Galvassāpes, slikta dūša, miegainība, apsārtusi sausa āda, pēkšņa ķermeņa temperatūras paaugstināšanās virs 37 grādiem, elpošanas paātrināšanās – tas, iespējams, liecina, ka cilvēku piemeklējis saules vai karstuma dūriens.
Galvassāpes, slikta dūša, miegainība, apsārtusi sausa āda, pēkšņa ķermeņa temperatūras paaugstināšanās virs 37 grādiem, elpošanas paātrināšanās – tas, iespējams, liecina, ka cilvēku piemeklējis saules vai karstuma dūriens. Pagaidām Jelgavas slimnīcā pacienti ar šādām sūdzībām palīdzību nav meklējuši.
Rodoties aizdomām par saules vai karstuma dūrienu, cietušais, kā skaidro mediķi, jānovieto vēsākā vietā, tam jānovelk virsdrēbes, jāpieliek leduspūšļi (derēs pat saldējums) vai mitra drāna uz centrālajiem asinsvadiem – uz kakla, padusēs un cirkšņos. Tādējādi tiks atvēsinātas sakarsušās asinis, veicinot ķermeņa atdzišanu. Ja cilvēks ir pie samaņas, jādod dzert. Ieteicams vājš sālsūdens šķīdums (1/4 tējkarotes uz 0,5 litru ūdens), kas organismā atjaunos ar sviedriem zaudēto šķidrumu. Aptiekās iegādājami rehidrācijas līdzekļi. Lieliski derēs arī sula un negāzēts ūdens. Ja cilvēks ir bezsamaņā, viņš jānogulda stabilā sānu guļā (labā plauksta zem kreisā vaiga, kreisā kāja taisna, labā saliekta). Jāizsauc ārsts, jo viņš vislabāk izvērtēs cietušā stāvokli.
Kā “Ziņām” pastāstīja ģimenes ārste Nellija Salmiņa – Salma, karstā laikā mazāk vajadzētu uzturēties atklātos saules staros. Dienas gaitas un arī sauļošanās jāplāno līdz pulksten 11 un pēcpusdienās no pulksten 15, kad saules aktivitāte ir mazāka.
Īpaša piesardzība nepieciešama gados vecākiem cilvēkiem un maziem bērniem. Zīdaiņiem līdz gada vecumam uzturēšanās atklātos saules staros ir īpaši kaitīga, jo mazuļa galvaskausā atrodas tā saucamie avotiņi, kas palielina saules radiācijas iedarbības risku.
Cilvēkiem, kas spiesti uzturēties ārā, veicot ikdienas darbus, jālieto ne mazāk kā divi litri šķidruma dienā. Mediķi iesaka ievērot mērenību ēdienreizēs, īpaši pusdienās, jo tādējādi palielinās asinsspiediens un rodas papildu slodze sirdij.
