Svētes pagasta Straumē nelielā trīsistabu dzīvoklītī mitinās Regīna un Harijs Gruģi un viņu deviņas atvases.
Svētes pagasta Straumē nelielā trīsistabu dzīvoklītī mitinās Regīna un Harijs Gruģi un viņu deviņas atvases. Arī viņi tāpat kā visas citas ģimenes ir 1.septembra gaidās,
jo šogad uz skolu jādodas septiņiem bērniem.
Regīna augusi un skolojusies šajā pagastā, bet savu izredzēto pirms astoņpadsmit gadiem sastapusi kādā ballē viņa dzimtajā pusē Emburgā. Tā viņi sadejojās un ģimeni tagad jau kuplina četri dēli: Sandris, Jānis, Ingars, Aigars un piecas meitas: Kristīne, Marita, Anna Marija, Aira un Ivita. Mazākā sevi šai pasaulē pieteica tikai pirms nepilniem trim mēnešiem.
Katram bērnam pa istabai
Apbrīnojama ir šīs ģimenes lielā uzņēmība un cīņa par savu mērķu sasniegšanu. Pirms astoņiem gadiem Emburgā nodega Gruģu ģimenes tikko kā nopirktā un izremontētā māja. Regīna atzīst, ka trieciens bijis bezgala liels viņi ar bērnu pulciņu palika bez jumta virs galvas. Tā nu viņi klīda un meklēja vietiņu, kur apmesties. Svētes pagasta Straumē Regīna un Harijs nopirka četristabu dzīvokli, kam gan nepieciešams pamatīgs remonts. Ar naudiņu tādai lielai saimei bija sevišķi grūti, un pēc ugunsgrēka tik daudz kas bija nepieciešams. Tāpēc remonts velkas lēnām, un būs vajadzīgs ilgs laiks, lai dzīvoklī varētu dzīvot. Bet tikmēr Gruģu ģimene mitinās tās pašas mājas vienā trīsistabu dzīvoklī, ko paņēmuši ar visām mēbelēm ar izpirkšanas tiesībām:
Par šo vēl jāsamaksā 1300 dolāru, tad arī šis dzīvoklis būs mūsu. Ja izturēsim šo gadu, tad jau dzīvosim labi, saka Regīna.
Kad būs kārtībā abi dzīvokļi, kopā sanāks deviņas istabas gandrīz vai katram bērnam sava. Ja vien viņi būs lauku piekritēji un paliks šeit dzīvot.
Naudu pelna vīrieši
Ģimenes pamatbudžeta pelnītājs ir Harijs, viņš strādā firmā «Arro», kur ražo sauso barību suņiem. Viņš stāsta, ka esot vienīgais strādnieks šajā ražotnē, tādēļ, kad vien ir brīvs brīdis, viņam palīgā uz cehu nākot visi dēli. Kad vēl nebija dzimusi mazā Ivitiņa, arī Regīna pat naktīs gājusi uz cehu strādāt. Darbs neesot no vieglajiem: ar nazi jāgriež liellopu subprodukti, kas vēlāk tiekot pārstrādāti sausajā barībā. Regulāri darba pietiekot četriem pieciem mēnešiem. Kad saražotas astoņas tonnas barības, furgons var doties uz Vāciju. Produkcija tiekot pilnībā eksportēta uz Vāczemi, jo tai esot ļoti augsta pašizmaksa un Latvijā tik dārgu preci «mazajiem brāļiem» nepērkot.
Dēliem par padarīto darbiņu tētis maksājot algu. Jānis, piemēram, šovasar iekrājis 16 latu un par tiem nopircis skolai kurpes un bikses.
Puikas ir dūšīgi, daudz palīdz un saprot, ka tas jādara. Tā sacamais bērnu pabalsts mēnesī nesanāk vairāk par 92 latiem un viss aiziet ēšanai, stāsta Harijs.
Pirkts tiekot tikai pats nepieciešamākais, kas dārzā nav izaudzējams un mežā salasāms.
Palīdzība no malas niecīga
Regīna un Harijs pēc dabas ir ļoti klusi, viņi nav no tiem, kas staigātu pa iestādēm un lūgtu palīdzību, viņi cenšas tikt galā pašu spēkiem.
Kā tad pagasts var palīdzēt, ka pats tik tikko iztiek? Pagājušajā gadā Svētes skolā vienam un Straumes skolā diviem bērniem tika piešķirtas brīvpusdienas. Tas vien jau ir daudz, saka Regīna.
Pērn pagasts atļāvis par ūdeni maksāt uz pusi lētāk. Šogad tādas iespējas vairs neesot un mēnesī par ūdens patēriņu vien Gruģu ģimenei nākas šķirties no gandrīz 18 latiem. Harijs spriež, ka nopietni jāsāk domāt par ūdens skaitītāja uzstādīšanu, jo tik daudz viņi nepatērējot. Taču skaitītājs maksā bargu naudu.
Virtuvē ir iemūrēta plīts, kas ziemā silda arī vienu istabu. Tad viņi visi bariņā sanāk siltumā, ciešāk viens pie otra piespiežas un pārlaiž garos ziemas vakarus.
Lopiņu gan pašlaik neesot, jo visi pārdoti, pērkot dzīvokli. Liels atbalsts esot Latvijas Bērnu fonds, kas visus šos gadus dāsni palīdzējis Gruģu ģimenei.
Regīna nesūdzas par grūtumu. To nedara arī Harijs, kas pats nācis no daudzbērnu ģimenes. Viņa mamma viena pati trīsistabu dzīvoklī spējusi izaudzināt 12 bērnus.
Vīramāte vienmēr ir teikusi, ka bērniem jābūt tik daudz, cik Dieviņš nolēmis. Kad piedzima pirmie četri, likās, ka būs ļoti grūti viņus izaudzināt, bet tad nāca nākamie un varēja man palīdzēt tā, ka tagad jau grūti nemaz neliekas, smejas Regīna.
Gruģu jaunajai paaudzei domas par to, cik bērnu ģimenē viņi kādreiz gribētu, bija atšķirīgas.Viens teica, ka divus vai trīs, cits savukārt tik daudz, ka grūti būšot saskaitīt. Bet ļoti ticams, ka kāds no viņiem turpinās ģimenes tradīcijas un pēc gadiem priecāsies par tik pat daudz bērniņiem kā mamma un tētis Regīna un Harijs.
