Maija pirmā nedēļa Latvijā notikumus sapresējusi tik cieši, ka dažos citos gados tos varētu pa vienam izgaršot visu gadu.
Maija pirmā nedēļa Latvijā notikumus sapresējusi tik cieši, ka dažos citos gados tos varētu pa vienam izgaršot visu gadu. Mēneša pirmajā dienā varējām atsaukt atmiņā notikumus pirms diviem gadiem, kad līdz ar citām desmit valstīm oficiāli tikām uzņemti ES. Kā šajā laikā gājis, gana daudz rakstīts un rādīts. Katram bijusi iespēja gūt labu vai sliktu pieredzi. Viens nav noliedzams – atrašanās kopējās Eiropas politiskajā un ekonomiskajā telpā galvenokārt ir devusi iespējas. Vieniem – apzināties savu vērtību, bet citiem – spējas darboties daudz plašākos biznesa ūdeņos. Šie divi gadi parādījuši, cik dzīvot spējīga ir pašu radītā sociālās aizsardzības sistēma. Pirmkārt, jau tiem, kas savu darba mūžu beiguši un atrodas pensijā. Valsts šajā jomā uzrādījusi ne tos labākos panākumus. Otrkārt, tas attiecināms arī uz medicīnas pieejamību un tās kvalitāti neatkarīgi no maka biezuma. Šajā jomā viss nav tikai rožainās krāsās. Nenoliegsim, ir arī tādi, kam no tā ne silts, ne auksts. Ka tik kāds maizes gabals atrodams un krutkas pusstops iegādājams.
Rīt Latvijā valsts svētki. Jādomā, ka šī diena būs tikpat saulaina un silta kā pirms sešpadsmit gadiem, kad Augstākās Padomes deputātu vairākums nobalsoja par Neatkarības deklarāciju. Šā vissvarīgākā dokumenta tapšanu galvenokārt iespaidoja Lietuvas drosmīgais solis. Tā savu politisko nostāju pauda jau 1990. gada 11. martā. Tomēr izšķirošā nozīme bija 1990. gada 18. marta tautas deputātu vēlēšanām Latvijā, kurās pārliecinoši uzvarēja Latvijas Tautas frontes un Latvijas Nacionālās neatkarības kustības deputātu kandidāti. Šajos gados noiets ceļš, kas daudzām citām valstīm prasījis gadu desmitus. Turklāt radīts pamats, lai pārmaiņas būtu neatgriezeniskas, un to nodrošina mūsu atrašanās NATO blokā un ES dalībvalstu sastāvā.
Parīt, 5. maijā, sāksies trešais šīsnedēļas notikums, kas, būsim godīgi, aizēno pirmos divus. Runa ir par pasaules čempionātu hokejā, kas pirmo reizi mājvietu radis Rīgā. Kā jau ierasts, pēc tam, kad Starptautiskā hokeja federācija šo godu bija uzticējusi mums, sarosījās visdažādākā kalibra blēži. Gan starptautiska skanējuma, gan pašmāju. Vienubrīd bija pamatotas šaubas, ka tieši hokeja funkcionāru un viņiem pielipušo blēžu dēļ pasaules labākos hokejistus Latvijā nesagaidīsim. Paldies Dievam, kārtējo reizi izdevās pierādīt, ka sākam darboties, kad s… jau smeļas mutē. Cik dzirdēts, tieši nevēlēšanās “dalīties” lielajā naudā bija tā, kas aizlika priekšā kāju iespējai čempionāta spēlēm notikt arī kādā pilsētā ārpus Rīgas.
Šajā ziņā jelgavnieki var būt lepni. Mūsu ledus hallē līdzās “lielajam” čempionātam risināsies pasaules čempionāts stājhokejā. (Ja kāds jelgavnieks vēl nezina, tieši Jelgava ir šā sporta veida centrs Latvijā un šeit dzīvo trešā daļa mūsu valsts izlases spēlētāju). Atliek vien cerēt, ka jelgavnieki to spēs novērtēt un dosies skatīties spēles ne tikai uz galvaspilsētu. Kad laukumā Jelgavas Ledus hallē izies Kanādas izlase – divkārtējie pasaules čempioni stājhokejā – un pārējās piecas komandas, tostarp arī Latvija, mūsu atbalsts būs veltīts visiem. Un noteikti skatīsimies, kā oficiālajā “lielā” pasaules čempionāta atklāšanā pirmo simbolisko iemetienu veiks jelgavnieks Niklāvs Birovs.
