Eiro pirkšana un pārdošana bijis galvenais valūtas maiņas punktu peļņas avots; naudas mijēji situāciju raksturo kā biznesam traģisku
No 15. janvāra, kad eiro Latvijā tiek izmantots kā vienīgais oficiālais maksāšanas līdzeklis, darbu atsākuši arī vairāki mazie valūtas maiņas punkti Jelgavā, taču to pastāvēšana ir apdraudēta.
SIA «MuP» īpašniekam Vladimiram Mihailovam Jelgavā pieder divi valūtas maiņas punkti Lielajā ielā. Viņš neslēpj, ka līdz ar «lata aiziešanu», tiek zaudēti vidēji 70 – 80 procenti apgrozāmo līdzekļu. «Rīgā, kur ir vairāk iedzīvotāju un lielāks tūristu skaits, situācija var arī nebūt tik traģiska kā mazpilsētās. Eiro ienākšana Latvijā mūsu uzņēmējdarbības jomai ir liels trieciens,» atzīst V.Mihailovs.
Arī SIA «Kanclers plus» paspārnē jau vairākus gadus darbojas valūtas maiņas punkts. Tā pārstāve Ilva Mieze «Ziņām» nenoliedz, ka līdz šim naudas maiņas punkta pamatvalūta bijusi eiro. To, vai atmaksāsies uzturēt valūtas maiņas punktu arī turpmāk, uzņēmums vēl pāris mēnešu vērtēs. «Janvāra pirmajās divās nedēļās darba mums pietika, jo bija bankas, kas citu valūtu nemainīja un koncentrējās tikai uz latu maiņu pret eiro, tāpēc par klientu trūkumu sūdzēties nevarējām. Kā būs turpmāk, skatīsimies,» stāsta I.Mieze.
Netrūka iedzīvotāju, kas valūtas maiņas punktos vēlējās apmainīt savus iekrātos latus pret eiro, tāpēc daudzviet tajos eiro iegādāties nevarēja. Pirmās divas gada nedēļas, kamēr kā maksāšanas līdzeklis bija izmantojami gan lati, gan eiro, atsevišķi naudas maiņas punkti bija slēgti.
V.Mihailovs neprognozē, kas notiks ar viņa biznesu pēc pāris mēnešiem, jo tad varētu būt skaidrāk zināms, vai mazie valūtas maiņas punkti var cerēt uz izdzīvošanu vai arī tiem lemts bankrots. «Ja Latvijas Banka par valūtas maiņu ļautu iekasēt komisijas naudu, tas dotu cerību. Pagaidām mums to neļauj,» viņš atzīst. Arī licence valūtas vietas adreses maiņai esot dārgs prieks, par ko līdz šim prasīti 1000 latu, tādēļ bieži atrašanās vietu mainīt nav izdevīgi, piebilst V.Mihailovs.
Tagad naudas maiņas punktos visvairāk pirktā un pārdotā valūta ir Krievijas rublis, Lielbritānijas mārciņa, norvēģu un zviedru kronas – to valstu valūtas, uz kurām Latvijas iedzīvotāji vairāk ceļo. ◆
