Rajona pašvaldību attīstību lielā mērā nosaka to infrastruktūras sakārtošana.
Rajona pašvaldību attīstību lielā mērā nosaka to infrastruktūras sakārtošana. Kā norit pagasta ceļu, ūdenssaimniecības un atkritumu apsaimniekošana, energoefektivitātes uzlabošana, veselības, izglītības un sociālās infrastruktūras attīstība, no tā atkarīga katra pašvaldības iedzīvotāja labklājība. Lai to realizētu, vajadzīgi līdzekļi, un parasti ar budžetu vien nepietiek. Viena no iespējām ir piesaistīt ES struktūrfondu naudu.
ES struktūrfondu atbalsts Latvijā pieejams kopš 2004. gada. To apgūšanas mērķis ir veicināt reģionālo atšķirību mazināšanos un pietuvoties ES veco dalībvalstu labklājības līmenim. Tas nozīmē, ka tā ir iespēja Latvijai kā nabadzīgākajai ES dalībvalstij panākt vecākās un turīgākās.
Sākot no 2004. gada, pirmais struktūrfondu plānošanas periods Latvijā ilgst līdz 2006. gada beigām. Kopā ar Latvijas valsts budžeta līdzfinansējumu, šajā periodā iespējams apgūt 855 miljonus eiro. Apstiprināto projektu īstenošanas termiņš ir līdz pat 2008. gadam. Nākamais plānošanas periods būs no 2007. līdz 2013. gadam. Paredzēts, ka tam no ES fondiem atvēlēts krietni lielāks finansējums – 5,7 miljardi eiro.
Atbilstoši noteiktajām prioritātēm ES finansējumu piešķir tādi struktūrfondi kā Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Eiropas Sociālais fonds (ESF), Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonds (ELVGF) un Zivsaimniecības vadības finansēšanas instruments (ZVFI). Katra apguve virzās caur attiecīgu ministriju.
Viena no prioritātēm ir veicināt līdzsvarotu teritoriju attīstību. Lai to realizētu, jāuzlabo vides un infrastruktūras kvalitāte, jānodrošina pieejamība un transporta sistēma, jāattīsta informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, kā arī veselības, izglītības un sociālā infrastruktūra. Par ERAF finansētajiem projektiem iespējams attīstīt ūdenssaimniecības infrastruktūru, izveidot dalītās atkritumu savākšanas un šķirošanas punktus, asfaltēt grants ceļus, uzlabot asfalta segumu un rekonstruēt tiltus, uzlabot sociālās aprūpes iestāžu infrastruktūru un aprīkojumu, kā arī izveidot informācijas sistēmu.
“Ziņas” vēlējās noskaidrot, cik lielā mērā Jelgavas rajona pašvaldības piesaista ERAF līdzekļus, lai ko celtu un ierīkotu, kāds ir finansējuma saņemšanas process un iespējamie šķēršļi.
Kā pašvaldības tiek līdz finansējumam
Lai pašvaldības saņemtu struktūrfondu atbalstu, jābūt izstrādātam plānošanas reģiona attīstības plānam, pārvaldības teritorijas plānojumam, jāsakārto finanšu vadība un pašvaldību īpašumu struktūra, kā arī jānodrošina finanšu resursu pieejamība iecerētā projekta īstenošanai. Kad apzinātas vajadzības, formulēta ideja un piemeklēta atbilstošā programma, saskaņā ar vadlīnijām, ko izstrādā attiecīga ministrija, tiek rakstīts projekta pieteikums. Lielākajiem nākamais solis ir tehniski ekonomiskais pamatojuma (TEP). Kad tas tiek apstiprināts, top tehniskais projekts, piesaistīti tā realizētāji un veikti darbi. Sākotnēji pašvaldība iegulda visus 100 procentus, kad projekts realizēts, tā saņem atpakaļ ERAF finansējumu, kas parasti ir 80 procentu no kopējās summas.
Tomēr visā šajā procesā pašvaldības saskaras ar virkni kavēkļu, kas traucē sagatavot un ieviest projektus.
