Vairāki elejnieki vēlējās ar «Ziņu» starpniecību uzdot jautājumus pašvaldības vadītājam Leonīdam Koindži – Ogli.
Vairāki elejnieki vēlējās ar «Ziņu» starpniecību uzdot jautājumus pašvaldības vadītājam Leonīdam Koindži – Ogli.
Dzirdam par naftas pārstrādes rūpnīcas būvi Elejā. It kā jau esot sākta projektu saskaņošana, bet iedzīvotāju viedoklis, kā vienmēr, nevienu neinteresē. Mažeiķos savulaik notika nopietni streiki un protesti. Arī mūs satrauc iespējamais vides piesārņojums, ko varētu radīt šāda rūpnīca.
Jā, pašlaik notiek projekta izpēte. Pēc tam tiks dota atbilde, vai šī vieta ir piemērota naftas pārstrādes rūpnīcas celtniecībai. Vēlāk šie materiāli tiks publiskoti un izlikti pašvaldības ēkā. Tagad valstī ar likumu ir noteikts, ka tik nopietnus projektus nedrīkst realizēt bez sabiedriskās apspriešanas, un tas noteikti arī tiks darīts. Ja gribam situāciju salīdzināt ar Mažeiķiem, tad jāpiebilst, ka tie bija pavisam citi laiki. Tagad jau tiek spriests, ka Elejas naftas pārstrādes rūpnīcā tiks izmantotas ASV tehnoloģijas. Var minēt arī Ventspils piemēru – savulaik piesārņotā pilsēta tagad ir kļuvusi daudz tīrāka, un tas tikai liecina par tehnoloģiju attīstību.
Pagasta priekšsēdētājs divas reizes par pašvaldības līdzekļiem bijis Šveicē un Norvēģijā. Kādu labumu pagasts ieguvis no šīs braukāšanas?
1999. gadā es tiešām par pašvaldības līdzekļiem biju Šveicē. Šo braucienu vairākām Latvijas pašvaldībām organizēja Pašvaldību savienība ar mērķi iepazīt sadzīves atkritumu pārstrādes tehnoloģijas šīs valsts mazajās administratīvajās vienībās. Uzskatu, ka arī mūsu valstī ļoti drīz būs jāsāk citādi saimniekot sadzīves atkritumu pārstrādāšanā, šķirošanā, tāpēc svarīgi, lai būtu priekšzināšanas, kā to pareizi darīt. Nedrīkstam pieļaut kļūdas, ko jau laikus var novērst, ņemot vērā citu valstu pieredzi. Uzzinājām, kā Šveicē mazā pašvaldībā sadzīves atkritumu šķirošanai tiek pielāgotas vecas ēkas. Tātad arī mums nav vajadzīgas jaunas būves – varam izmantot vecos šķūņus un fermas. Iepazinām arī citas šā darba nianses. Savukārt 1997. gadā piedalījos Pašvaldību savienības rīkotā pieredzes braucienā uz Norvēģiju. Nav noslēpums, ka Latvijā visbiežāk tiek pieņemts Skandināvijas piemērs. Ar viņu palīdzību esam piesaistījuši līdzekļus vairākiem projektiem, un sadarbība noris nemitīgi. Var jau sēdēt mājās un mācīties no savām kļūdām, bet, manuprāt, daudz izdevīgāk un arī efektīvāk ir laikus novērst iespējamās nepilnības – tieši šādiem mērķiem arī kalpo pieredzes apmaiņas braucieni.
Daudziem ārzemniekiem Eleja ir Latvijas vārti: iebraucot mūsu pagastā, cilvēkiem tiek rādīts pirmais priekšstats par mūsu valsti. Diemžēl ļoti skumji, ka vairākas ēkas ir pamestas, logi izdauzīti, skats briesmīgs. Kāda var būt runa par laba tēla veidošanu. Uz ko skatās pašvaldība?
Pamesto un izdemolēto ēku stāvoklis jau ilgu laiku ir pašvaldības sāpe – darām visu iespējamo, lai šo situāciju labotu, bet diemžēl ne viss ir mūsu spēkos. Neapsaimniekotā muitas ēka pieder valstij, pašvaldība jau vairākkārt ir lūgusi to sakārtot. Notikušas arī trīs izsoles, diemžēl bez rezultātiem. Vienā reizē gan ēka tika nosolīta, bet jaunais īpašnieks to bija izdarījis, neredzot pašu būvi. Kad viņš iepazinās ar tās stāvokli, nolēma tomēr neņemt, un tā nu ēka stāv. Savukārt bijusī terapijas nodaļas māja ir privātīpašums, un nav pašvaldības spēkos piespiest saimnieku rūpēties par savu īpašumu. Tāda pati situācija ir ar bijušo sovhoza kantora ēku. Pašvaldība jau vairākkārt brīdinājusi īpašniekus, un, ja tuvākajā laikā situācija nemainīsies, viņus sodīsim. Ar poliklīnikas māju rodas problēmas oficiāli pierādīt, ka tā ir pašvaldības īpašums, taču nams vēl netiek demolēts, un ceram, ka izdosies laikus šo situāciju atrisināt.
Ja uzsveram, ka Eleja ir Latvijas vārti, tad arī par to pašvaldība jau ir domājusi. Plānojam pagastā izveidot informācijas centru, kas viesiem sniegtu maksimālu informāciju par tūristu maršrutiem Latvijā – viņiem nebūtu jādodas uz Rīgu, lai iegūtu šādas ziņas.
Bijusī poliklīnikas ēka stāv tukša, bet doktorāts izvietots šaurās telpās pagasta mājā. Tur cilvēki, blīvās rindās sēžot, paliek slimāki, nevis veselāki. Kāpēc nevarētu izmantot plašākas telpas?
Bijušās poliklīnikas ēku uzturēt ir ļoti dārgi – sakrāts 30 tūkstošu latu parāds. Primārās aprūpes ārsts nebūtu spējīgs nomaksāt tik lielus komunālos un īres maksājumus, tāpēc radām alternatīvu – pašvaldība kopā ar slimokasi ieguldīja līdzekļus jaunā doktorāta iekārtošanai, un, manuprāt, telpas tam ir piemērotas. Rindas, protams, ir, bet jāatzīst, ka arī citviet pilsētā doktorāti nav plašāki. Patlaban ārste veido pierakstu sistēmu. Jelgavā, piemēram, nav iespējams apmeklēt frizieri, autoservisu un arī doktorātu bez iepriekšējas pierakstīšanās – ko līdzīgu izveidosim arī Elejā. Protams, akūtas slimības gadījumā pierakstu sistēma nedarbosies. Līdz šim gan neviens nebija sūdzējies par doktorāta pakalpojumiem. Pašvaldības laikrakstā veicām iedzīvotāju aptauju, un visi kā viens atbildēja, ka jaunā sistēma viņus apmierina. Žēl, ka cilvēki par pašvaldības darbu pastiprināti interesējas tikai pirmsvēlēšanu laikā. Gribētos šo atgriezenisko saiti nodrošināt nemitīgi, taču pēc vēlēšanām iestājas pāris gadu klusums un nemaz nav tik viegli izzināt vēlētāju vēlmes.
