Jūnija otrā puse solās būt silta un saulaina, turklāt bez nokrišņiem. Dienā gaiss sasils pat līdz plus 25, bet naktīs – līdz plus 15 grādiem.
Jūnija otrā puse solās būt silta un saulaina, turklāt bez nokrišņiem. Dienā gaiss sasils pat līdz plus 25, bet naktīs – līdz plus 15 grādiem. Šādi laikapstākļi ir mazāk labvēlīgi slimību izplatībai, taču kā dārzeņu laukos, tā augļu dārzos aktivizēsies kaitēkļi.
Augļu dārzos šajā laikā seko līdzi jauno dzinumu garumam – tos knaģē, atliec ar gumijām, bet liekos izkniebj. Ābelēm uz pundura potcelma un jaunajām puspundura ābelītēm, kā arī bumbierēm beidz ražas normēšanu. Savukārt dekoratīvajām kultūrām galvenās rūpes saistītas ar laistīšanu, kaitēkļu apkarošanu, papildmēslošanu un veco ziedu izvākšanu.
Dārzeņkopība
Jūnija otrā puse no mēneša sākuma laikapstākļu ziņā krietni atšķirsies. Dārzeņu augšanu var sākt kavēt mitruma trūkums. Īpaši nelabvēlīgs tas būs galviņkāpostiem, ziedkāpostiem, brokoļiem, Briseles kāpostiem, kolrābjiem. Rāceņiem, kāļiem, rutkiem, redīsiem un salātiem var draudēt izziedēšana. Ja būs pietiekami mitrs, sīpoli un burkāni attīstīsies normāli, turklāt beidzot sasparosies siltumu mīlošie gurķi, ķirbji, kabači, patisoni, kukurūza un visu veidu pupiņas.
Šajā laikā būtiski ir pareizi novērtēt ūdens krājumus – ja tie pietiekami, var laistīt visas kultūras. Jāatceras, ka minimālā deva ir desmit litru uz kvadrātmetru, maksimālā – divdesmit pieci. Laistīt ieteicams vēlu vakaros vai naktīs. Jāatceras, ka rindstarpu irdināšana ir “sausā” laistīšana, jo likvidē kapilārus augsnes virskārtā, tādējādi samazinot ūdens zudumus. Taču jāuzmanās, ja vēlas rušināt burkānus – augsne mitruma trūkuma dēļ no vagām var nobrukt. Ja laistīšana burkānu laukā nav iespējama, vajadzētu izmantot lapu mēslošanu, lai uzlabotu dārzeņu barošanās režīmu. Mēneša sākumā sētiem un stādītiem lieto, piemēram, suplo, kristalonu, ferticare un vito mēslojumus, kuros slāpekļa ir vairāk nekā pārējo elementu. Ja mitruma pietiekami, burkāniem dod papildmēslojumu. Tam izmanto kalcija nitrātu vai nitraboru. Taču jāatceras, ka ar lapu mēslojumu nevar aizstāt pamatmēslojumu.
Jūnija otrajā pusē jāseko līdzi kaitēkļu – kāpostu mušas, cekulkodes, tripšu un citu – attīstībai. Pret zirņu tinēju var izlaist trihogrammas. Savukārt kartupeļu stādījumos izplatīsies Kolorādo vaboles. Ja kukaiņi atrodami uz katra septītā desmitā cera, tie jāierobežo.
Jāņu dienā, ja augsne ir sagatavota, sēj burkānus rudens ražai, bet 27. un 28. jūnijā izstāda kāpostus. Tad arī apkopj mārrutku stādījumus – atrauš augsni un noberž no saknes vidusdaļas sadīgušos pumpurus, tad zemi atrauš atpakaļ. To gan grūti izdarīt lielākās platībās. Pēcjāņu svētdienā vēl pēdējo reizi novāc rabarberus un dod papildmēslojumu.
Vēl aizvien turpinās agro dārzeņu novākšana. Siltā laika dēļ tas jādara agri no rīta, lai augu temperatūra būtu zemāka un tie mazāk zaudētu mitrumu. Ja ir dzesētava, var vākt arī vakarā. Atdzesēti dārzeņi daudz labāk saglabājas svaigi.
Siltumnīcās
Elpu beidzot var atvilkt siltumnīcu kultūru audzētāji – augiem pietiks gaismas, siltuma, taču jāpastiprina ventilācija. Ja tomēr temperatūru pietiekami pazemināt neizdodas, augus noēno. Tam izmanto māla, kaļķa, krīta ūdeni, kuru izsmidzina uz plēves vai stikla, ir arī speciāli maisījumi. Temperatūru var pazemināt, no ārpuses siltumnīcai uzsmidzinot tīru ūdeni.
