«Liepājas metalurga» radītie zaudējumi būs jāsedz visiem strāvas patērētājiem
Bieži dzirdēts, ka elektroenerģijas tarifi Latvijā ir augsti, jo to noteikšanas procesā vērā jāņem daudz un dažādas komponentes. Tas nozīmē, ka cena, ko mēs regulāri maksājam par elektrību, ir vairāku komponenšu summa.
Bijušais Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks, tagad – enerģētikas eksperts Gatis Ābele norāda, ka elektroenerģijas tarifs mājsaimniecībām ir viens no unikālajiem gadījumiem, jo lielāko daļu no tā cenas neveido produkta pamatcena. Proti, no izmaksām, ko sedz patērētāji Latvijā, tikai aptuveni 30 procentu ir elektroenerģijas cena. Visu pārējo veido subsīdijas akciju sabiedrības «Latvenergo» darbības nodrošināšanai, atbalsts zaļajai enerģijai un citas komponentes. Jau līdz šim iedzīvotājiem par patērēto elektrību ir jāmaksā pietiekami daudz, taču nākamajā gadā situācija atkal būtiski mainīsies.
Kļūs dārgāk
No 1. aprīļa arī mājsaimniecībām Latvijā tiks piemērots brīvā tirgus elektroenerģijas princips, un tas nevar neatstāt iespaidu uz tarifiem. Proti, pašlaik starta tarifa veidā tiek maksāti 8,18 santīmi par kilovatstundu, pamattarifa veidā – 10,65 santīmi, bet sagaidāms, ka no 1. aprīļa visas mājsaimniecības maksās 12 santīmu jeb 17,2 eirocentus par patērēto kilovatstundu. Jāuzsver, ka elektroenerģijas gala cena iedzīvotājiem 1. aprīlī būs tikai 3,5 santīmi, kas ir pieci eirocenti jeb 30 procentu no izmaksām. Pārējo summu veidos šādas komponentes – 36 procenti sistēmas pakalpojums «Latvenergo», 1,5 procenti tirdzniecības pakalpojums «Latvenergo» vai citam tirgotājam, pieci procenti būs maksa par zaļo enerģiju, 11 – par dabasgāzes TEC, viens procents – «Liepājas metalurga» nenomaksātā obligāto iepirkuma komponente. «Kā redzams, klāt nāk samaksa par «Liepājas metalurga» radītajām problēmām, kas arī būs jāsedz visiem patērētājiem kopā. Tomēr jebkurā gadījumā lielāko izmaksu daļu veido «Latvenergo» subsidēšana, kas principā ir politisks lēmums, un līdzekļi no šīs komponentes nodrošina ienākumus valsts budžetā. Protams, būtu iespējams no tās atteikties, neradot finansiālas problēmas «Latvenergo» vai visai Latvijas energoapgādes sistēmai kopumā. Tomēr ir skaidrs, ka vismaz tuvākajā laikā nekas tāds nav gaidāms. Jāņem vērā, ka nesen parlamentam izdevies apstiprināt nākamā gada valsts budžetu un ienākumi minētās komponentes veidā tajā jau ir ierēķināti. Šī ir viena no ļaunākajām vēstīm no 2013. gada budžeta paketes, par kuru diemžēl plašas diskusijas nav notikušas. Arī ekonomikas ministra plaši izreklamētais subsidētās elektroenerģijas nodoklis nekādi nenovērsīs cenu pieaugumu,» norāda G.Ābele.
Atverot enerģijas tirgu mājsaimniecībām, jārēķinās, ka iespēja izvēlēties piegādātāju un augstāki tarifi nekā pašreiz nebūs vienīgie jauninājumi. Proti, atverot tirgu mājsaimniecībām, ir jāsaprot, ka pašreizējā norēķinu sistēma par patērēto elektroenerģiju vairs pastāvēt nevar, tādēļ ir saprotama vēlme pāriet uz tā dēvēto rēķinu principu. Kā apgalvo G.Ābele, šis solis nesadārdzinās maksu par patērēto elektroenerģiju, taču radīs problēmas maznodrošinātajai iedzīvotāju daļai valstī.
