Sāk sarunas ar Turciju. ES šo pirmdien sāka oficiālas sarunas ar Turciju par tās pievienošanos.
Sāk sarunas ar Turciju
ES šo pirmdien sāka oficiālas sarunas ar Turciju par tās pievienošanos. Paredzēts, ka līdzīgi kā ar citām dalībvalstīm, arī turkiem būs jāsaskaņo savas valsts likumdošana 35 tēmu sadaļās. Sarunu sākumu gandrīz izjauca jaunās ES dalībvalsts – Kipras – nepiekāpīgā nostāja. Kā zināms, jau aptuveni 30 gadu tās teritorija sadalīta divās daļās – turku un grieķu apdzīvotā. Kipras piekrišanu sākt sarunas izdevās panākt tikai pēc ES prezidējošās valsts Austrijas iejaukšanās. Turcija pagājušā gada oktobrī saņēma uzaicinājumu sākt sarunas par iestāšanos ES, taču ar nosacījumu, ka Ankarai vispirms jānoregulē nesaskaņas ar grieķiem par Kipras salu, kas ir sadalīta.
Starptautiski atzītā Kipras grieķu daļa pievienojās ES 2004. gadā un pretojas sarunām, kamēr Turcija nebūs atzinusi šo Vidusjūras salas valsti. Gaidāms, ka paies vismaz desmit gadu, līdz Turcija pabeigs iestāšanās sarunas.
Atzīst jaunu valsti Eiropā
Latvijas un Lietuvas ārlietu ministri 12. jūnijā Luksemburgā paziņoja, ka atzīst Melnkalnes neatkarību. Šajā sanāksmē ES ārlietu ministri pieņēma kopīgu lēmumu atzīt gan Melnkalnes parlamenta 3. jūnija deklarāciju par Melnkalnes Republikas neatkarību, gan Serbijas parlamenta 5. jūnija lēmumu, ar kuru tā pasludināja sevi par Serbijas Republiku un Serbijas un Melnkalnes valstu savienības mantinieci.
Latvijas un Lietuvas līdzšinējās divpusējās attiecības ar Serbijas Republiku ir draudzīgas un balstās uz abpusēju ieinteresētību. Abas valstis cer, ka veiksmīgā sadarbība ar Serbiju turpināsies un kļūs vēl aktīvāka.
Diplomātisko attiecību nodibināšana, kas sekos Melnkalnes atzīšanai, būs stingrs pamats Baltijas valstu un Melnkalnes divpusējo saišu turpmākai paplašināšanai un aktivizēšanai.
Tērētāji
Konferencē par inovācijām ES reģionālās politikas komisāre Danuta Hubnere paziņoja, ka divas trešdaļas Eiropas pētniecības izdevumu tiek tērēti tikai trijās ES dalībvalstīs – Vācijā, Francijā un Lielbritānijā. Turklāt tajās nauda galvenokārt izmantota to galvaspilsētas reģionos. No 2000. līdz 2006. gadam aptuveni 10,5 miljardi eiro no struktūrfondiem tērēti pētniecības infrastruktūrai, projektiem un pētnieku apmācībai. No 2007. līdz 2013. gadam ES reģionālās politikas un struktūrfondu mērķis ir palielināt investīcijas pētījumiem un inovācijām.
Par maz lietojam internetu
ES informācijas sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu komisāre Vivjena Redinga nākusi klajā ar paziņojumu, ka Latvijas uzņēmumi nepietiekami izmanto internetu. Situācija, pēc komisāres teiktā, ir slikta, jo Latvija starp 25 ES valstīm atrodas 23. vietā. Savukārt informācijas tehnoloģiju lietojuma ziņā starp iedzīvotājiem ieņemam 13. vietu. Liela daļa uzņēmuma produktivitātes tiek sasniegta ar informācijas tehnoloģijām, un tas arī vēlāk ietekmē ekonomiku, norādīja komisāre. Tāpēc, viņasprāt, Latvijas uzņēmumiem aktīvāk jāizmanto informācijas tehnoloģijas. Arī e – pārvaldes izmantošanas ziņā Latvijā esot viena no sliktākajām situācijām ES.
