Ikviens no mums vēlas būt vesels, jo dabiska ir vēlēšanās nodzīvot garu un laimīgu mūžu.
Ikviens no mums vēlas būt vesels, jo dabiska ir vēlēšanās nodzīvot garu un laimīgu mūžu. Taču ne reizi vien nāk prātā doma – diezin vai šajā piesārņojumu, vīrusu, stresa laikmetā tas vairs iespējams.
Tāpēc derīgi varētu būt tāda cilvēka padomi, kas pats ir nodzīvojis garu mūžu. Amerikāņu ārsts naturopāts Pols Bregs nodzīvoja 95 gadus, ņemdams vērā vairākus veselīga dzīvesveida principus. Kad viņš gāja bojā nelaimes gadījumā, vizinoties ar vēja dēli, viņa organisms bija tādā stāvoklī, it kā tā īpašnieks nebūtu vēl pusmūžā.
Pola Brega deviņi dzīves principi – deviņi dakteri – viņam kalpojuši visu mūžu, un par tiem viņš atgādinājis savā grāmatā «Badošanās burvestības». Arī mums šie dabas dotie dakteri vienmēr gatavi palīdzēt uzturēt labu veselību.
Saules gaisma
Katrs augs savus dzīvības spēkus smeļ no saules enerģijas. Ēdot svaigus augļus un dārzeņus, asimilējam augu «asinis». Zaļie augi ir piesātināti ar saules enerģiju, kas iemiesota barojošā hlorofilā – augos uzkrātajā saules enerģijā, visbagātākajā un derīgākajā barībā mūsu organismam. Cilvēkam visnoderīgākie ir agra rīta saules stari. Visvairāk radiācijas saules staros ir no pulksten 11 līdz 15.
Svaigs gaiss
Gaiss ir neredzama barība, bez kuras mēs nespējam nodzīvot ilgāk par piecām septiņām minūtēm. No gaisa iegūstam skābekli – produktu, kas nepieciešams ikvienai organisma šūniņai. Dzīvības procesā organismā izstrādājas indes, un skābeklis savāc ogļskābi, kurā tās izšķīdušas. Ja kādu laiku nesaņemsim pietiekami daudz svaiga gaisa, veicināsim mūsu organisma saindēšanos, un tas var izraisīt daudzas slimības.
Tīrs ūdens
Mūsu organisma sastāvā aptuveni 70 procentu ir ūdens. Lai ķermenī saglabātu normālu ūdens līdzsvaru, nepieciešams to nemitīgi papildināt. Lietojot uzturā daudz augļu un dārzeņu, mēs organismu apgādājam ar lielu daudzumu destilēta ūdens. Ūdens ir svarīgāks nekā uzturs: divu desmitdaļu organisma ūdens zaudēšana var izrādīties cilvēkam nāvējoša!
Dabisks uzturs
Par tādu uzskatāms uzturs, kurā ir augļi, dārzeņi, graudi. Nav vēlami sintētiski, konservēti koncentrātu produkti, jo tajos izmantoti ķīmiski konservanti. Turklāt šāda barība organismā sliktāk uzsūcas, rada aptaukošanos un citas slimības. Neticiet, ja teic, ka cilvēkam ir neizbēgami jānoveco, organismam jānolietojas un jāsavārgst. Ja cilvēks ēd to, kas viņam nepieciešams, laiks darbojas viņa labā.
Badošanās
Badošanās ir viens no pirmajiem dabiskās dziedniecības līdzekļiem, tā ir arī viena no vecākajām terapijas metodēm. 74 reizes tā pieminēta Bībelē. Badošanās organismam dod fizisku atslodzi un veicina pārslēgšanos uz atveseļošanās procesiem. Protams, tai jānotiek kompetentā uzraudzībā un jābūt pamatotai uz dziļām zināšanām kā drošības garantu veselības atgūšanas ceļā.
Fiziskie vingrinājumi
Piemēroti vingrinājumi, kas izdarīti ik dienas, liek straujāk ritēt mūsu asinīm. Turpretim sliņķiem asins cirkulācija ir apgrūtināta, tajās nenotiek veselības saglabāšanai nepieciešamās pārmaiņas. Vingrojot mēs ļaujam brīvi izplūst sviedriem, tā attīrot organismu no indēm, kas rodas vielmaiņas procesā. Staigājot nedrīkst uzmest kūkumu, jāiet augstu paceltu galvu, iztaisnojot plecus. Izvirzīsim sev mērķi kļūt par labu gājēju un veselu gadu jebkuros laika apstākļos ik dienas iesim pastaigāties!
Atpūta
Neaizmirsīsim, ka atpūšoties nevajadzētu sēdēt sakrustotām kājām, jo šādā pozā saspiežam artērijas. Atpūsties nozīmē nodrošināt brīvu asinsriņķošanu visā organismā. Ja kurpes ir pārāk šauras, ja kaklasaite savilkta par ciešu, ja cepure par mazu, ja apģērbs spiež, mēs neatpūšamies. Pilnvērtīgai atpūtai naktī apģērbs nav vajadzīgs. Gulēt iesim bez medikamentu palīdzības!
Laba stāja
Kritiski aplūkosim sevi spogulī: vai mūsu augums nav salīcis, vai nestaigājam sakumpušu muguru? Ja tā ir, tad tas liecina, ka daļa muskuļu ir novājināti. Sēžot jāseko, lai mugurkauls būtu iztaisnots, vēders ievilkts, pleci taisni. Kādam kardiologam reiz jautāja: «Kad visbiežāk atgadās sirdslēkmes?» Viņš atbildēja: «Tad, kad cilvēks mierīgi sēž, pārmetis kāju pār kāju.» Pareizai stājai jākļūst par dienišķu ieradumu.
Saprāts
Cilvēka pirmsākums ir viņa dvēsele, individualitāte, kas cilvēku dara neatkārtojamu, savdabīgu, atšķirīgu. Tikai tad, ja ķermenis un saprāts ir savstarpējā harmonijā, iegūstams patiess dvēseles līdzsvars. Nekad nedrīkst aizmirst, ka pirmajā vietā cilvēkā ir garīgais spēks, otrajā – mentalitāte, trešajā – fiziskais rūdījums. Tikai ar savu saprātu spēsim izstrādāt progresīvu dzīves filosofiju.
Varbūt ikdienā neizdosies iegaumēt visus šos padomus. Tad katrs atradīsim vienu, sev svarīgāko, un cītīgi tam sekosim, paturot prātā Pola Brega novēlējumu: «Lai jūs nodzīvotu ilgu mūžu un izbaudītu to ārkārtīgi patīkamo stāvokli, ko sauc par mūžīgo jaunību!»
