriem, elektriķiem, autoatslēdzniekiem. Kā piebilst direktore L.Leoho, grūtāk iet grāmatvežiem, kur pārsvarā studē meitenes. Taču bieži viņas izceļas ar lielāku čaklumu un turpina mācīties augstskolā. Sākot ar jauno mācību gadu, elektriķiem būs četrgadīga mācību programma (līdz šim trīs), lai nevajadzētu paralēli mācīties neklātienes vidusskolā. “Mācīties vienā skolā taču ir ērtāk nekā vienlaicīgi divās,” saka direktore.
Problēmas rada tas, ka viens otrs audzēknis, kas ticis labā prakses vietā, vairs negrib mācīties skolā. “Sajūt lielo naudu, un pusotrs, divi mēneši, kas jāiztur līdz arodvidusskolas diploma saņemšanai, liekas pārāk gari,” ar zināmu nožēlu secina L.Leoho.
Līdzīga problēma ir arī jauniešiem, kas studē ar celtniecību saistītās specialitātēs Jelgavas Amatniecības vidusskolā. “Ja praktikantam, kas aiziet strādāt par apmetēju, flīzētāju, kā arī citos ēku iekšējās apdares darbos, apsola sešsimt latu algu, tad vajadzīgs stings raksturs, lai mācības pabeigtu un iegūtu diplomu,” saka direktore Z.Bensone. Šogad izlaidums būs 162 absolventiem. Jāpiebilst, ka daudzviet iekšējās apdares darbi veikti audzēkņu rokām. Līdzīgi ir ar biroja mēbeļu izgatavošanu un pat darbinieču aizvietošanu. Nereti skolā par sekretārēm strādā (uz nepilnu slodzi) vecāko kursu meitenes, kas četrgadīgā programmā apgūst biroja darba vadītāja amatu.
Kā ir ar metālapstrādes specialitātēm? Jelgavā šajā nozarē ir tradīcijas un pamazām atkal rodas uzņēmumi, kam šādi speciālisti būtu vajadzīgi. Metālapstrādē var strādāt jaunieši, kas izvēlējušies virpotāja un atslēdznieka mācību programmas Amatu skolā vai automehāniķa programmu Zaļenieku Arodvidusskolā un Jelgavas Amatniecības vidusskolā. Taču lielākā daļa puišu aiziet uz autoservisiem, kur pēc tiem jūtamāks pieprasījums.