“Ziņas” jau rakstīja, ka šā gada sākumā SEB Unibanka sadarbībā ar “Baltijas konsultācijām” veica pētījumu par pašvaldību pieredzi ES struktūrfondu apgūšanā un nākotnes investīciju virzienu apzināšanā. Par lielāko šķērsli pašvaldības uzskatīja trūkstošo pašfinansējumu, kā arī birokrātisko barjeru, kas jāpārvar, sagatavojot un piesakot projekta pieteikumus. Sarežģītas ir arī izstrādes prasības, laikietilpīgā atskaišu rakstīšana un līguma grozījumu saskaņošana. Lielas papildizmaksas rada arī konsultantu piesaistīšana, ja pašvaldības darbinieki nav pietiekami kvalificēti, lai rakstītu un vadītu projektu. Iespējams, šie un arī citi faktori ir iemesls, kāpēc Jelgavas rajonā no ERAF fondiem realizēti tikai daži tā saucamie lielie projekti, kas saistīti ar vides un sociālās aprūpes iestāžu infrastruktūras uzlabošanu un transporta sistēmas attīstību.
Palīdzība no rajona Padomes
Pastāvīgi projektu pieteikumus dažādiem fondiem gatavo Ozolnieku novads, Glūdas, Jaunsvirlaukas, Svētes, Valgundes, Līvbērzes pagasta un Kalnciema pilsētas pašvaldības. Augustā noslēdzās projekti “Alternatīvās sociālās aprūpes dienas centra ēkas rekonstrukcija Līvbērzes pagastā” (14 534 lati) un “Gājēju ietvju un veloceliņa ierīkošana Svētē”.
Taču palīdzību var saņemt arī caur Jelgavas rajona Padomi (JRP). Tās Attīstības departamenta direktors Jānis Krūklītis stāsta, ka atsevišķus projektus JRP kopā ar pagastu pašvaldību speciālistiem vada no izstrādāšanas brīža līdz ieviešanai, strādā ar uzņēmējiem un firmām, kas gatavo tehniskos projektus, organizē konkursus. ES noteikumi paredz, ka labuma saņēmējs par to maksā, tāpēc finanšu jautājums ir pagastu ziņā. Taču arī visā procesā, kas virzās caur JRP, nepieciešana cieša sadarbība ar pašvaldības vadītāju, izpilddirektoru un komunālo dienestu darbiniekiem.
Investīcijas un zviedru nauda
Lai izvērtētu infrastruktūras attīstību Jelgavas rajonā, jāpiemin arī paveiktais, piesaistot valsts investīcijas un Vides ministrijas Vides aizsardzības fonda līdzekļus. Tas daudzām mazajām pašvaldībām, kam lielo Eiropas naudu grūti apgūt, devis iespēju veikt virkni uzlabojumu vides jomā. Par Vides aizsardzības fonda līdzekļiem Valgundē rekonstruēta ūdens atdzelžošanas stacija, Valgundē, Kalnciema vidusskolā un Glūdā attīrīšanas iekārtas, Ozolniekos ierīkots spiedvads. Noteikumi paredz, ka Vides aizsardzības fonds palīdz realizēt mazus objektus – līdz 60 tūkstošiem latu. Pusi sedz pašvaldība, otra puse ir dāvinājums.
Kopš 1998. gada JRP veidojusies veiksmīga sadarbība ar Zviedrijas Sodermanlandes lēni. Tika izstrādāts liels priekšizpētes projekts, lai attīstītu komunāltehnisko saimniecību Jelgavas rajonā. Tas bija pirmais solis, jo kopā ar zviedru speciālistiem pašvaldību darbinieki izpētīja infrastruktūras objektus – ūdensapgādi, notekūdeņu un atkritumu saimniecību –, kā arī risināja jautājumus saistībā ar energoefektivitāti. No 1999. līdz 2003. gadam rajona pašvaldībās tika ieguldīts apmēram miljons latu no zviedru nodokļu maksātāju kabatas. Pašvaldībām sākumā bija jāiegulda 10, tad 20 procentu no summas.
J.Krūklītis min, ka šī sadarbība bija pirmā skola, kā rīkot konkursus, noformēt dokumentus un apgūt atvēlētos finanšu resursus.
