Kopš pērnā gada decembra Jelgavā darbojas Latvijā pagaidām vienīgā dekoratīvo dzīvnieku un putnu novietne.
Kopš pērnā gada decembra Jelgavā darbojas Latvijā pagaidām vienīgā dekoratīvo dzīvnieku un putnu novietne. Pirms nonākt veikalā, karantīnas laikā tur uzturas un tiek novēroti gan pašmāju, gan no Eiropas ievestie dzīvnieciņi un putni.
“Dino Zoo” veikalu tīkla pārstāvis Guntars Kress stāsta, ka patlaban novietnē mīt vairāku šķirņu truši, kāmji, jūras cūciņas, žurkas, smilšu peles, burunduki, murkšķi, šinšilas un vairāk nekā 14 sugu papagaiļi. Pirms tie nonāk tirdzniecībā, dzīvniekus novēro vienu divas nedēļas. Novietne reģistrēta Pārtikas un veterinārajā dienestā un darbojas saskaņā ar Latvijas un ES noteikumiem.
Mūsu labāki
Ideja par dzīvnieku novietnes nepieciešamību radās līdz ar augošo pieprasījumu, atceras G.Kress. Agrāk cilvēki iegādājās tikai dažu sugu pārstāvjus, tagad piedāvājums palielinājies. Dzīvniekus piegādā gan vietējās zemnieku saimniecības, kas audzē dekoratīvos dzīvniekus lauku tūrisma ietvaros, gan tiek slēgti sadarbības līgumi ar divām Čehijas audzētavām. Pārdevēji būtu priecīgi, ja visu pieprasījumu spētu apmierināt Latvijas audzētāji, jo “mūsu dzīvnieki izskatās veselīgāki”, bilst G.Kress, norādot, ka ievestajiem jāiztur transportēšana un adaptācijas laiks.
Četri būri
G.Kress atceras, ka sākumā novietnē bija vien četri plastmasas būri, tagad tā aprīkota ar 16 voljēriem grauzējiem un 15 – putniem. Taču sākums nebija viegls. Arī uzraugošajām institūcijām – Valsts vides dienesta Reģionālai vides pārvaldei un Pārtikas un veterinārajam dienestam – šī joma bija jaunums, tāpēc radās daudz neskaidrību un viedokļu. Dažkārt šķitis, ka institūcijas nevis veicina uzņēmumu attīstību, bet kavē. Novietnes darbību nosaka daudzas ES instrukcijas un regulas. Bieži vien tās ir nekvalitatīvi un nepilnīgi iztulkotas, kas rada pārpratumus, tāpēc jāteic, ka gan dzīvnieku novietnes, gan uzraugošo institūciju darbinieki mācās kopā.
Sadarbība ar klīniku
Kā neatsveramu ieguvumu G.Kress min ciešo sadarbību ar veterināro klīniku “Sanarius”, ar ko slēgts līgums par dzīvnieku aprūpi. Klīnika atrodas novietnei tieši kaimiņos, tāpēc veterinārā palīdzība iespējama nekavējoties. Veterinārārsts dzīvniekus un putnus saņem, pārliecinoties, vai visi saņēmuši vakcīnas un vai ir kārtībā dokumentācija. Ja nepieciešams, daktere tos vakcinē, attārpo, radībiņas saņem vajadzīgo vitamīnu devu.
Esam atbildīgi
Dzirdētas dažādas runas par iegādājamo dzīvnieku patieso izcelsmi. Dažkārt, īpaši pērkot internetā, nevar būt drošs, vai iekārotais “mājas mīlulis” Latvijā nokļuvis legāli. Ir gadījumi, ka dzīvniekus un putnus ieved kā kontrabandu nepiemērotā un cietsirdīgā veidā, piemēram, sabāztus akvārijos. Dažkārt tirgū nonāk savvaļā ķerti dzīvnieki, kuru tirdzniecība aizliegta. Tādiem arī grūti adaptēties “mājas dzīvei”, viņi kļūst mežonīgi.
Novietnē ievietotie dzīvnieki un putni audzēti mākslīgos apstākļos, tie ievesti legāli ar veterinārajiem sertifikātiem. Veikalā pircējs tiek instruēts, kā dzīvnieks pareizi jātur. Diemžēl gadās, ka šajā pamācībā neiedziļinās un “mājas mīlulis” aiziet bojā. Tiek vainots pārdevējs. “Tas vienmēr ir psiholoģiski smagi – cilvēks samaksājis lielu naudu un vaino mūs, ka esam pārdevuši slimu putnu. “Attinot” notikumus, izrādās, tas nav pareizi kopts un barots.” Īpaši saudzīgi jāizturas pret putniem, tiem jāļauj adaptēties, jāizvairās no apstākļiem, kas varētu radīt lielu stresu. Dažkārt lidoņa sirsniņa neiztur signalizāciju, kas nakts vidū pēkšņi sākusi darboties, vai suņu rejas.
Labdarībā – “brāķīši”
Dzīvnieki un putni novietnē tiek arī novēroti. Kad no Čehijas audzētavām nāk liela partija – apmēram 500 putnu –, gadās, kādam ir nelieli defekti, kuru dēļ tie veikalā nenokļūst, tāpēc pārsvarā uz svētkiem komplektā ar būri un barību tiek dāvināti kādam bērnunamam vai internātskolai.
Turpina attīstīties
Novietne izvietota bijušā bērnudārza telpās, tāpēc tā bija īpaši jāpielāgo dzīvnieku turēšanas vajadzībām – ierīkota ventilācija, izolators. Arī uzturēšana prasa ne mazums pūļu – dzīvnieki jākopj un jābaro katrs ar savu specifisku barību. Daži pārtikā lieto tikai svaigus augļus un dārzeņus. Būri jātīra, jādezinficē, citādi pēc nedēļas novietne pārvērstos lielā kapsētā, saka darbinieks. Tam tiek algots strādnieks, plānots, ka būs otrs. “Ir arī trūkumi, taču virzāmies uz augšu,” saka G.Kress. Darbinieki mācās – gan brauc uz zooloģisko dārzu, gan tā pārstāvji ierodas novietnē. Plānots arī piedalīties seminārā Čehijā.
