Saeimas deputāti pirms ieilgušās pavasara sesijas beigām apstiprināja ne tikai valsts budžeta grozījumus, bet arī grozījumus politisko organizāciju finansēšanas likumā.
Saeimas deputāti pirms ieilgušās pavasara sesijas beigām apstiprināja ne tikai valsts budžeta grozījumus, bet arī grozījumus politisko organizāciju finansēšanas likumā. Runājot juristu sausajā valodā, tagad tiek ieviesti koeficienti, lai noteiktu partiju priekšvēlēšanu tēriņus. Tie ir skaitļi ar daudzām nullēm aiz komata un neizskatās īpaši nozīmīgi. Patiesībā ar tiem noteikts, ka, piemēram, nākamgad paredzētajās pašvaldību vēlēšanās, kas, starp citu, apvienotas ar Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu, katra partija varēs tērēt 32 santīmus uz vienu vēlētāja “galvu”. Tas ļāvis pacelt priekšvēlēšanu aģitācijas griestus no 290 tūkstošiem līdz pat vairāk nekā 600 tūkstošiem latu.
Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, jāteic, ka šādu summu vairumam Saeimā pārstāvēto partiju nebūs problēmu savākt. Patiesībā vienmēr runa bijusi par to, ka labai tiesai politisko organizāciju nauda uz vēlēšanām līdusi laukā no visām kabatām vārda tiešā nozīmē un līdzšinējie oficiāli tērējamie 280 tūkstoši latu nav atspoguļojuši reālo situāciju. Kaut vai tās pašas bēdīgi slavenās pozitīvisma kampaņai dibinātās biedrības un nodibinājumi. Viņu likumīgās darbības “vīģes” lapa bijusi gauži maza, to savulaik atzinusi pat Augstākā tiesa.
Drīzāk uzmanība vēršama uz Jurģa Liepnieka – viena no Tautas partijai veltītās pozitīvisma kampaņas ideologiem un īstenotājiem – kādā atklāsmes brīdī sacīto. Proti, neļaus reklamēt partijas ar trešo personu starpniecību, tiks atrasti jauni inovatīvi ceļi. Piemēram, dibinot lojālus, it kā ar partijām nesaistītus preses izdevumus. Liepnieka teiktais vienai otrai pašvaldībai, tostarp Jelgavas, licis saausīties un jau laikus izdot savu avīzi. Nekas daudz, vien informēt iedzīvotājus pozitīvā gaisotnē. Gan dikti pazīstami, vai ne?
