Šokējoši – tādi secinājumi rodas, pārbaudot Jelgavas kapsētās izrakto kapu dziļumu.
Šokējoši – tādi secinājumi rodas, pārbaudot Jelgavas kapsētās izrakto kapu dziļumu
“Lai izvietotu pieminekļa pamatni, Zanderu kapos mazliet paraku kādu kopiņu, taču biju pārsteigts, ka jau nepilna pusmetra dziļumā atklājās zārka vāks!” tā “Ziņām” satraukumu par iespējamu kapraču nolaidību pauž kāds piemiņas akmeņu izgatavotājs. Savukārt jelgavniece Inguna, kas nesen bijusi kādās bērēs mūsu pilsētā, sūdzējās – ik palaikam ceremonijas gaitā kapsētā uzvēdījis nepatīkams aromāts. Vēlāk klātesošie sačukstējušies, ka tā ir pēdējos mēnešos apglabāto nelaiķu smaka.
Lai pārliecinātos par akmeņkaļa teikto, “Ziņas” divas nedēļas veica pārbaudes Jelgavas kapsētās.
Zārks uz zārka
Piektdien, 8. februārī, pēcpusdienā pirms pulksten 15 Baložu kapsētā bija izrakti divi kapi. “Ziņas” tur ieradās neilgi pirms atvadu ceremonijas sākuma. Bedres, kurā pēc brīža grasījās ielaist zārku, dziļums bija 160 centimetru. Taču tā augšējās malas veidoja vismaz 60 centimetru uzbērumu no bedres izraktās grunts. Spēji pieskrējušais racējs taisnojās, ka dziļāk bijis vēl viens apbedījums, tādēļ racis tik sekli.
Taču līdzīga aina atklājās arī citā kapā otrpus teritorijai. Tur bija rakts nepilnu metru dziļi, jo uzbērtās malas bija arī vismaz 60 centimetru augstas.
Pēc nedēļas 15. februārī “Ziņas” veica pārbaudi arī Zanderu kapsētā, kur bija sagatavota bedre blakus automašīnu novietošanas laukumam. Jau acīmredzams bija fakts, ka kapa dziļums nav pietiekams. Mērlente apstiprināja aizdomas – bedre bija 138 centimetrus dziļa, bet tās no svaigas smilts uzbērtās malas – 50 centimetri! Tas nozīmē, ka virs zārka, kas parasti ir ap pusmetru augsts, uzbērti vien daži desmiti centimetru
grunts.
Jābūt diviem metriem?
Kā skaidrots Jelgavas Kapsētu uzturēšanas noteikumos, kas pēdējo reizi laboti pirms desmit gadiem, kapa dziļumam jābūt 150 centimetriem līdz zārka vākam jeb vidēji 200 centimetru līdz gruntij.
Jelgavā par kapsētu uzturēšanu atbildīga aģentūra “Pilsētsaimniecība”. Tās direktors Andrejs
Baļčūns uzsver, ka iepriekšminētās ir ļoti nopietnas lietas, tādēļ iestāde tās stingri pārbaudīs un izvērtēs iespējamos pārkāpumus.
Arī viņš uzsvēra, ka vienā no Baložu kapsētas kopiņām jau iepriekš bijis apglabāts zārks, tādēļ bedre tik sekla. Direktors piebilda, ka tajā pašā vietā rakt drīkst tikai 25 gadus pēc iepriekšējām bērēm.
Tomēr A.Baļčūns arī sacīja, ka vecajās kapsētās, piemēram, Miera, Meža un citās, pirms daudziem gadu desmitiem iekārtotos kapos, pieļaujams rakt tikai 120 – 130 centimetru dziļus kapus. Tas saistīts ar paaugstināto gruntsūdeni, kas mūsu pilsētā nereti ir jau metra dziļumā. Šādās reizēs izstrādāta vienkārša tehnoloģija – iepriekšējā vakarā izrok nepilnu kapu, bet neilgi pirms bērēm to padziļina, lai mitrums to tik ātri nepiepilda.
Satraukumu pauž arī apbedītāji
Aptaujājot Jelgavas apbedīšanas firmu pārstāvjus, var secināt, ka Jelgavā situācija kapu apsaimniekošanas ziņā ir labāka nekā, piemēram, Rīgā. Galvaspilsētā kapi lielākoties tiek rakti ne dziļāki par metru. Taču par Jelgavas problēmu cēloni viņi min darbaspēku, kam uzticēta kapu rakšana. “Tie ir padomju laiku cilvēki, kam par saņemto atalgojumu pietrūkst motivācijas savu darbu paveikt godprātīgi,” sacīja kādas firmas darbinieks. Viņš apgalvoja, ka daļa kapraču pieraduši nerakt likumdošanā noteiktā dziļuma kapus. Savukārt dažkārt bedre ir nevis vajadzīgajā dziļumā, bet gan ārkārtīgi plata. Tad kopiņas malā ir milzīgas grunts kaudzes, tāpēc tuviniekiem šķiet, ka kapiņš ir gana dziļš.
Savukārt gan Sabiedrības veselības aģentūrā, gan Veselības inspekcijā “Ziņām” sacīja, ka ar sanitāro prasību pārbaudi Jelgavas kapsētās tām nav jānodarbojas. Vienīgā atbildība par gruntsūdeņu un atdusas vietu apkaimes nekaitīgumu ir pašvaldībai. Taču nule izstrādātajā Veselības inspekcijas nolikumā pie iestādes funkcijām teikts: “Atbilstoši kompetencei uzraudzīt un kontrolēt normatīvo aktu ievērošanu epidemioloģiskās drošības un vides veselības jomā, dzeramā ūdens nekaitīguma jomā.