Pašvaldības piesaista ES naudu
Arī tie ERAF projekti, kurus patlaban ievieš, virzīti, lai uzlabotu vides infrastruktūru, kas saistās ar ūdensaimniecības attīstību. J.Krūklītis stāsta, ka tie tika gatavoti saistībā ar rajona kopējās teritorijas plānojumu. Četros dienvidu pagastos paredzēts izveidot vienotu ūdenssaimniecības infrastruktūru. Savulaik piesaistot zviedru nodokļu maksātāju un vides aizsardzības fonda naudu līdz ar pašvaldību līdzfinansējumu tika izbūvēts kanalizācijas spiedvads no Lielplatones pagasta līdz Elejas centrālajai sūknētavai. Lai notekūdeņus savāktu un centralizēti Elejā attīrītu, nākamais pasākums bija attīrīšanas iekārtu renovācija. Šis projekts risinājās par ERAF līdzekļiem, un, lai arī tā realizācija ritēja kā pa celmiem, ar 11 mēnešu nokavēšanos septembra beigās attīrīšanas iekārtas Elejā tiks nodotas ekspluatācijā.
Tā kā šo četru pagastu vienotā ūdensapgādes projektā risinās jautājumi par ūdens kvalitāti, Sesavas pagasts izstrādāja divus ERAF projektus – “Sesavas pagasta notekūdeņu attīrīšanas sistēmu izveidošana” par 163 490 latiem, kas jau realizēts 2005. gadā, un “Ūdenssaimniecības attīstība Sesavas pagasta Bērvircavas un Sesavas ciemos”. Vides ministrijā projekti guva apstiprinājumu, un Sesavā top dziļurbums, atdzelžošanas stacija un 1,6 kilometru garš ūdensvads. Tas pats un 3,1 kilometru garš ūdensvads tiks ierīkots Bērvircavā.
Trīs pagastos būs iespēja attīstīt ūdenssaimniecību
Vērojot notiekošo vides infrastruktūrā un apzinoties vajadzības, JRP sadarbībā ar Šauļu apriņķi pieteicās kopējā “INTERREG III” A projektā “Kvalitatīva ūdensapgāde Jelgavas, Šauļu un Jonišķu rajonos”. Tajā iesaistījās trīs pašvaldības – Valgunde (projekts tiks realizēts Vītoliņu ciematā), Vircava (Vircavas un Mazlauku ciematā) un Zaļenieki (Zaļenieku ciematā). Nepieciešams katras pašvaldības līdzfinansējums. Patlaban izstrādāts projekta tehniski ekonomiskais pamatojums un norisinās tehniskā projekta sagatavošana. Vītoliņu ciemā plāno jaunu artēzisko urbumu, ūdens atdzelžošanu, ūdensvada, 3,5 kilometri, un kanalizācijas vada, 2 kilometri, izbūvi. Vircavas ciemā projekta laikā paredzēta ūdenstorņa renovācija, ūdens atdzelžošana, jauna ūdensvada, 2,2 kilometri, izbūve, attīrīšanas iekārtu renovācija un divu sūknētavu izbūve. Mazlaukos – ūdens atdzelžošanas stacija, 850 metru ūdensvads, kanalizācijas sistēmas un notekūdeņu attīrīšanas izveide. Zaļenieku ciemā projekts paredz jaunu artēzisku urbumu, ūdens atdzelžošanas staciju, ūdensvadu 2,8 kilometru garumā un notekūdeņu sistēmas renovāciju. Tā realizācijas laiks ir līdz 2008. gada beigām, mērķis – nodrošināt patērētājiem ES un Latvijas normatīviem atbilstoša dzeramā ūdens piegādi, samazināt neattīrītu vai daļēji attīrītu notekūdeņu izplūdi un apsaimniekot notekūdeņu dūņas atbilstoši normatīviem. Prioritātes ir savākto notekūdeņu attīrīšana, kvalitatīva dzeramā ūdens piegādes nodrošināšana, ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu paplašināšana un pašreizējo sistēmu rekonstrukcija vai būvniecība. Iedzīvotājiem gan jārēķinās, ka šis pakalpojums maksās vidēji par 16% dārgāk nekā līdz šim.
Projekta laikā JRP iesaistīto pašvaldību speciālistiem rīko seminārus par dokumentācijas sagatavošanu un turpmāko projekta realizāciju.
Deputāti jāmāk pārliecināt
Lai arī daudzos pagastos risinās ar ūdensapgādi saistītie projekti, ir pašvaldības, kas pašlaik projektā neiesaistās. Taču ES regulas paredz noteiktus kvalitātes kritērijus, kurus agrāk vai vēlāk nāksies ieviest. “Ja ne tagad kaut caur asarām un sāpēm šos standartus neieviesīs, vēlāk caur lielākām sāpēm un par pašu naudu to vajadzēs izdarīt,” teic J.Krūklītis.
