Pašvaldību vēlēšanas ir aizvadītas, kaislības pamazām norimst. Nu jau ar gluži vēsu skatu var pavērties atpakaļ – kā tas bija un kas iznācis.
Pašvaldību vēlēšanas ir aizvadītas, kaislības pamazām norimst. Nu jau ar gluži vēsu skatu var pavērties atpakaļ – kā tas bija un kas iznācis.
Salīdzinājumā ar iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām šogad ievērojami lielāka bija Jelgavas uzņēmēju aktivitāte. Gandrīz visos sarakstos uz Domi līdzās pašvaldības uzņēmumu vadītājiem kandidēja arī kādas uzņēmējsabiedrības vadītājs vai īpašnieks. Jauno deputātu vidū netrūkst cilvēku ar saimnieciskās dzīves vadīšanas pieredzi, tomēr privātuzņēmēju īpatsvars nav liels. Kādi varētu būt tādas jelgavnieku izvēles iemesli?
Kamēr nav ievēlēta pilsētas vadība, aptaujātie uzņēmēji un arī eksperti lielākoties vēlējās palikt anonīmi, citi no sava viedokļa publiskošanas vispār atturējās. Var jau būt, ka viss ir izrunāts un aprakstīts, un tomēr.
Jaunajā Domē ievēlēti četru uzņēmumu saimnieciskās dzīves vadītāji. Divi no viņiem ir saistīti ar pašvaldību. Savukārt Hariju Veģeri un Eināru Grigoru kā Jelgavas Cukurfabrikas un «Jelgavas maiznieka» vadītājus pilsētnieki mazāk saista ar privātuzņēmējiem, kas biznesam pievērsušies pēdējā desmitgadē, vairāk viņus «liek kopā» ar uzņēmumiem, kas gadu desmitiem ir neatņemama pilsētas daļa. Tiesa, tajā pašā laikā daži citi līdzīgu uzņēmumu vadītāji palikuši «aiz borta».
Svarīgi ir iet pie cilvēkiem
Speciālisti, kas samērā regulāri nodarbojas ar ekonomisko norišu cēloņu un seku analīzi, teic, ka Jelgavā vēlēšanu rezultātus un balsotāju izvēli nav pareizi saistīt ar kādas vienas jomas pārstāvju, šajā gadījumā uzņēmēju, iegūtajiem rezultātiem. 17 sarakstu bija pilsētai netipiska situācija, kas prasītos pēc nopietnas papildu analīzes un kas stipri vien saskaldīja vēlētāju balsis. Bet tas vēl nenozīmē, ka jelgavnieki nav balsojuši par uzņēmējiem, un uzņēmēju neievēlēšana nav saistāma ar viņu nodarbošanos vai otrādi.
Analītiķi ir pārliecināti, ka cilvēki visvairāk balsojuši par konkrētiem cilvēkiem, mazāk – par partijām un to programmām. Tāpēc Domē ar nelieliem izņēmumiem ievēlētas pazīstamas personības. Tas liek domāt, ka privātuzņēmēji mūsu pilsētā vēl ir maz pazīstami. Tā uzskata arī lielākā daļa aptaujāto uzņēmēju un ekspertu. Turklāt savas popularitātes vairošanai kandidāti pievērsušies pārāk vēlu.
Reklāmas kampaņai ne viens vien iztērējis nozīmīgas naudas summas, tomēr taktika acīmredzot izvēlēta nepareiza. Parastie pirmsvēlēšanu pasākumi reklāmas veidā ir tie vienkāršākie, bet arī dārgākie, taču – ne efektīvākie. Kad reklāmas apjoms ir pārsātināts, cilvēki to vairs neuztver, iestājas pat pretējs efekts. «Vajadzēja iedomāties, ka ir svarīgi vairāk runāt ar cilvēkiem. Ne tik daudz nauda jātērē, cik laiks sarunām ar potenciālajiem vēlētājiem,» atzīst kāds LLU pasniedzējs, norādot, ka ar to gan nav domāts garlaicīgs sapulces tipa pasākums.
Uzņēmēji paši arī atzīst pieredzes trūkumu vēlēšanu kampaņā. Bet vēl viņi norāda uz kampaņas negodīgajiem paņēmieniem, ar to domājot arī kādas partijas pēdējā pirmsvēlēšanu dienā izplatītās anonīmās skrejlapas ar vairākus uzņēmējus aizskarošu informāciju.