Ja nav izkniebti gurķu augļaizmetņi, iespējams ražas kritums. Gurķiem turpina izgriezt ūsas, bet, augiem sasniedzot 1,5 metru augstumu, uz sānu dzinumiem var atstāt vairākus augļaizmetņus. Jāseko līdzi tīklērces, tripšu, alotājmušas izplatībai – profilaktiski var izlaist entomofāgus. Līdz ar silto laiku paaugstināsies ražošanas intensitāte. Gurķus vāc katru otro dienu, jo katrs pāraugušais bremzē jaunas ražas veidošanos. Augus vairākas reizes dienā rasina, lai atvēsinātu un mitrinātu gaisu. Pilieniem jābūt smalkiem. Augus veido līdz pusdienlaikam, lai griezuma brūcītes apžūtu. Tas pats attiecas uz tomātiem. Nazi ik pa laikam ieteicams dezinficēt zilo graudiņu vai speciālā šķīdumā. Jāseko līdzi arī tomātu lapu un augļu ķekaru attiecībai. Uz katru ķekaru atstāj pa vienai veselai, ne vairāk. Turpina normēt augļaizmetņus, izlauzt pazares, lai nekavētu augļu aizmešanos. Kamenes turpina apputeksnēt. Iespējams, jūnija nogalē jau varēs novākt pirmos augļus. Normēšana palīdzēs tiem viendabīgāk nogatavoties. Sākoties ražas briešanai, jāpastiprina mēslošana – mazāk dod slāpekli, vairāk kalciju un kāliju.
Augļkopība
Turpinās augļu koku vasaras veidošana. Ābelēm uz klona potcelmiem, ja jauno dzinumu garums atļauj, liek knaģus, otrā gada kociņiem – gumijas, galotnes konkurentus vai nu atliec, vai izgriež. Vēlākos gados vienmēr skatās, lai sānzari nebūtu pārāk spēcīgi. Ja sānu zars attiecībā pret vadzaru diametrā jau ir vairāk nekā 50 procentu, augšana jāierobežo, ielaužot, iezāģējot zaru, taču tas jādara uzmanīgi. Ja ābelēm un bumbierēm raža aizmetusies, jānovērtē, vai tā pārāk nenolieks zaru. Ja tā ir bagātīga, to turpina normēt, puspunduriem pirmajos ražas gados atstājot vienu augļaizmetni ķekarā, bet punduriem vēl retāk. Saldajiem un skābajiem ķiršiem ar kalciju trūcīgās augsnēs dod kalcija smidzinājumu uz augļaizmetņiem un lapām. Savāc un iznīcina zem plūmēm nokritušos augļaizmetņus, jo tie invadēti ar plūmju zāģlapsenes kāpuriem. Seko līdzi arī kaitēkļu izplatībai – parādījies lapu tinējs, lapu blusiņas, laputis. Ja nepieciešams, tie jāierobežo. Normētas ražas kociņā kaitēkļu pārvietošanās ir apgrūtināta un vienlaikus iespējama kvalitatīvāka apstrāde ar augu aizsardzības līdzekļiem.
Atelpa iestājusies ābeļu un bumbieru kraupja ierobežošanā. Taču reizi nedēļā augļu dārzu pārbauda, apskatot kā lapas, tā augļaizmetņus. Zem īslaicīgiem segumiem sākas pirmo zemeņu raža, bet mēneša beigās ogas sagaidāmas arī laukā. Tā kā laika apstākļi būs labi, ja ir mulča un iespējams dot ūdeni caur pilināmām sistēmām, vienlaikus mēslojot, var cerēt uz labu ražu, jo ievērojami sarucis pelēkās puves izplatības risks.
Jāņogām vērojama strauja sarkanās pangērces savairošanās, daļu lapu var droši noraut un iznīcināt. Aveņu ziedēšanas laikā vaboli iespējams ierobežot, uzmanīgi kratot dzinumus, – paliek apakšā trauku un tās savāc. Upenēm ogu stingrībai arī dod kalcija nitrāta smidzinājumu lapām un augļaizmetņiem. Mēneša beigās būs pirmā saldo ķiršu raža, tāpēc jādomā, kā to pasargāt no nelūgtiem viesiem.
Dekoratīvā dārzkopība
Pirms Jāņiem piemērots laiks, lai ievāktu drogas – raskrēsliņus, kumelītes, vīgriezes, ceļtekas, matuzāles, brūnvālītes, rudzupuķes, retējus, deviņvīru spēku, asinszāli, raudeni, arī kliņģerītes, salvijas, citronmētras, ehinācijas, dvīņziedes. Ar ceru dalīšanu laiks sniegarožu pavairošanai. No pogaļām var ievākt sēklas un arī izsēt. 25. jūnijā dekoratīvajiem krūmiem no jaunajiem dzinumiem griež spraudeņus. To dara no rīta, bet apsakņošanai liek vakarā. 26. un 27. jūnijā sprauž zālainos, lapainos spraudeņus. Tad arī pēdējais brīdis izrakt nobriedušos tulpju sīpolus, ja nav paspēts, – arī hiacinšu sīpolus. Ja nepieciešams, pārstāda narcises. Tās izrok un uzreiz iestāda vai atliek līdz rudenim. Jūnija beigas ir īstas puķu dienas, jo dēstiem sēj divgadīgās puķes – kāršrozes, vidējās pulkstenītes, studentu neļķes, mēnesenes, uzpirkstītes, atraitnītes, zeltziedes, mārpuķītes, ozolītes. Dzērienu aromatizēšanai, etiķa iekrāsošanai vāc gurķu mētras ziedus. Apkopj arī laukā izliktos istabas augus, tiem kopā ar ūdeni dod atbilstošu mēslojumu. Pašlaik tie iegādājami katrai augu grupai – papardēm, zaļo lapu augiem, kaktusiem, orhidejām, bagātīgi ziedošām, palmām u.c.
Lai jauks Līgo vakars un Jāņu diena! Visu lietosim ar mēru, jo kas par daudz, tas par skādi!
