Daudzi jelgavnieki izmanto sabiedriskā transporta pakalpojumus. Līdz šim jelgavnieku pieprasījums ir pietiekami apmierināts, taču problēmas saglabājas.
Daudzi jelgavnieki izmanto sabiedriskā transporta pakalpojumus. Līdz šim jelgavnieku pieprasījums ir pietiekami apmierināts, taču problēmas saglabājas. Domāju, ka mūsu pilsētas iedzīvotāji ir apmierināti ar autobusu biļešu cenu – 15 santīmu. Pašreiz tā ir viena no zemākajām Latvijas pilsētās. Gribētu atgādināt, ka 1997. gadā deputātiem tika iesniegts aprēķins, kurā bija pamatota viena pasažiera pārvadāšanas izmaksa, un tā bija 29,1 santīms.
Laika gaitā notika Jelgavas Autobusu parka (JAP) administrācijas maiņa. Kopš 1999. gada 12. augusta direktors ir Arnis Jansons un strādā viņa komanda. Jāatzīstas, Pasažieru pārvadājumu koordinācijas padome diezgan ilgi turēja A.Jansonu pārbaudāmā statusā, jo viņš daļēji bija saistīts ar iepriekšējo JAP administrāciju. Sava nozīme bija arī tam, ka bija pietiekami daudz sūdzību, kuras centāmies daļēji pārbaudīt.
JAP administrācija pašreiz strādā pietiekami labi un efektīvi. Ir sakārtota remontzona, datorizēta remontdarbu uzskaite un plānošana, turpat tiek veiktas visu veidu autobusu apkopes, ir uzlabota rezerves daļu piegāde, izslēdzot starpniekus, un nopirkti 11 «Ford Transit», viens «Mercedes» un atjaunoti divi «Otoyol – IVECO» autobusi. Kopumā izveidotas septiņas jaunas darbavietas Autobusu parkā, kā arī 26 darbavietas autobusu vadītājiem nomniekiem.
JAP ir ierīkota «Neste» degvielas uzpildes stacija, kas samazina izdevumus par degvielu. Galvenokārt pateicoties JAP administrācijas radošajai rīcībai, jelgavnieki joprojām autobusos brauc par 15 santīmiem, kaut arī degvielas cena ir paaugstinājusies vairākas reizes. Akcīzes nodokļa maiņu un pasažieru pārvadājumu dotāciju dēļ iet kā pa viļņiem – valsts institūcijas nepilda savus pienākumus un solījumus.
JAP problēmas rada arī pilsētas Domes tuvākie kaimiņi. Man reizēm rodas izjūta, ka daži mūsu kaimiņu līderi dara visu, lai JAP būtu iespējami grūtāk, sarežģītāk. Zināmā mērā tas ir saistīts ar 1996. gada 11. novembra līgumu Nr.41, kuru noslēdz iepriekšējā JAP un rajona administrācija. Tas tiešām ir unikāls! Par šo vienošanos jelgavnieki varēja lasīt šā gada 12. jūlija «Zemgales Ziņās» rakstā «Vai divkārši maksāts nav par dārgu?». Mēs bijām pietiekami solīdi un, izanalizējuši LR Valsts kontroles atzinumu «Par Valsts autoceļu fonda līdzekļu, kas paredzēti kā mērķdotācijas autobusu regulārajiem pārvadājumiem lauku apvidū, izlietojumu Jelgavas rajona Padomē 1997. – 1999. gadā» iespējamās sekas rajona Padomei, šo kraupaino krupi norijām. Ļoti žēl, ka viens otrs no rajona Padomes turpināja un turpina rīkoties, manuprāt, negodprātīgi. Pie šīs tēmas būsim spiesti atgriezties pēc zināma laika.
Iespējams, ka daļēji iepriekš minētā dēļ, vai arī citiem spēkiem «radoši pieejot», pilsētā sāka izplatīties baumas, ka būs cita JAP vadība, JAP bankrotēs vai būtiski mainīsies autobusu vadītāju nomnieku stāvoklis. Tādēļ pasažieru pārvadājumu koordinācijas padome sanāca savā sēdē, kur rūpīgi visu izanalizēja un pēc tam tikās ar autobusu vadītājiem nomniekiem. Klātesošajiem tika nepārprotami pateikts, ka pašreiz mēs pilnībā uzticamies JAP vadībai. Bija pārrunas arī par zaudējumiem, kas rodas JAP un autobusu vadītājiem nomniekiem sakarā ar Driksas tilta remontu, 3500 līdz 4000 latu mēnesī. Lūgums bija šo jautājumu pārdomāti risināt, remontējot Lielupes tiltu.
Tātad biļešu cena nav mainījusies kopš 1998. gada 1. februāra, taču būtiski palielinājušās rezerves daļu cenas un jo sevišķi maksa par degvielu, ļoti samazinājušās valsts dotācijas pasažieru pārvadāšanai, tādēļ situācija JAP kļūst arvien smagāka. Lai nebūtu jāpaaugstina biļešu cenas, uzdevām JAP administrācijai rūpīgi izanalizēt pasažieru plūsmu, reisu skaitu un iesniegt priekšlikumus par reisu biežumu izmaiņām, palielinot intervālu starp tiem. Ceru, ka jelgavnieki sapratīs šo izmaiņu nepieciešamību. Tas ir vismazāk sāpīgais problēmas pagaidu risinājums. Protams, mēs labprāt ieklausītos arī jelgavnieku teiktajā.