Tāpēc svarīgi pagastu deputātu padomes lēmumi. Tieši tiem ir izšķiroša loma ES struktūrfondu piesaistē. “Ja reiz strādā tautas labā, tad pareizi jādomā,” norāda Attīstības departamenta direktors. Viņš atceras – uz kādu pašvaldību devies pat vairākas reizes, lai pārliecinātu deputātus, ka ūdensapgādes projekts jāievieš. J.Krūklītis gan ievērojis, ka pārrunājot un izskaidrojot rodas lielāka sapratne.
Arī “Ziņu” aptaujātie pašvaldību vadītāji atzīst, ka padomes deputātu nelabvēlīgā balsojuma dēļ nācies no dažiem projektiem atteikties. Svētes pašvaldības vadītājai Sandrai Viniarskai gan ir sava pieredze – deputātus jāprot pārliecināt. Kad pagasta Padomei bija jāizskata jautājums par gājēju celiņa izbūvi, viņa tiem pasniedza arī iedzīvotāju parakstus un fotogrāfijas, kas apliecināja, cik šis projekts būtu noderīgs. Tas iedarbojās.
Biezāks naudas maks
Daudzām pašvaldībām liels šķērslis struktūrfondu apguvē ir trūkstošais līdzfinansējums. Viens no risinājumiem būtu vairākiem pagastiem apvienoties vienā projektā, kā tas noticis ar Zaļeniekiem, Valgundi un Vircavu. Kā lielu perspektīvu šajā jomā J.Krūklītis saskata teritoriālo apvienošanos. Ja arī nekāda cita labuma no tās nebūs, “naudas maks, ar ko iet uz banku un atvērt durvis projektiem, būs daudz lielāks,” bilst Attīstības departamenta direktors. “Pašreiz pašvaldības budžets svārstās no 500 tūkstošiem līdz vienam miljonam latu gadā, trim pašvaldībām kopā tas jau būs 1,5 līdz trīs miljoni latu, tādējādi iespējams paņemt lielāku kredītu. Tas ir vienīgais iemesls, kāpēc esmu par apvienošanos.”
Tuvākās nākotnes ieceres
Nākamais ES struktūrfondu apguves periods būs no 2007. līdz 2013. gadam. Ir pašvaldības, kuras jau tagad cītīgi gatavojas, lai saņemtu Eiropas finansējumu. Ūdenssaimniecības sakārtošanā projektus gatavo Jaunsvirlaukas pagasts, Ozolnieku novads un Kalnciema pilsēta. Vides ministrija, piesaistot Eiropas naudu, vada priekšizpētes projektu par Jelgavas ūdenssaimniecības attīstības otro kārtu. Savulaik JRP vienojās ar pilsētu par vairāku ciematu pieslēgšanu tās tīkliem. Patlaban projekts ir TEP stadijā. Tiek risināta iespēja pieslēgt pilsētas tīkliem Svēti, dārzkopības sabiedrību “Atpūta”, Vārpu, Mežciemu, Āni, Kārniņus. Jaunsvirlaukas, Vircavas, Sesavas un citas pašvaldības iesniegušas projektus, lai par ERAF līdzekļiem uzlabotu kustības drošību vairākās apdzīvotās vietās. Svētes pašvaldība šādu projektu īstenojusi un iesniegusi pieteikumu otrai kārtai.
Svētei izdevās lauzt stereotipu
“Ziņas” jau rakstīja, ka 30. augustā Svētē, piesaistot ERAF līdzekļus, tika ierīkota 567 metrus gara ietve un veloceliņš. Projekta kopējās izmaksas sasniedza 96 250 latu.
“Kad ES fondu mājas lapā ieraudzīju, ka tiek atbalstīta veloceliņu izbūve, sapratu, ka arī mums tas vajadzīgs,” atceras Svētes pagasta priekšsēdētāja S.Viniarska. Deputāti piekrita, un ļoti ātri tika uzrakstīts pieteikums un piesaistīti projektētāji. Tā kā šis projekts nebija no apjomīgajiem, tehniski ekonomisko pamatojumu nevajadzēja. Pietika iesniegt skices, taču S.Viniarska uzsver, ka tehniskajai dokumentācijai jābūt izstrādātai, jo ar idejas aprakstu vien nepietiek – tur neparādās reāli nepieciešamā summa. Projektētājs tālredzīgi bija paredzējis inflāciju, tāpēc Svēte bija vienīgā pašvaldība, kas finansiāli nezaudēja.
