Siltais laiks jau februārī ļāvis uzplaukt sniegpulksteņiem. Drīz, pavisam drīz notiks parastais brīnums – paukšķēdami sprāgs pumpuri, un asni tieksies augšup.
Siltais laiks jau februārī ļāvis uzplaukt sniegpulksteņiem. Drīz, pavisam drīz notiks parastais brīnums – paukšķēdami sprāgs pumpuri, un asni tieksies augšup. Un daudzi no mums atkal gribēs savā dārzā iestādīt kādu dēstu.
Latviešiem dārzu veidošanā vienmēr ir pieticis pacietības un darbaprieka. Īpaši pēdējos gados tiek sēti un stādīti iepriekš nepazīti augi. Ceļojot esam skatījuši krāšņus un sakoptus dārzus, pieejami arī krāsaini žurnāli ar interesantām dārzu iekārtošanas idejām, taču bez profesionālām zināšanām tās ne vienmēr ir realizējamas.
Kādi dārzi modē
Ainavu arhitekte Silvija Rubene atzīst, ka praktiski visi dārzu īpašnieki grib, lai tajos būtu plaši zālieni, dekoratīvi stādījumi. Bet galvenais, lai stādījumi nemaksātu pārāk dārgi un to kopšana neprasītu daudz laika.
Pēdējos gados savrupnamu īpašnieki ir iecienījuši pie mājas veidot mākslīgas ūdenstilpes – dekoratīvus dīķīšus, baseiniņus ar strūklakām, kuros bieži tiek stādītas ūdensrozes. Mūsu klimatiskajiem apstākļiem peldbaseini nav īsti piemēroti, jo tie tiek ekspluatēti tikai trīs mēnešus gadā, bet kapitālieguldījumi ir lieli.
Pie mājām glīti izskatās un ir praktiski dekoratīva bruģa laukumiņi, celiņi un automašīnu iebrauktuves.
Vieglāka kopšana
Dārzā vismazāk kopšanas prasīs pareizi ierīkots zāliens (svarīgi izvēlēties augšanas apstākļiem piemērotākās sēklas), kas tiks regulāri pļauts. Krūmiņus stāda nevis izklaidus zālē (tas sarežģī tās pļaušanu), bet gan dobē ar apdobi. Krūmus sastāda diezgan cieši, lai ar laiku tie nosegtu visu dobes virsmu. Augsnei uzber mulču (sagatavotas koku mizas, kūdru), kas neļauj augt nezālēm. S.Rubene stāsta, ka ārzemēs pirms mulčas uzbēršanas augsnei uzklāj speciālu plēvi, tā vēl vairāk radot barjeru nezālēm.
Līdzās dekoratīviem mūžzaļiem krūmiem (skujeņiem) aizvien biežāk stādījumos tiek izmantoti ziedoši krūmi, piemēram, rododendri, spirejas (to šķirņu daudzveidība dod iespēju komplektēt dažādos laikos ziedošus augus) un ziemcietes, kas bieži nav jāpārstāda un veido kuplu ceru.
Gadās arī kļūdas
Ceļot jaunu māju, cilvēki parasti līdzekļus nežēlo, bet, tiklīdz jādomā par apkārtnes labiekārtošanu un dārzu, cenšas taupīt. Vienkāršākais princips: man jau neko īpašu nevajag, iesēšu zālīti, iestādīšu kociņus, un būs labi. Diemžēl, nespeciālistam ķeroties pie šāda darba, pavisam drīz ir skaidrs – kaut kas nav kārtībā: iestādītās rozes nīkuļo, dārza svētki jārīko gandrīz vai starp gurķu un kāpostu dobēm. Problēmas rodas arī tad, ja gribas kaut ko mainīt pirms gadiem iekoptā dārzā. Parasti nekonsultējoties ar speciālistu, dārzs izskatās sadrumstalots, jo nav izveidojusies stila vienotība.
Daiļdārzniece Aija Dižgalve uzskata, ka galvenā kļūda ir sākt kaut ko stādīt bez projekta. Svarīgākais ir izveidot dārza zonējumu: dekoratīvā zona ar priekšdārzu pie ēkas ieejas; tā saucamais dzīvojamais dārzs, kurā atrodas dārza mēbeles, kamīns un notiek visa saviesīgā dzīve; saimniecības daļa ar sakņu dārzu un augļu kokiem.
Veidojot zonējumu, nav mazsvarīgi izpētīt āderu izvietojumu – tas vajadzīgs gan cilvēku, gan augu labsajūtai. Piemēram, uz āderēm neaugs rožu dzimtas augi – rozes, arī ābeles un bumbieres. Augsts gruntsūdens līmenis traucēs lielu koku sakņu sistēmai.
«Ļoti jāpārdomā, kādus augus stādīt. Jāņem vērā augsnes auglība un dārza atrašanās vieta. Nevar cerēt, ka sausā un nabadzīgā zemē augs ceriņi, kas prasa auglīgu dārza zemi. Augu piedāvājums ir tik liels, ka jebkurai vietai var piemeklēt specifiskus augus,» atzīst S.Rubene.
Pieredze rāda, ka cilvēkiem grūtības rada stādāmā materiāla iegāde, zemes darbi – reljefa veidošana, nepietiekams piemērotas augsnes daudzums, dzīvžogu, ceļu un laukumu ierīkošana (tam bieži ir vajadzīga atbilstoša tehnika), pēc plāna iestādīt augus grupā, pareizi sagatavojot to stādīšanas vietu, zāliena ierīkošana un atjaunošana, kvalitatīva sēklas materiāla iegāde dekoratīvā zāliena ierīkošanai.
Kad un ar ko sākt
Domāt par dārzu var jebkurā laikā – tā uzskata speciālisti. Taču pavasaris atnāk tik pēkšņi un tik ātri paiet, ka šajā laikā grūti izdarīt daudz. S.Rubene iesaka jau vasarā apsvērt, kādas pārmaiņas vajadzīgas. Tad rudenī var sākt veikt nodomāto. Tiem, kam dārzs jau ir, pavasarī līdz pumpuru plaukšanas brīdim jāapgriež zari – veido koku un krūmu vainagus.
Augu stādīšanai arī vairs nav tik noteiktu termiņu. Ja stādaudzētavā tie ir iegādāti konteinerā, var stādīt praktiski jebkurā laikā, protams, izņemot laiku, kad zeme ir sasalusi.
Ja iecerēts dārzu iekārtot no jauna, nepieciešams vietu uzmērīt, lai varētu izgatavot projektu. Nākamais solis – projekta skice, tad tāmes sastādīšana un visbeidzot dārza iekārtošana – virsmas planēšana, ceļu, laukumu iesegšana ar bruģi, apgaismojuma iekārtošana, zāliena ierīkošana, augu pirkšana un stādīšana, dīķīša izveidošana u.tml. Tātad darba daudz. Protams, aizrautīgs dārzkopis amatieris var izdarīt ne mazums – ir pieejama plaša literatūra, tiek organizēti kursi. Taču daudziem lieti noderēs speciālista padoms.
Dārzs nav lēts prieks. Kāds gudrais ir teicis: labs dārzs maksā pusi no mājas cenas. Taču vienmēr pastāv iespēja visu rūpīgi pārdomāt – un kas gan var būt labāks par skaisti sakoptu dārzu?
Materiālu palīdzēja sagatavot apvienības «Vēlmju dārzs» speciālisti
