Kad Latvija ar Eiropas Savienību parakstīja iestāšanās līgumu, tajā bija paredzēta arī valsts dalība ekonomikas un monetārajā savienībā.
Kad Latvija ar Eiropas Savienību parakstīja iestāšanās līgumu, tajā bija paredzēta arī valsts dalība ekonomikas un monetārajā savienībā (EMS). Iestāšanās pēdējā nozīmē vienotu valūtu līdz ar citām EMS dalībvalstīm (eiro), vienotu monetāro politiku visā eirozonā, ko īstenos Eiropas Centrālā banka kopā ar eirozonas centrālajām bankām, kā arī ekonomiskās un fiskālās politikas koordināciju starp dalībvalstīm. Ar vēlmi iestāties eirozonā vien par maz. Nepieciešams, lai gribētājs varētu izpildīt tā saucamos Māstrihtas kritērijus – valsts budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt trīs procentus no iekšzemes kopprodukta, valdības kopējais parāds – 60 procentu no iekšzemes kopprodukta, ilgtermiņa procentu likmes (parasti valdības desmit gadu vērtspapīru procentu likmes) nedrīkst vairāk kā par diviem procentu punktiem pārsniegt triju ES valstu ar viszemāko inflāciju ilgtermiņa procentu likmju vidējo rādītāju, inflācijas līmenis nedrīkst vairāk nekā par 1,5 procentu punktiem pārsniegt triju ES dalībvalstu ar viszemāko inflāciju vidējo rādītāju, kā arī valstī nodrošināta valūtas kursa stabilitāte attiecībā pret eiro.
Latvijas valdība apņēmās, ka eiro ieviesīs 2008. gada sākumā. Protams, ja ekonomika atbildīs minētajiem kritērijiem. Cik zināms, inflācijas tempu ziņā mūsu iespēja pievienoties eirozonai ir līdzīga nullei. Tajā pašā laikā valdība joprojām klusē, nesakot ne jā, ne nē. Tikmēr daudz drosmīgāku soli spērusi Igaunijas valdība, kas izlēmusi uz gadu atlikt vienotās Eiropas valūtas ieviešanu. Tā atlikta augstās inflācijas dēļ. Līdz ar Igauniju eirozonai pievienoties gatavojās Lietuva. Pašlaik skaidri zināms, ka arī tā saņems Eiropas Komisijas atteikumu, jo tāpat kā abas pārējās Baltijas valstis nespēj pildīt formālos Māstrihtas kritērijus galvenokārt augstās inflācijas dēļ.
Pēc tā spriežot, lai Latvija skaidri pateiktu savu oficiālo nostāju un situācijas vērtējumu, 2008. gada sākums ir nereāls termiņš. Tas, ka pēdējā mēnesī vērojama inflācijas samazināšanās līdz 6,5 procentiem 6,9 procentu vietā pagājušā gada aprīlī, ir nepārliecina. Ja zināms, ka inflāciju galvenokārt izraisījusi cenu pakāpeniskā izlīdzināšanās ar citām ES dalībvalstīm, naftas cenas straujais kāpums, mainoties politiskajai situācijai Tuvajos Austrumos, kā arī Krievijas spēlītes ap dabasgāzi. Lai gan tai cenas vēl tikai kāps, diezgan nereāli cerēt, ka inflācija mazināsies līdz Eiropas Komisijai pieņemamam līmenim.
Kaut gan tas ir ekonomistiem risināms uzdevums – kā un kad makos sāksim skaitīt eiro. Cik dzirdēts, viens no pasākumiem eiro pirmsieviešanas laikā paredzēts preču cenas uzrādīt ne tikai latos, bet arī eiro. Ņemot vērā, ka mūsu veikalnieki ne reizi vien veikli izmantojuši zināmu juku un apjukuma radīto haosiņu, valdība darītu svētīgu darbu, ja līdz ar lēmumu pagaidām atteikties ieviest eiro, tomēr liktu veikalniekiem cenas uzrādīt abās maksājumu vienībās.
