Dienās laiks silts, bet naktis drīzumā kļūs vēsākas, bieži apmāksies, gaidāmi nokrišņi. Masveidā jāvāc sakņaugi, sezona beidzas neapkurināmās siltumnīcās.
Dienās laiks silts, bet naktis drīzumā kļūs vēsākas, bieži apmāksies, gaidāmi nokrišņi. Masveidā jāvāc sakņaugi, sezona beidzas neapkurināmās siltumnīcās.
Augļu dārzos ražo rudens ābeles un bumbieres. Gatavo vietu jaunu ogulāju un augļu koku stādīšanai.
Dārzeņkopība
Dārzeņu laukos mitruma apstākļi atbilstoši, bet smagākās un necaurlaidīgākās augsnēs kādu laiku ražas vākšanu var traucēt pārmērīgais mitrums. Pēc 20. septembra jāievēro, ka lietus darbus kavēs bieži un no rītiem jau būs krietni vēsāks.
Noteikti jāsāk vākt sarkanās bietes, tās uzreiz jānogādā noliktavā, jo saknēm nepatīk mitrums. Tās šogad stipri atšķirīgas, daļa – sausuma novārdzinātas, sīkas un sažuvušas, bet daļai gana apmierinoša kvalitāte. Gaidāma pat par 20 – 30 procentiem zemāka raža. Ilgstošai glabāšanai vajadzētu atlasīt tikai labākās.
Septembra otrajā pusē būs vieglāk pazemināt temperatūru sakņu pagrabos, sarežģītāk tiem, kas dārzeņus glabā uz lauka stirpās, jo sekmīgai ieziemošanai traucēs gan augstās gaisa temperatūras dienā, gan biežais lietus. Problemātiski iegādāties arī salmus ruļļos vai ķīpās, jo lielākā daļa kombainu aprīkoti ar smalcinātājiem un labības audzēšana pamazām kļūst par “lielo” zemnieku nodarbi.
Burkāniem saknes vēl briedīs, taču arī to masveida vākšana jau jāplāno septembra beigās. Kur nepietiekami lietoti fungicīdi, burkānu lakstus stipri bojājusi sausplankumainība un cersporioze. Lapas no malām melnē un nokalst. Stipras infekcijas gadījumā iespējamas grūtības ražu novākt ar kombainu, jo lakstu masa var nebūt pietiekama. Ja nav dots lapu mēslojums, sevišķi kalcijs, vērojama sakņu plaisāšana. Kad laksti nogriezti, tās jāliek kastēs un konteineros un jāpārvieto sevišķi maigi. Nepilnīgi izaugušās nekādā ziņā nevajadzētu vākt un vest uz noliktavu, labākajā gadījumā var izmantot lopbarībai. Jārok laba manta, ko var uzglabāt un pārdot. Burkānus vislabāk likt konteineros vai ar piekabi nogādāt noliktavā un veidot sabērumu.
Septembra pēdējā nedēļā vāc arī citus sakņu dārzeņus (piemēram, rutkus, kāļus, rāceņus, baltos saldos redīsus). Saknes, kas ilgstoši cietušas sausumu, ir koksnainas un sīkas, citas saņēmušas mitrumu un saplaisājušas. Tādas savukārt ir potenciāls avots puvju attīstībai.
Vāc arī ziedkāpostus, brokoļus, kas mitruma ietekmē sasnieguši lielākus izmērus nekā līdz šim. Uzglabājamos kāpostus vēl līdz 20. septembrim pēdējo reizi vajadzētu smidzināt ar fungicīdu.
Ja kartupeļu vēlās šķirnes izdevies pasargāt no lakstu puves, augu zaļo daļu nopļauj un smidzina ar reglonu super. Tādējādi nožūs arī visas nezāles. Tā kā bumbuļiem vērojama arī otrreizējā augšana, mizas nobriedināšana ir ļoti svarīga. Šogad raža ir teju vai uz pusi mazāka, tādēļ kartupeļu vākšana un saglabāšana būs īpaši nozīmīgs darbs.
Lai ierobežotu nezāles, novāktās dārzeņu platības loba. Ja daudz augu atlieku, izsmidzina arī biokompostētāju. Kur izplatītas daudzgadīgās nezāles, kamēr saulains un silts laiks, smidzina glifosāta herbicīdus, efekta palielināšanai var pielikt virsmas aktīvo vielu vai arī slāpekļa mēslojumu.
Siltumnīcās
Neapkurināmās siltumnīcās ražošanas cikls pamazām tuvojas nobeigumam. Gurķi vairs ražo tikai labi uzturētās segtajās platībās. Dienas un nakts temperatūru svārstību dēļ strauji izplatās neīstā miltrasa. Kur spēcīgs kondensāts, uz gurķu un tomātu augu virsējās daļas vērojama pelēkā puve. Ja augus skārusi vīte, tie jau nokaltuši un izmetami.
