Maz ticams, ka Eiropas Savienībā tiks izveidota vienota iekšlietu struktūra kā kādreiz Padomju Savienībā milicija ar miličiem pelēkzilās uniformās.
Maz ticams, ka Eiropas Savienībā (ES) tiks izveidota vienota iekšlietu struktūra kā kādreiz Padomju Savienībā milicija ar miličiem pelēkzilās uniformās. Tomēr bez padziļinātas sadarbības noziedzības apkarošanā ES dalībvalstu policisti nevar iztikt, tādēļ 1992. gadā ES pieņēma lēmumu izveidot Eiropas policiju jeb Eiropolu.
Sākumā tikai skaitīja, tagad – ķer
Eiropola darbības juridisko bāzi dalībvalstis nostiprināja 1998. gadā, pieņemot Eiropola konvenciju. Eiropola galvenās darbības jomas ir organizētās noziedzības apkarošana, cīņa pret cilvēku tirdzniecību (pornogrāfiju, tai skaitā bērnu pornogrāfiju, prostitūciju) un terorismu, kā arī nelegālās imigrācijas un narkotiku tirdzniecības apkarošana. Šī organizācija izmeklē arī auto zādzības, naudas viltošanas un netīrās naudas atmazgāšanas noziegumus starptautiskā mērogā.
Eiropola ģenerālštābs atrodas Hāgā. Dalībvalstis darbam tajā deleģē katra trīs vai četrus policijas virsniekus. Patlaban Hāgas ģenerālštābā kopā ar dalībvalstu pārstāvjiem strādā apmēram 140 policistu. Savukārt dalībvalstīs izvietoti Eiropola nacionālie biroji. Organizāciju finansē dalībvalstis, un tās kopējais 2000. gada budžets ir 27,5 miljoni eiro.
Jāpiebilst, ka divus gadus Eiropola policisti tikai apkopoja un analizēja datus par kriminālnoziegumiem Eiropā. Šogad tas uzsācis pilnvērtīgu darbību. Eiropols koordinē un kopīgi ar dalībvalstu policijas dienestiem veic noziegumu apkarošanas operācijas.
Iekšlietu darbinieki atzīst, ka tā darbības virziens atgādina Interpola aktivitātes noziedzības apkarošanā. Šīs organizācijas zināmā mērā savstarpēji konkurē.
Latvija nodibinājusi pirmos kontaktus ar Eiropolu un nākamgad plāno noslēgt sadarbības līgumu. Pilnvērtīgi darboties šajā organizācijā mūsu valsts varēs tikai pēc iestāšanās Eiropas Savienībā.
Galvenais ierocis – informācija
Eiropola ģenerālštāba darbība Hāgā galvenokārt balstās uz operatīvās informācijas apmaiņu. Tā rīcībā ir datu bāze un ar dalībvalstu policijas pārvaldēm kopīgs informācijas tīkls. Policija efektīvi izmanto dalībvalstu robežsardzes un policijas Šengenas informācijas tīklu. Modernās tehnoloģijas ļautu, piemēram, Rēzeknes policistam, izmantojot Šengenas tīklu, pusstundas laikā noskaidrot informāciju par aizdomās turamu Vācijas pilsoni. Tikpat operatīvi informāciju var ievākt arī par zagtajām automašīnām.
Uzsākot sadarbību ar Latviju, Eiropols galvenokārt vēlējies uzzināt par mūsu valsts praksi personu datu aizsardzības jomā. Kā atzina Valsts policijas štāba priekšnieka vietnieks Gatis Švika, Latvija Šengenas informācijas tīklam pieslēgties varēs tikai pēc pieciem vai sešiem gadiem. Turklāt informācijas tīkla izveide izmaksās ap trīs miljoniem latu.
Latvijā nav arī DNS analīžu laboratorijas un datu bāzes, kādas noziedznieku identificēšanai izmanto kriminālpolicisti Eiropā. Piemēram, izmantojot cilvēka matu, DNS analīzes atklāj viņa personību. Aprēķināts, ka vajadzīgs 250 tūkstoši latu, lai Latvijā izveidotu institūciju, kas nodarbotos ar DNS analīžu apkopošanu un starptautisku informācijas apmaiņu. Šādām iestādēm nepieciešama ļoti nopietna apsardze, jo DNS informāciju var izmantot gēnu inženierijā un klonēšanā.
Robežu nav arī ķērājiem
Latvija jau vairāku gadu garumā iegūst starptautisku pieredzi, piedaloties noziegumu apkarošanas operācijās Baltijas jūras reģiona sadarbības projektā. Tas ir ļoti veiksmīgs, uzskata G.Švika. Haritonova grupējuma lieta ir viens no pazīstamākajiem noziegumiem, kas tika atklāts, pateicoties starptautiskai sadarbībai.
ES dalībvalstīs noziegumu atklāšanu ievērojami apgrūtina iekšējo robežu likvidēšana. Tādēļ tika pieņemts lēmums par pārrobežu novērošanu un vajāšanu. Tas nozīmē, ka, piemēram, franču žandarms drīkst iebraukt Vācijas teritorijā un sekot noziedzniekam. Arestu var veikt tikai, esot klāt tās valsts policistam, kuras teritorijā aizdomās turamā persona notverta.
Savukārt attālumu, cik tālu kaimiņvalstu policisti var darboties otras valsts teritorijā, nosaka valstu divpusējie līgumi. Francijas un Spānijas līgums paredz, ka pārrobežu novērošanu un vajāšanu policisti kaimiņvalstī var veikt 15 kilometru rādiusā no robežas. Vācijas un Austrijas vienošanās ir par 40 kilometru darbības rādiusu.
Latvija, Lietuva un Igaunija pagaidām nav noslēgušas pārrobežas novērošanas un vajāšanas līgumus. Valsts policija informē, ka Iekšlietu ministrijā izveidota darba grupa, kuras uzdevums ir panākt šādu vienošanos ar kaimiņvalstīm.
Latvijas policisti pauž cerību, ka uzsāktā sadarbība ar Eiropolu un ES dalībvalstīm pavērs jaunas iespējas noziegumu atklāšanā, kā arī ļaus paaugstināt atklāto noziegumu skaitu. Cerams, ka Latvijas policija spēs sniegt ieguldījumu drošākas Eiropas veidošanā.
