Viens no primārajiem instinktiem – pašizdzīvošana – nez kāpēc visai vāji izpaužas atsevišķiem autovadītājiem. Tā vietā, lai saudzētu sevi, viņi izvēlas risku, kura cena nereti ir dzīvība.
Viens no primārajiem instinktiem – pašizdzīvošana – nez kāpēc visai vāji izpaužas atsevišķiem autovadītājiem. Tā vietā, lai saudzētu sevi, viņi izvēlas risku, kura cena nereti ir dzīvība. Par drošības jostu lietošanas nepieciešamību runā gandrīz vai nepārtraukti, sodi izrādījušies par vājiem, tāpēc tagad autobraucējiem pēc šā pārkāpuma būs ne tikai jāpatukšo maciņš, bet arī jāieskaita savā kontā soda punkts. Skat, nepaies ne pusgads, kad dažam labam to skaits sasniegs kritisko līmeni, kad jādomā par atvadām no stūres.
Ikdienas darbā itin bieži nācies aizbraukt uz avārijām, kur mašīnas vietā palikusi lūžņu kaudze, bet cilvēks trieciena brīdī aizlidojis ne tikai uz labākiem medību laukiem, bet arī pārdesmit metru no sava spēkrata. Tādos brīžos jau par vēlu filosofēt, vai vajadzēja piesprādzēties. Ceļu satiksmes drošības direkcijas speciālisti, pamatojoties uz pētījumiem, apgalvo – tieši negadījumos, kad autobraucējs un pasažieri nav lietojuši drošības jostas, tiek gūtas vissmagākās traumas. Tāpēc vēl jo dīvaināki liekas apdrošināšanas firmu pētījuma rezultāti, ka tikai 18 procentu Latvijas šoferu tās lieto. Zviedrijā šis cipars ir krietni atšķirīgs – 95 procenti. Kas vienai tautai liek pašsaglabāties, bet citai – pārvērsties par lielgabalu gaļu?
Policisti kā iemeslu min sabiedrības attieksmi pret likumiem un to ievērošanu. Dažiem liekas, ka viņiem nekas nenotiks, citiem – ka jostas nelīdzēs, bet atrodoties arī tādi, kas likumu pārkāpšanu uzskata par sava veida protesta formu. Tikai nav saprotams, vai viņi spītē savai dzīvībai.
Bez vainas, protams, nav arī likuma sargi, kas ne vienmēr rāda priekšzīmi, turklāt svarīgāku vietu ieņēmusi naudas iekasēšana, nevis cilvēku brīdināšana. Tas nenozīmē, ka pārkāpējiem nav jāsaņem sods, bet cilvēcisks aizrādījums un avārijā paredzamo seku paskaidrošana reizēm var izrādīties labākais veids, kā pievērst uzmanību noteikumiem.
Visvairāk jau sirds sāp par neapdomīgiem vecākiem, kas gatavi sēdināt bērnus mašīnā bez sēdeklīša un nepiesprādzētus. Nevietā ir atrunas, ka tie tik dārgi. Ja pietiek naudas automašīnas un degvielas iegādei, tad izdevumiem bērna drošībai noteiktu jābūt ierēķinātiem ģimenes budžetā. Galu galā no tagadējiem mazuļiem izaugs nākamie autovadītāji, kas, pieraduši jau no mazotnes nepiesprādzēties, nākotnē tikpat klaji ignorēs likumu.
Runājot par drošības jostu nepieciešamību, gribas piebilst vēl kādu aspektu, kas Latvijā tiek ignorēts. Vairākās ES dalībvalstīs grūtniecēm tiek piedāvātas īpašas jostas, kuras automašīnās ierīko bez maksas. Pētījumi pierādījuši – sievietei, pēdējos grūtniecības mēnešos ciešot negadījumā, drošības jostas, kādas tās ir standarta auto komplektācijās, var radīt papildu miesas bojājumus un traumēt bērnu. Turklāt ar lielu punci ir neērti apspīlēties ar jostu, tajā pašā laikā likums citu risinājumu nepiedāvā. Ņemot vērā minētos pētījumus, vairākas automobiļu firmas sākušas eksperimentāli ražot jaunas drošības jostas, kas būs ērtākas un veselīgākas ne tikai grūtniecēm, bet ikvienam autobraucējam, vienīgi nav zināms, kad tās varētu ienākt tirgū. Pagaidām kaut nedaudz var palīdzēt pareiza jostu noregulēšana, tas ir, tās diagonālajai daļai jāšķērso ķermenis starp krūtīm, bet klēpja daļai jābūt zem vēdera un pāri gurniem.
