Šveices balsstiesīgie iedzīvotāji 4. martā tautas nobalsošanā ar 76,7 procentiem balsu «pret» un 23,3 procentiem balsu «par» noraidījuši pilsoņu iniciatīvas grupas «Jā, Eiropai!» ierosinājumu nekavējoties sākt sarunas par iestāšanos ES.
Šveicieši vēl negrib iestāties ES
Šveices balsstiesīgie iedzīvotāji 4. martā tautas nobalsošanā ar 76,7 procentiem balsu «pret» un 23,3 procentiem balsu «par» noraidījuši pilsoņu iniciatīvas grupas «Jā, Eiropai!» ierosinājumu nekavējoties sākt sarunas par iestāšanos ES.
Šveices valdība atbalsta dalību ES ilgtermiņa perspektīvā, bet vēlas pagaidīt vēl vismaz līdz 2003. gadam un tikai tad sākt sarunas par iestāšanos 15 valstu blokā. Pēc referenduma valdība sniegusi paziņojumu, ka šis balsojums nebūt nav uzskatāms par galīgu Šveices atteikšanos pievienoties ES, bet vienīgi par tūlītēju sarunu noraidījumu.
Čehi nevēlas pārdot zemi ārzemniekiem
Čehija pēc iestāšanās ES vēlas noteikt 10 gadu aizliegumu ārzemniekiem zemes iegādei, bet 5 gadu aizliegumu nekustamā īpašuma pārdošanu tiem ārzemniekiem, kuriem valsts nav kļuvusi par pastāvīgo mājvietu.
Tikpat ilgu ierobežojumu lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārdošanai grib noteikt Ungārija, bet Polija – pat 18 gadu. Pēc aģentūras «Reuters» ziņām, tikai Slovēnija un Igaunija neprasot šādus izņēmumus tūliņ pēc iestāšanās ES. Arī Latvijas sarunu pozīcijā nav pieprasīts pārejas periods. Vienīgais pastāvošais ierobežojums ir zemes pirkšana fiziskām ārvalstu personām, bet arī tagad nepastāv šķēršļi 14 ES valstu (izņemot Īriju) pašnodarbinātajām personām nodibināt Latvijā viena īpašnieka uzņēmumu un tad iegādāties zemi.
Piedāvā atļaut braukt strādāt uz ārzemēm
Brīva darbaspēka pārvietošanās ir viens no jutīgākajiem ES sarunu jautājumiem šajā gadā. EK pārstāvis Reijo Kempinens informējis, ka 15 dalībvalstu ministru diskusijai ir izvirzīti pieci alternatīvi risinājumi darba tirgus problēmai.
Pirmkārt, tas ir variants, kuru pieprasa visas 13 kandidātvalstis, – nenoteikt pārejas periodus. Otrkārt, tiek piedāvāts noteikt pārejas periodu visu ES tiesību piemērošanā kandidātvalstīs strādājošajiem. Trešais variants paredz asociācijas līgumos iekļaut klauzulas, kas kandidātvalstīm pavērtu pilntiesīgu pieeju ES darba tirgum, bet pašreizējām 15 dalībvalstīm dotu tiesības noteikt ierobežojumus, ja pārāk strauja cilvēku plūsma novestu pie nopietniem traucējumiem to ekonomikā. Ceturtā alternatīva dotu iespēju individuāli risināt katras valsts gadījumu. Pēdējais risinājums ieviestu kvotu sistēmu strādājošiem no Austrumeiropas.
Maijā šos variantus apspriedīs ES valstu ārlietu ministri.
