Jaunākie dati liecina, ka līdz 48% Latvijas iedzīvotāju negatīvi vērtē savas pašvaldības darbību.
Jaunākie dati liecina, ka līdz 48% Latvijas iedzīvotāju negatīvi vērtē savas pašvaldības darbību. Dažās ir izdevies saknapināt tikai vienu deputātu kandidātu sarakstu. Tas ir potenciālo lokālās varas nesēju deficīts. Acīmredzami, Jelgavas 17 vēlēšanu saraksti liecina par pretēju tendenci, proti, par pārprodukciju. Pārprodukcija demokrātijas kontekstā nebūtu jāsaprot kā kaut kas negatīvs – vēlētājam ir izvēles iespējas.
Daudzos sarakstos nevar palikt nepamanīts fakts, ka lielai daļai nokļūšana Domē būtu pirmie soļi politikā. Var secināt, ka šādi politiķi «zaļknābji» nevarētu nodrošināt tūlītēju kvalitatīvu pašvaldības darbību, sevišķi, ja viņi nāktu no partijām, kas vēl nekad nav darbojušās Jelgavas Domē. Tomēr nevajadzētu šo «zaļknābju sindromu» absolutizēt.
Būtu skumji, ja daudzi vēlētāji uzķertos uz pāris pazīstamiem uzvārdiem, kas izbīdīti priekšgalā, taču aiz viņu «mugurām» stāv uz savtīgu interešu realizēšanu orientēti cilvēki. Tātad, jautājot – kas, ir svarīgi tikt skaidrībā, vai aiz patiešām pieredzējuša politiķa neslēpjas tautieši, kam rūp tikai personiskās intereses. Faktiski tieši tas, kāda būs privāto un publisko interešu proporcija, izšķirs jaunievēlētās Jelgavas pilsētas pašvaldības lēmējvaras kvalitāti.
Cits svarīgs faktors ir vēlēšanu programmas. Saprotams, jebkuras partijas programma ir visai abstrakta un, poētiski izsakoties, vējaina. Būtībā visu 17 partiju piedāvātās programmas ir demokrātijā tik ļoti nozīmīgā elementa kā ievēlēto amatpersonu atgriezeniskā saite ar savu elektorātu garants. Jau tagad svarīgi taujāt, kā paredzamās ieceres un plāni tiks īstenoti. Un tieši šis jautājums, šķiet, savā vienkāršībā ir izšķirošais kritērijs, kas liecina par partijas un tās piedāvāto kandidātu kvalitāti. Raudzīšanās uz vēlēšanu solījumiem kā uz kaut ko ātri gaistošu apliecina tikai pilsoniskā gara vājumu, un partiju programmas vēlētājam jāizmanto.
Daudzi jau tagad ir samierinājušies ar sadrumstaloto Domi, kas nespēs pilnvērtīgi strādāt. Vienīgā cerība paliek uz vēlētājiem. Ne jau kāds enigmātisks Baltais tēvs izglābs Jelgavu, bet gan cieša vietējās sabiedrības iesaiste. Ikvienas partijas primārais kvalitātes mērs ir kritiski un analītiski domājošs elektorāts, kas ne tikai nebaidās, bet izjūt kā savu svētu pienākumu jautāt un prasīt.