Pieļauj zināmu neuzticēšanās devu
Uzņēmēju domas par iedzīvotāju neuzticēšanos viņiem, par darba devēju un ņēmēju atšķirībām, par uzņēmēju ieinteresētību ar pašvaldības palīdzību risināt sev vien svarīgus jautājumus ir atšķirīgas. Vieni to visu noliedz, citi uzskata, ka aizdomām par neuzticēšanos pietrūkst apliecinājuma, vēl citi pieļauj, ka zināma neuzticēšanās tomēr pastāv. Viens no iemesliem varētu būt tas, ka pat valsts līmenī nav uzskatāmu piemēru tam, kā veiksmīgi nodalīt darbošanos politikā no privātā biznesa. Sabiedrība domā, ka arī pašvaldību līmenī nav iespējams darboties abās sfērās, neradot interešu konfliktu.
Aptaujātie vēlētāji uz neuzticēšanos norāda samērā bieži. Lai gan viņiem nav pretenziju pret saimnieciskas domāšanas deputātiem, uzņēmēju vēlēšanās būt Domē lielā mērā tiek saistīta ar viņu vajadzību vairāk darboties sava uzņēmuma, nevis pilsētas interesēs. Iedzīvotājiem nepatīk arī tas, ka uzņēmēji pastāvīgi sūrojoties par grūto dzīvi un to, ka pašvaldība viņus neatbalsta, ka neveicina uzņēmējdarbības attīstību. Jelgavnieki negrib piekrist, ka grūta dzīve ir tikai uzņēmējiem. Salīdzinot darba ņēmēju un darba devēju dzīves līmeni, ienākumus, iespējas, protams, ir redzamas atšķirības. Tātad jāsecina, ka sabiedrība diezgan sarežģīti uztver uzņēmēju pārstāvniecību pašvaldībā, un deputātu kandidātiem ar to ir jārēķinās.
Vairāk novērtē pabalstus, nevis darba vietas
Savukārt uzņēmēji norāda, ka viņi pašvaldībā ne vienmēr tiek pareizi saprasti, viņiem svarīgi jautājumi netiek pietiekami enerģiski risināti. Arī plašākā – valsts – mērogā uzņēmējdarbības attīstība nenotiek pietiekami efektīvi. Tas tiešā un arī netiešā veidā agrāk vai vēlāk ietekmē pašu biznesa procesu. Lūk, viens no būtiskākajiem balotēšanās iemesliem – veicināt biznesa attīstību.
Uzņēmējam būt deputāta postenī nebūt nav vienkārši, jo viņam aktīvi jāstrādā savā uzņēmumā. Arī deputāta darbs ir jādara profesionāli. Apvienot abus darbus un abos strādāt ar vienlīdz lielu atdevi ir sarežģīti. Tas iespējams tad, ja privātbiznesa vadību var atļauties atstāt kādam vietniekam.
Pēc uzņēmēju domām, vajadzīgs laiks, lai sabiedrība saprastu viņu patiesos nolūkus un novērtētu devumu, piemēram, jaunu darba vietu veidā. Neviens gan nenoliedz to vajadzību, tomēr interesanti, ka tās netiek vērtētas tik augstu kā pabalsti un citi sociālie labumi, kas «apēdami» uzreiz.
Ne visam uzņēmēju teiktajam par Domes neieinteresētību var piekrist. Piemēram, par atbalstu nodokļu atlaižu veidā Jelgavas uzņēmējiem būtu grēks sūdzēties. Pašvaldība noteiktajās robežās parasti ļāvusi pagarināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksas termiņu. Zemes un īpašuma nodokļa (no šā gada īpašuma) likmes Jelgavā noteiktas iespējami zemākas, tā samazinot pašas pašvaldības ieņēmumus, kas ir koks ar diviem galiem. Arī privatizētāji saņēmuši jūtamu atbalstu. Citādi varbūt vērtējama pilsētas attīstības stratēģisko jautājumu risināšana uzņēmējdarbības kontekstā.
Katrā ziņā, kā apliecina uzņēmēji, šīs pašvaldību vēlēšanas parādīja, ka viņi aizvien aktīvāk varētu iesaistīties politikā un nodarboties ar pilsētas attīstības jautājumiem.