Jālaista reti, ja atlikušo dzinumu krāsojums ir normālā zaļā krāsā, tad arī mēslot vairs nav nepieciešams. Turpina atlapot, tomēr jāatceras, ka ražas briedināšanai nepieciešamas arī lapas. Ja tomātos strauji izplatās augļu brūnā un citas puves, novāc pilnīgi zaļus augļus, ja ne, gatavināšanai ņem krāsoties sākušos, jo pilnīgi sarkanus sagaidīt nav nepieciešams. Nolasītos tomātus vairākas reizes nedēļā pārbauda un tur ne zemākā par 10 grādu temperatūru.
Jau izteikti redzama atšķirība siltumnīcas mikroklimatā, kur ir parastā plēve un kur pretkondensāta plēves segums. Pēdējā tomāti un gurķi daudz veselāki, minimāli izplatījušās slimības.
Augļkopība
Augļu dārzos palikuši tikai āboli un bumbieri, kas dažviet briedina ļoti labu ražu. Tādēļ rūpīgi uzmana tās nogatavošanās procesu. Novāc pūstošos augļus, jo no tiem inficējas arī veselie. Pirmie nobirst slimie un kaitēkļu invadētie.
Septembra otrajā pusē augļi intensīvi krāsojas. Jāvāc rudens un agrās ziemas šķirnes āboli un bumbieri. Augļus ņem nevis satverot un raujot, bet pagriežot ap savu asi, lai nolūst kātiņš. Āboliem, kam dabiska vaska kārtiņa, tā jāsaglabā. Tuvojoties salnu periodam, strauji cukurus uzkrāj vīnogas, tādēļ tās īsto garšu vēl tikai iegūs.
Turpina gatavot augsni jauna ogulāju vai augļu koku dārza stādīšanai. Sevišķu vērību pievērš apdobēm. Konteineru stādus var dēstīt visu laiku, kailsakņus – no septembra beigām.
Dekoratīvā dārzkopība
Turpina ziedēt rudens puķes. Līdz salnām priecē arī izturīgākie vasaras ziedi. Tos gan bojā pelēkās puves izplatība, tādēļ krāšņums strauji zūd. Noziedējušās puķes izrauj un liek komposta kaudzē, nogriež stublājus. Turpina pļaut dekoratīvos zālienus.
***
Kāpostu laukos
Vācami arī daļa kāpostu skābēšanai un “konveijeram” svaigam patēriņam. Lielākajā daļā lauku tie ir laputu nomocīti, bieži vērojama sausplankumainība, daudzviet arī pelēkā puve. Saņēmušas mitrumu, bet nepietiekamu kalcija devu, galviņas plīst. Sausplankumainība rada nelielus tumšus un apaļus plankumus, kas skar galviņas virsējās lapas. Jo spēcīgāka infekcija, jo dziļāk šos plankumus var atrast. Kāpostus, kurus skārusi arī pelēkā puve, vāc atsevišķi un rūpīgi notīra, uzglabāt tos nebūs iespējams, bet var izmantot skābēšanai. Kalcija trūkuma dēļ galviņu vidū atsevišķas lapas var brūnēt, tumšoties un ar laiku sapūt.
***
Laikapstākļi Zemgalē
Laiks septembra pirmajā pusē solītajam atbilda daļēji, un bez nokrišņiem bija tikai otrās dekādes sākumā. Vēl līdz šīs nedēļas vidum gaisa temperatūra dienā krietni pārsniegs +200C un naktis būs neparasti siltas – +10…130C. Samērā saulains un bez nokrišņiem, taču jau nedēļas otrajā pusē situācija mainīsies – lai arī temperatūra dienā vēl būs +15…200C, naktis kļūs krietni vēsākas – zem +100C, +5…70C robežās. Palielināsies arī mākoņu daudzums, bieži iespējami īslaicīgi nokrišņi. Pastiprināsies vēja ātrums. Var teikt, ka rudens sāks izpausties visā savā godībā.
***
Kā vākt sakņu dārzeņus
Saknēm jābūt tīrām, taču nedrīkst būt bojāta miza (nevajag augsni nokasīt), neapgriež arī sakni, tas radīs lielus mitruma zudumus, un tās vītīs. Nedrīkst nogriezt pārāk lielu “pieri”, jo arī caur to dārzenis vītīs. Nogriež tā, lai paliktu apmēram puscentimetrs lapu daļas. Noliktavā ievieto tikai apžāvētas, veselas un standartiem atbilstošas saknes, pārējās brāķē.
