Turpinās diskusijas par valsts reģionu funkcijām un finansēšanas kārtību.
Turpinās diskusijas par valsts reģionu funkcijām un finansēšanas kārtību. Pie vienota viedokļa vakar nenonāca arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) organizētajā seminārā Jelgavā.
Aktīvas diskusijas izvērsās par plānoto piecu Latvijas reģionu vadības modeli. Proti, RAPLM vadītājs Māris Kučinskis uzstājoties sacīja, ka līdzšinējās tikšanās reizēs pašvaldību vadītāji atbalstījuši, ka reģiona padomes vadītāju ievēl no reģiona pašvaldību priekšēdētāju vidus un tā rotācija norisinās ik pa sešiem mēnešiem. Tajā pašā laikā tiek minēts, ka šāds princips neļautu padomes vadītājam pietiekami iedziļināties reģiona problēmās. Diskusijas raisīja arī ideja, ka uzsvars par reģiona dzīvē nozīmīgu lēmumu pieņemšanu jāliek uz spēcīga administrācijas vadītāja pleciem. Uz “Ziņu” jautājumu, vai šajā gadījumā reģiona attīstība nebūs atkarīga no vienas personas administratora spējām, M.Kučinskis atbildēja apstiprinoši. Ozolnieku novada vadītājs Māris Ainārs un Jelgavas Domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš “Ziņām” teica, ka pašlaik daudz svarīgāk valsts pārvaldes līmenī tikt skaidrībā par reģioniem deleģētajām funkcijām un to budžeta veidošanas mehānismu.
“Ziņas” jau informēja, ka 1. augustā stājās spēkā Saeimas pavasara sesijā pieņemtie reģionālās attīstības likuma grozījumi. Tie paredz piešķirt juridisko statusu pašreizējiem pieciem plānošanas reģioniem, tā nostiprinot to lomu valsts pārvaldes sistēmā. Tiek uzskatīts, ka tā būs lielākas iespējas aizstāvēt reģionu intereses valsts politikas izstrādē un īstenošanā. Likuma grozījumi palīdzēs koordinēt un saskaņot pašvaldību un valsts pārvaldes iestāžu darbu. Paredzēts, ka reģionu vadīs sadarbības padome, kurā būs pašvaldību un ministriju pārstāvji.