Vieni no nabadzīgākajiem
Jāņem vērā, ka ir noteikta daļa iedzīvotāju, kuri nevar samaksāt pilnībā par elektroenerģiju ziemas mēnešos, tāpēc šajā periodā uzkrāj parādu, ko sedz vasarā, kad regulārie izdevumi ir salīdzinoši zemāki. Atbilstoši jaunajai sistēmai šāda iespēja būs liegta – tas mazturīgajā iedzīvotāju daļā var izraisīt diskomfortu. «Jāņem vērā, ka Latvijā ir arī salīdzinoši zemi vidējie mājsaimniecību ienākumi absolūtās vērtībās, un, salīdzinot elektroenerģijas cenas trūcīgām mājsaimniecībām pēc to ienākumu līmeņa (1. kvintilei), var konstatēt būtiskas atšķirības. Tikai Latvijā un Lietuvā 1. kvintiles iedzīvotāji par gada kopējiem ienākumiem spēj iegādāties elektroenerģiju, kas ir mazāk nekā 20 megavatstundu (attiecīgi 18 un 17 megavatstundu), salīdzinot ar Somiju un Zviedriju, kur trūcīgās kvintiles iedzīvotāji spēj iegādāties attiecīgi 94 un 73 megavatstundas. Pēdējā gada laikā vairākās Eiropas valstīs enerģijas cenas ir izraisījušas sociālo spriedzi, un spilgtākais piemērs ir Bulgārijas protesti 2013. gada februārī, kad ienākumu līmenis 1. kvintilei tur sasniedza 17,8 megavatstundas ekvivalenta gadā. Tēlaini izsakoties, Latvijas iedzīvotāju gada ienākumi ļaus iegādāties ievērojami mazāk elektrības nekā Polijā, Lietuvā vai Igaunijā, nerunājot par Somiju vai Zviedriju, kur nabadzīgāko iedzīvotāju gada ienākumi, salīdzinot ar elektroenerģijas cenu, ir vairākas reizes augstāki,» tā enerģētikas eksperts. Jāatzīst, ka arī citās Eiropas valstīs elektroenerģijas cena veidojas faktiski tāpat kā Latvijā un arī norēķinu sistēma ir ļoti līdzīga tai, kāda mūs sagaida nākamajā gadā. Tomēr Latvijā ir kāda nianse.
Palīdz maznodrošinātajiem
G.Ābele norāda – ne vienā vien Eiropas valstī pastāv noteikts elektroenerģijas tarifs mazturīgajiem iedzīvotājiem, lai mazinātu iespējamo sociālo spriedzi. Palīdzības sniegšanu paredz arī pēdējā laikā pieņemtie ES normatīvie dokumenti. Proti, Eiropas Parlamenta 2013. gada 9. septembrī pieņemtās rezolūcijas «Par pasākumiem iekšējā enerģijas tirgus darbības nodrošināšanai» 56. punktā ir atzīts, ka tirgus atvēršana un konkurence ne vienmēr rada ieguvumus ievainojamiem patērētājiem un, atceļot vispārēju cenu regulāciju, ir nepieciešams ņemt vērā konkrētās sabiedrības grupas intereses. Attiecīgi šīs pašas rezolūcijas 81. punkts uzdod Eiropas Komisijai izstrādāt vadlīnijas mehānismiem ievainojamu patērētāju interešu aizsardzībai. «Līdz ar to tāpat kā līdz šim ES dalībvalstīm nav tiešu pienākumu pilnībā atteikties no regulētām elektroenerģijas cenām neaizsargātām sabiedrības grupām,» norāda G.Ābele.
Arī Baltijas enerģijas tirgu starpsavienojumu plāns (BEMIP) kā ceturto soli elektroenerģijas tirgū paredz pilnu tirgus atvēršanu līdz 2015. gadam, tā mērķis ir pabeigt tirgus integrāciju Baltijā. Diemžēl Latvijā un Baltijas reģionā kopumā nav ieviestas vairākas saistības no iepriekšējiem soļiem, piemēram, subsīdiju nezaudēšana, tirgojot elektroenerģiju tirgū (otrais solis), kur Latvijā subsidēto elektroenerģiju ir iespējams pārdot tikai caur starpnieku – «Latvenergo». Nav izveidots kopēju rezervju un balansēšanas tirgus, ieviesti finanšu instrumenti (trešais solis), kā arī izpildītas citas saistības. Ņemot vērā ierobežoto progresu piedāvājuma veicināšanā elektroenerģijas tirgū, jebkura papildu pieprasījuma tirgus atvēršana rada negatīvu cenu efektu riskus, īpaši trūcīgām un mazturīgām mājsaimniecībām.
Starp ko izvēlēties?
Būtisks ir jautājums par to, cik liela būs iedzīvotāju iespēja izvēlēties sev elektroenerģijas piegādātāju. G.Ābele pauž – sagaidāms, ka līdz ar elektroenerģijas tirgus atvēršanu Latvijā varētu strādāt trīs vai četras kompānijas, kas piedāvātu attiecīgo pakalpojumu. Vērā ņemami spēlētāji, viņaprāt, noteikti būšot gan pašmāju uzņēmums «Baltcom», gan Igaunijas kompānija «Enefit», kas jau strādā Latvijā, kā arī sagaidāms, ka varētu ienākt kāds spēlētājs no Krievijas. «Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka dominējošais elektroenerģijas piegādātājs vismaz pārskatāmā nākotnē būs «Latvenergo»,» piebilst G.Ābele. «Enefit» publiskajā telpā jau ir norādījis, ka tā plānos neietilpstot cīņa par mājsaimniecību elektroenerģijas tirgu Latvijā. Tas savukārt apstiprina «Latvenergo» pausto, ka konkurence elektroapgādes jomā Latvijā noteikti būs. Taču var gadīties, ka brīdī, kad notiks elektroenerģijas tirgus atvēršana, iedzīvotājiem nemaz nebūs divu reālu pretendentu, starp kuriem izvēlēties. ◆