Projekta pieteikumu rakstīja priekšsēdētāja kopā ar divām pašvaldības darbiniecēm. Tas bija pirmais, tāpēc viņas cītīgi ievēroja Centrālās finanšu un līgumu aģentūras informāciju. S.Viniarska guvusi atziņu, ka ES neinteresē emocijas, tāpēc jābūt īsi un konkrēti formulētam mērķim. Dokumentācija tika iesniegta jau 2004. gadā, darbus bija paredzēts sākt 2005. gada pavasarī, taču projekta izvērtēšana ievilkās uz gadu. Priekšsēdētāja atceras, ka visi bijuši kā uz adatām un bieži zvanījuši Finanšu ministrijai. Projekta ceļš pa dažādām institūcijām ir birokrātisks, teic S.Viniarska. Tas turpinājās arī apjomīgo atskaišu rakstīšanā.
Lai gan pagasta kredītnoslogojums atļāva realizēt ERAF finansētos veloceliņus, S.Viniarska vērš uzmanību, ka nākotnē pašvaldības varētu saskarties ar lielām problēmām, aizņemoties ES projektiem, kuros sākotnēji jāiegulda visa summa. Jau tagad problēmas sagādā sarūpēt līdzfinansējumu, nerunājot par visu summu. Nākamajā periodā pieejamais struktūrfondu finansējums pašvaldībām būs krietni ievērojamāks, taču aprēķini liecina, ka pašvaldības spēj apgūt trīs reizes mazāku summu. “Iznāk, ka tās tiek apspiestas apgūt Eiropas naudu,” spriež S.Viniarska un uzskata, ka Pašvaldību savienībai būtu jācīnās, lai panāktu citus nosacījumus.
Arī kredītu saņemt nav vienkārši – Svētes pagasts gaidīja četrus mēnešus, līdz nauda kontā tika ieskaitīta. Tas radīja problēmas, norēķinoties ar darbu veicējiem, tāpēc pagastam nauda bija jāmeklē pa citiem ceļiem. Tomēr S.Viniarska ir lepna, jo izdevās lauzt stereotipu, ka mazās pašvaldības nemāk rakstīt un apgūt projektus. Projekts gaida turpinājumu otrajā kārtā.
Sabojātie elejnieku nervi
Elejas pašvaldībai ir samērā rūgta pieredze ES projekta realizēšanā. Par ERAF līdzekļiem tika izveidota notekūdeņu attīrīšanas sistēma, kas bija jānodod jau pagājušā gada septembrī.
Problēmas sākās SIA “REMUS” elektromontāžas darbu veicēju un to apakšuzņēmēju dēļ, kuri nespēja darbus paveikt laikā, kā arī pieļāva virkni būtisku neizdarību. Kaut to pieteikumus izņēma piecas firmas, “REMUS” bija vienīgie, kas piedalījās, un viņus, šķiet, interesēja tikai finansējums, secina pašvaldības vadītājs Imants Striška. Aktā par konstatētajiem defektiem minēts, ka viens kompresors nav ierīkots, bet otram nedarbojas manometrs, siltā ūdens boilers neattīsta nepieciešamo jaudu, baseina telpā nokrišņu laikā no griestiem tek ūdens, sienas noķēpātas, metāla režģi ap baseinu rūsē, teritorijā nav nosiltināta dūņu izvadcaurule, tādējādi gada aukstajā periodā tās var aizsalt. Smilšu uztvērēja grīda nav līdzena un konusveida, tā nenodrošina nosēdumu kvalitatīvu aizplūšanu, teritorija aiz vaļņa pēc būvdarbu pabeigšanas nav nolīdzināta, nav iesēts zālājs, nosēdies šķembu ceļš un vērojamas citas nepilnības. Daudzas neizdarības tika novērstas, pateicoties četriem vietējiem darbiniekiem, taču tas prasījis ne mazums uztraukumu un laika. “Mums taču tur būs jāstrādā,” saka elektriķis Vairis Puikevics.
Projekta realizācija sagādāja lielas neērtības arī pašvaldības iedzīvotājiem, jo Eleja smirdēja. I.Striška ziemā katru dienu saņēma neapmierināto elejnieku zvanus iesaistīt vides ministru un Vides pārvaldi, tāpēc priekšsēdētājs uzskata, ka līgumu ar “REMUS” vajadzēja lauzt. Daudz vieglāk būtu strādāt ar vietējiem uzņēmējiem.
